Mobilā versija
+1.6°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
15. maijs, 2017
Drukāt

Ēnas ekonomikā gaist lēnām (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Kaut arī pats svaigākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru trijās Baltijas valstīs rāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars mazliet sarucis, Latvijai nav ar ko lepoties. Kopš 2009. gada pastāvīgi esam bijuši pirmajā vietā, ēnu ekonomikas izplatības ziņā pārspējot Lietuvu un Igauniju.

 

Ceturtā daļa strādājošo krāpj sevi un valsti

Kas Latvijā visvairāk veicina ēnu ekonomikas izplatību, par to izskan dažādi spriedumi.

Viens no ēnu ekonomikas pētniekiem “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka atklāj, ka pērn Latvijā visvairāk to veicināja peļņas slēpšana uzņēmumos, darbinieku skaita neuzrādīšana un algu maksājumi aploksnēs.

Visvairāk šajās darbībās iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī nesen izveidotie. Būtībā šo noziedzīgo darbību nolūks ir viens – nemaksāt valstij nodokļus vai maksāt tos mazākā apmērā, nekā tas noteikts nodokļu likumos.

Labklājības ministrs Jānis Reirs publiski atzinis, ka aptuveni trešdaļa Latvijā strādājošo nemaksā sociālo nodokli. Savukārt, pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska domām, pats lielākais naudas apjoms, kas aiziet garām valsts budžetam, ir no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gada oktobrī 74,7% nodarbināto pirms nodokļu nomaksas saņēma algu, kas nepārsniedza 1000 eiro mēnesī. Bet visvairāk bija to darba ņēmēju, kuri pirms nodokļu nomaksas mēnesī oficiāli saņēma 300 līdz 500 eiro (191 275 jeb 24,0% no nodarbināto kopskaita). Pēc ēnu ekonomikas pētnieku atzinuma, mazo algu saņēmēju skaits norāda uz algu maksāšanu aploksnēs. No tā secinājums var būt tikai viens – valstij nemaksā nodokļus vai maksā daļēji gandrīz ceturtā daļa no valstī strādājošo kopskaita. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gada beigās valstī bija 893 300 strādājošo. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule atklāj, ka no strādājošo kopskaita pērn nodokļus nemaksāja aptuveni 222 000.

Pēc VID aplēsēm, 2015. gadā PVN plaisa (nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās PVN summas attiecība pret potenciālo PVN masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļa saistības) veidoja 419,31 miljonu eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa 617,88 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma ienākuma nodokļa (IIN) plaisa – 352,37 miljonus eiro.

 

Cerības jāliek uz reformām

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka tikai ar nodokļu administrēšanas uzlabošanu vai nodokļu maksātāju pienākuma apziņas stiprināšanu neizdosies ievērojami samazināt ēnu ekonomiku. Cerības jāliek uz nodokļu reformām, kuru īstenošanai beidzot piekritusi valdība. Viņaprāt, darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas ir viens no galvenajiem pasākumiem Finanšu ministrijā (FM) sagatavotajā nodokļu reformu plānā, esot solis pareizajā virzienā. Tāpat atzinīgi esot jāvērtē mikrouzņēmumu nodokļa režīma saglabāšana.

Reformu plāns cita starpā paredz arī radikāli reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli, neapliekot ar nodokli to peļņu, kuru uzņēmums iegulda attīstībā. Viņaprāt, uzņēmējiem tādējādi vairs nebūtu iemesla neuzrādīt peļņu, kas, kā liecina pieminētais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums, pērn bijis galvenais ēnu ekonomikas izplatības veicinātājs. Vai ar nodokļu reformām būs izdevies būtiski samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, tas skaidrāk gan būšot redzams 2019. gadā, kad kopš reformu uzsākšanas būs pagājis gads.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ēnu ekonomika tiek ” popularizēta” tādēļ, lai pamatotu statistiski kļūdaino 2 miljonu iedzīvotāju skaitu. Starpība starp faktisko iedzīvotāju skaitu un statistikā uzrādīto sastāda 400-500 tūkstošus un viņiem jābūt iztikas līdzekļiem.Tādēļ tiek stāstīts par ēnu ekonomiku.
    Savukārt pasakas par 2 miljoniem vajag, lai no Briseles dabūtu naudas sociālajai aprūpei, nevienlīdzības mazināšanai un citiem blablabla.

  2. Vai šis pētījums, tāpat arī pārējie, pats par sevi nav ēnu ekonomika?

  3. Manš šķiet ka šīs valsts ierēdņi , neapjēdz un DZĪVO leiputrijā!!! Šeit nekad nekas nemainīsies un visi ņems algas aploksnēs , jo visiem gribās ēst un dzīvot…Debīlie narcisisma mērkaķi….maksājie algas sākot no 800 eiro un nebūs jums kreņķi…Pajoļu banda tajā valdībā…..Vairāk ,kā puse latvijas ņem aploksnes…

Draugiem Facebook Twitter Google+