3
Reformu vērtējumi atšķiras
Kaut arī valdība, divas nedēļas aiz slēgtām durvīm ķīvējoties par papildu finansējumu veselības aprūpei, galu galā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam, vērtējumi arī par plānotajām reformām joprojām krasi atšķiras.
“Nodokļu reformas pamatnostādnēs noteiktās prognozes par nodokļu ieņēmumiem būs izaicinājums, tomēr tie ir reāli sasniedzami mērķi,” uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. “Pirmkārt, reformu plānā ir iestrādāti kompensējošie pasākumi, kuri vērsti uz administrēšanas pilnveidošanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, kas savukārt palielinās nodokļu ieņēmumus. Otrkārt, tiks turpināti ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumi, piemēram, jaunajām prasībām atbilstošu kases aparātu ieviešana, kā arī elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā.”
Viņasprāt, reformu plāns paredz arī grozījumus nodokļu administrēšanā, tādējādi samazināsies administratīvais slogs mazajai uzņēmējdarbībai, kas savukārt atvieglotu VID darbu, ļaujot pievērsties PVN izkrāpšanai, atalgojuma maksāšanai aploksnēs un citu būtisku pārkāpumu novēršanai, kuri ietekmē ēnu ekonomikas izplatību. Kā viņa atzina pagājušajā nedēļā Rīgas Ekonomikas augstskolā rīkotajā ēnu ekonomikas konferencē, ēnu ekonomiku varot ierobežot ar nodokļu sloga mazināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabojumi, ko paredz valdības apstiprinātais nodokļu reformu plāns.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) loceklis Andžs Ūbelis šaubās, vai tik vienkārši izdosies sasniegt nodokļu reformu plānā nospraustos mērķus. Pirmkārt, ekonomiskais izrāviens neesot balstīts uz aprēķiniem. Otrkārt, nekas neliecina, ka nodokļu ieņēmumu apjoms 2021. gadā varētu sasniegt 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Treškārt, nodokļu reformas tikai daļēji varētu samazināt ienākumu nevienlīdzību.
Uz lielākiem panākumiem maz cerību
“SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka domā, ka plānotās nodokļu reformas, kas varētu mazināt arī ēnu ekonomiku, kopumā šķiet labas, īpaši uzsverot plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga samazinājumu. Tomēr, viņaprāt, sekmes esot atkarīgas no tā, cik ātri izdosies tās īstenot. Ja, nodokļu likumu grozījumus skatot, Saeimā sāksies tirgošanās par naudu un tās pārdali starp pārvaldes institūtiem, tad nekādu uzlabojumu nebūs.
Vienlaikus pētnieks Arnis Sauka saka, ka ar pašreizējiem paņēmieniem uz lielākiem panākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā esot maz cerību, ja ar ēnām karos tikai viens pats Valsts ieņēmumu dienests. Viņaprāt, lai ēnu ekonomikas īpatsvaru samazinātu līdz Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam līmenim, būšot nepieciešami vismaz 3 līdz 5 gadi.
Nodokļu ieņēmumi: jāsasniedz trešdaļa
Pēc “Eurostat” datiem, 2015. gadā Latvijā nodokļu ieņēmumi veidoja 29,2% no IKP, kas ir piektais zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Pēc FM prognozēm, 2017. gadā nodokļu ieņēmumi veidos 30,1%, 2018. gadā – 30,3%, 2019. gadā – 30,1%, 2020. gadā – 30,2%, 2021. gadā – 33% no IKP.
Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no lielākajām ES. Pēc “Eurostat” datiem, Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (vidēji ES 31,0%).
Darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas, pēc “Eurostat” datiem, 2015. gadā Latvijā bija 41,9%, Lietuvā – 39,2%, bet Igaunijā – 38,0%.
