Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Anda Līce: Kad noteikumus diktē nevis skola, bet vecāki, ļogās visa izglītības sistēma (11)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ir problēmas, kuras ar laiku atrisinās, bet ir arī tādas, kas sāp visu mūžu. Viena no tām – bērnu veselība. Tās dēļ mēs esam gatavi daudz ko ziedot. Visu cieņu vecākiem, kuri to dara. Bet cik daudz šajā ziņā drīkst pieprasīt no valsts un sabiedrības? – šo jautājumu manī uzjundīja televīzijas sižets par māti, kas tiesājoties ir panākusi, ka viņas bērns ar ļoti smagām veselības problēmām mācīsies Saulkrastu vidusskolā. Nekādi skolas vadības pretargumenti nav spējuši mazināt mātes uzstājību. Negribas domāt, ka skolas vadība vienkārši ir iecirtusies.

Varētu jau teikt – pēc burta ņemot, taisnība ir uzvarējusi, jo likums nenosaka, ar kādām diagnozēm vispārizglītojošās skolās mācīties nedrīkst. Nepilnīgiem likumiem ir tālu ejošas sekas. Novēršot it kā vienu netaisnību, bieži tiek radītas nākamās. Vai kādam rūp, kāda atmosfēra turpmāk valdīs skolā un vai būs iespējams kvalitatīvi novadīt stundas pārējiem šīs klases bērniem? Tagad atbildīgām personām jākrīt vai no kājām nost, lai situācijā, kāda valda izzagtas valsts un nebeidzamu reformu plosītās skolās, radītu īpašus apstākļus vienam bērnam, kamēr citiem tie paliks tādi, kādi nu tie ir. Bērni ar tik smagiem veselības traucējumiem taču nemācīti nepaliek, tikai apmācības formāts ir cits, atbil­stošs viņu veselības stāvoklim un spējām.

Ar patērētājsabiedrības saukli “Es gribu, un man vajag” šodien var panākt daudz ko, jāatsaucas tikai uz ES regulām, to, ka cilvēks ir galvenā vērtība un ka valstij ir pienākums par viņu rūpēties. Tiem, kas prasību neapmierina, pārmet neiejūtību un padomisku domāšanu. Prasītāji nejautā, vai viņu tiesības nav pretrunā ar pārējo sabiedrības locekļu tiesībām. Diemžēl bieži tā arī notiek, pirmā ar to sastopas tieši skola. Situācijā, kad ir mainītas lomas un noteikumus diktē nevis skola, bet vecāki, ļogās visa izglītības sistēma – skolotāja prestižs, skolēnu līdzdalība mācību procesā, sekmes un galu galā arī jauno cilvēku karjera pēc skolas beigšanas. It visur, kur iekšējās robežas ar vieglu roku nojauc, sākas haoss, ko nav iespējams novērst vienīgi ar ekonomiskajām svirām.

Viena jau no dabas nospraustām robežām ir mūsu dalījums dzimumos. Pārprasta dzimumu līdztiesība rotaļājas ar dabas piešķirtām lomām, kā dēļ sadrūp ģimenes pamati un miera laikā bērni kļūst par bāreņiem. Ne velti vecākus uztrauc bērnu pāragrā seksualizācija, kas viņiem atņem bērnību un ko skolām neatlaidīgi sāk uzspiest dīvainas, it kā progresa vārdā radītas programmas. Sabiedrībai ir jāapzinās – bērni jāsargā ne tikai no pedofiliem. Tas ir nopietnu un jau stipri iekavētu diskusiju temats.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. PALDIES VIESIEM komentētājiem, izņemot Skolotāju, kura ATKAL lieto vārdu ” postpadomju”… PALDIES A.LĪCES kundzei par rakstu! Skola kā mācību iestāde ir ievesta strupceļā! Audzināšana jau nav ģimenē! Audzināt skolā “nedrīkst”, skolēns ir visu varens, skolotājs pabērna lomā!!! Nesaprotu tos” kadrus”, kuri zinot visus trūkumus skolu tīklā, spēj un UZDRĪKSTAS prasīt KAUT KĀDU NORMĀLU ATTIEKSMI SKOLĒNIEM VIENAM PRET OTRU?????? Šīs attieksmes jau NAV gandrīz nevienā darba vietā, kur valda viduvējības!? KO JŪS GRIBAT NO VIDUVĒJI IZGLĪTOTA VADĪTĀJA!? Viņš NECIEŠ par sevi talantīgākus padotos un maisam gals vaļā!? ĻAUNUMS ZEĻ!!! Nepiekrītu versijai, ka bērns ar kustību traucējumiem NEVAR mācīties parastajā skolā! VAR!!! Manā dzīvē tāds zēns bija mans klasesbiedrs, ļoti talantīgs matemātikā un labi mācījās pārējos priekšmetus, un otrs gadījums jau manā skolotājas darbā. VISS BIJA LABI! Par to, ko min Līces kundze, runas NEBIJA – mēs viņus pieņēmām kā normālus bērnus un zēni katru dienu sniedza viņiem bezierunu palīdzību parvietojoties. Nepastāvēja vārdi “pieņem” vai nepieņem”, jo šo situāciju nepieļāva ne klases audzinātājs, ne direktors, ne klases kolektīvs. Taču ja 23 gadus bērnos sēj ļaunuma sēklu un valda visatļautība visās dzīves jomās, tad ko JŪS GAIDĪJĀT? Neapskaužu ne savus vidusskolu kolēģus, ne vecākus… Un NEVAR BŪT SITUĀCIJA, KAD VECĀKI DIKTĒ KĀ STRĀDAT UN MĀCĪT SKOLĒNUS SKOLĀ, PAŠI NEKO NESAJĒDZOT NO SKOLAS DARBA!!! Skolotāji taču vecākiem nemāca kā strādāt !!!?… PAR KO RUNĀJAM…..?????????? Kad BEIDZOT katrs darīs savu darbu un netraucēs strādāt skolai SADARBĪBĀ ar vecākiem, nevis vecāki sāks kaut ko PAVĒLĒT …

  2. Laikā, vietā un trāpīgi teikts.
    Ja LA man piedāvātu izteikties par skolu, man ir ko teikt – no savas 42 gadu skolotāja un 14 gadu skolas direktora pieredzes. Vienkārši ir daudz sliktāk, nekā Anda Līce te saudzīgi izsakās…

  3. Es esmu par invalīdu integrčiju vispērējās skolās, bet… saprāta robežās. Pirmkārt ir jānovērtē resursi, kas ir skolā- atbilstoši asistenti, pedagogi un mediķi. Otrkārt paša bērna spējas. Ja ir kustību traucējumi, viegli uzvedības straucējumi, tas netraucē kontaktēties ar citiem bērniem, iejusties kolektīvā un veiksmīgi mācīties. Diezvai ar smagiem kustību un psihes traucējumiem esošam bērnam būs iespēja kontaktēties ar citiem bērniem, jo tie citi vienkārši nekontaktēties ar viņu. Kamēr bērns ir mazs, tā ir cita lieta, bet lielākiem ir savas intereses, draugi ar kuriem viņus saista kopīgi pasākumi, kopīgas sarunas un aktivitātes. Kā tie vecāki praktiski iedomājas sava bērna iekļaušanos. Un jautājums vai tādējādi nenodara viņam pāri.

  4. Viss katrā valstī sākas ar gimeni un ģimenes galvai vajadzētu būt vīrietim,atbildīgam,uzticamam…Vai tā ir???Pa lielam protams nē.Lielu daļu bērnu audzina ka nu māk sievietes vienas unprincipā atražo to pašu egocentrisko,izlutināto produktu,kā tas ,kas šo pilsoni ir laidis pasaulē.Jeb ,kas pastarpināti ir bijis klat.Un tad nu šis produkts ir jāiztaisa skolā par derīgu sabiedrības locekli.Uzskatu,lai kā nepatiktu atsevišķai sabiedrības daļai,bet puišiem būtu jāiziet armija.Tad būtu normāli ,atbildīgi šīs zemes patrioti un gimenes galvas.Amijā to visu puišos iedzen.

  5. Liels paldies autorei par rakstu! Jā, mēs šodien dzīvojam sarežģītā pašu radītajā sabiedriskajā vidē-esam /liela daļa sabiedrības/ ar kroplīgo postpadomju vērtību sistēmu un tātad arī domāšanu Esam no vispārēja deficīta nonākuši patērētējsabiedrības vidē un no”kazarmju”sociālisma esam ietikuši demokrātijā,bet uzvedamies kā kolhozu laikos no aploka izsprukušu teļu bars -astes gaisā un skrien ,kur acis rāda,pats nesaprotot,kāpēc. Bet jāskrien,jo beidzot brīvība! Līdzīgi arī ne mazumam ļautiņu šķiet,ka demokrātija nozīmē – ko gribu to daru un man taču pienākas,man ir cilvēktiesības.!!!

  6. Kas notiks tālāk ar šo skolai uzspiesto bērnu?Šaubos par mātes spēju aizsargāt bērnu pret iespējamo pedagogu pretreakciju.Diemžēl daudzu pedagogu un arī ārstu agresivitāte ir ļoti bieži sastopama un pieļauta parādība.

  7. Dienvidāfrikā arī bija šis arguments – neļaut tumšādainajiem sēdēt uz viena soliņa ar baltajiem, jo tad jau visa pasaules kārtība sajuks. Es būtu priecīga, ja mani bērni skolas gaitās saprastu, ka dzīves mērķis nav ātrāk un tālāk kur aizskriet, bet gan rūpēties par otru cilvēku. Ģimenes jūk ārā ne jau tāpēc, ka sievietes un vīrieši kļūst vienlīdzīgāki, bet gan tāpēc, ka nemākam rūpēties par otru.

    • Nu tad lai arī neaizskrien Jūsu bērni ne ātrāk, ne tālāk, lai neiestājas augstskolā un brauc uz Īriju sēnes lasīt, vai rūpējas par tiem 2-3 hiperaktīvajiem vai grūti apmācamajiem bērniņiem, kuri klasē traucē katru stundu un paņem lielāko daļu no skolotāju laika! Līdz ar to cieš visi pārējie bērni, par kuru tiesībām nesatraucas neviens. Kāpēc Jums uzreiz savus normālos bērnus neielikt specskolā, ja jau tāds sadistisks ir Jūsu mērķis!
      Piedodiet par skarbumu, bet, manuprāt, tiesības ir arī normāli attīstītiem bērniem!

  8. Šoreiz pilnīgi pievienojos raksta autorei.

    • Pilnīgi piekrītu raksta autorei un viedoklim, ka normālajiem bērniem arī ir tiesība un pienākumi.

      Sabiedrība pēdējos gados ir kļuvusi ĻOTI SLIMA. Tagad zaudētājas ir normālās ģimenes, jo nepilnās vai slimās visu laiku balsta. Invalīdu pēdējos gados saradies pārspīlēti daudz, jo visiem ir tiesības prasīt, prasīt prasīt no veselākās sabiedrības daļas, līdz tā arī kļūst vāja un maznodrošināta.
      Vienlīdzības pieprasīšana novedusi pie vīriešu spēju apkarošanas, nevis spēju attīstības un atbildības uzņemšanās. Vīrietim ir jāsaņem lielāka alga ģimenē, lai to var uzturēt, sievietei savukārt ir jāuzņemās bērnu dzemdēšana un audzināšanas lielākā daļa.
      Nebūs tā, ka vīrieši sāks dzemdēt un sievietes nesīs mājās lielāko honorāru.
      Pārprastās un pārvērtētās dzimumu līdztiesības vērtības ir pamatā visām ģimenes un bērnu problēmām.

  9. un tas jau sākot ar Piebalga ”darbošanos” skolās…Kā čigāns teica par saviem bērniem, kuri nosmērējušies – mazgāsim šos pašus bērnus vai taisīsim jaunus. Un ar asu prātu čigāna teicieniem vienmēr ir bijusi taisnība.

Draugiem Facebook Twitter Google+