Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. novembris, 2016
Drukāt

Eiropas Savienības fondi: 6 mīti un fakti (6)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Kad sakām “Eiropas fondi”, ar to saprotam vairāku instrumentu klāstu,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, “gan lauku atbalstu programmas, gan strukturālo investīciju fondus.

Pēdējie ietver Eiropas vērtību jeb solidaritātes programmas, kas nosaka Kohēzijas fondu praktisko ieviešanu Latvijā – to mērķis ir nodrošināt nodarbinātību un izaugsmi reģionos. Šī nianse – kā nodrošināt darba vietas un izaugsmi –, ir ļoti zīmīga pieejas maiņā, kas pašlaik notiek. Pāreja no neatmaksājamās atbalsta formas jeb grantiem notiek uz efektīvu ieguldījumu formu – finanšu instrumentiem projektiem, kas spēj sevi uzturēt un nodrošināt lielāku atdevi. Nevis lai finansējumu apgūtu un iztērētu, bet lai investīcijas sniegtu atdevi. Tāpēc pirms tam jāveic mājas darbs – nozares plānošanas dokuments. Otrkārt, investīcijas tiek plānotas ar sociālajiem partneriem. Piemēram, 23. novembrī Uzraudzības komitejā ar pašvaldību pārstāvjiem spriedām, kā nodrošināt investīciju atdevi.

Eiropas Komisijas ierēdņu neoficiālajā vērtējumā programmas īstenošanas ātrums ir apmierinošs, un par 26% pieejamo līdzekļu noslēgti līgumi, kuru īstenošana sekmēs ekonomikas attīstību. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē vadošās iestādes izveidoto spēcīgo uzraudzības un ziņošanas sistēmu. Tā ļaus novērtēt ES investīciju sniegumu, strādājot pie iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanas, un analizēt panākto progresu tādās izaicinājumu pilnās nozarēs kā dzelzceļa elektrifikācija, investīcijas veselības aprūpes sistēmā, sociālā iekļaušana un izglītība.

 

1. mīts

“Eiropas Komisija nosaka, kur Latvija drīkst investēt ES fondu līdzekļus”

Sabiedrībā valda virkne mītu saistībā ar ES fondiem, no kuriem viens ir saistīts ar to, ka Latvija dara visu tā, kā tai liek kāds no malas, proti, ES, novērojuši Finanšu ministrijas ierēdņi. “Latvija pati plāno ES fondu sadalījumu tā, lai ES finansējums maksimāli efektīvi sasniedz savus mērķus un atbilst sabiedrības vajadzībām,” stereotipu neapstiprina Armands Eberhards. Vienlaikus viņš atzīst, ka ieguldījuma sadalījumu ietekmē divi spēki – Latvijas nacionālās intereses, kas noteiktas attīstības plānos, un ES redzējums, kā efektīvāk atbalstīt attīstību.

“Faktiski tas ir sarunu process, kura rezultātā nonākam pie līguma starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju. Lai arī ES fondu apguvē tiek ievērotas ES intereses, tomēr viss tiek darīts, lai šīs intereses saskanētu ar Latvijas interesēm,” uzsvēra Eberhards.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Rakstu vajadzēja SĀKT ar skaidrojumu – Kas ir ES fondi un tad turpināt par mītiem …
    Pašvaldībām ir izdevīgi ņem ES fondu naudu infrastruktūras – piem. ielu tīkla sakārtošanai un tml….

  2. Stipri dīvaini apgalvojumi. Teic ,ka nekāds ES nediktē noteikumus ,bet raksta ” … ES redzējums,kā efektīvāk atbalstīt attīstību “. Šis redzējums jau tieši arī ir DIKTĀTS ! Mūsu attīstības līmenis prasa modeli kas spētu ķert tālu priekšā esošās Rietumeiropas valstis ,bet ES un arī PB prasa uzturēt tirdzniecības modeli kas nedod iespēju kādu noķert nekad. No šejienes 2 ātrumu Eiropas attīstības modelis.

  3. Uz “ES prasībām” atsaucās kad vajadzēja “atšūt” NE silei pietuvinātos…

  4. ES sav.nauda ir kukulis musu elitei, ka dalai politiku,ieredniecibai,uznemejiem,un arvalstniekiem. Bet lielako labumu gust gan jau UK, Vacija, Francija un ari Asv savai saimniecibai!

  5. “No aizdevumiem nav tāda labuma, kāds bija no grantiem…”
    Vai mums kas vēl šodien būtu vajadzīgs uz parāda?!
    Tad tiešām esam muļķi…
    PS
    Nu varbūt…, lielajiem monopoliem, tipa Latvenerga ar kas vajag – lai ņem.

  6. Diemžēl šos fondus vairākuma gadījumos izmanto iedzīvošnās nolūkos, iegulda savā biznesā, to izlaupa, uzbūvē sev miljoniem vērtasus īpašumus un bankrotē. Firma, bizness izlaupīt, bet aiziet šie krāpnieki ar milzu bagātību, arī bankas kargini, laventi utt, kas ir cita rakstura biznesi, bet princips ir tas pats – izzagta nauda.
    Ar savu manti neatbild! Tā, manuprāt, ir politiska likumdošanas maucība, tautas aplaupīšana , stradnieku un valsts izlaupīšana. Varēwtu būt, ka “ar savu mantu” neatbild kura ir iegūta algas apmērā, kad arī alga nav izlaupīšanas paņēmiens, proti- alga vidējipieļaujama biznesa ienākumu nrobežās. Pārējo laupījumu jakonfiscē. Tas nav socviālisma paņēmiens, bet zag’\lu ķeršanas, izķeršanas process. Bandu ir jāsoda.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+