Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Dižmatroze Inese Trusova: “Vēsture rāda, ka par brīvību ir jāmaksā.” (3)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Ikvienā no mums ir karavīra gēns, kas mostas laikā, kad nepieciešams aizstāvēt savu valsti. Lai arī diendienā tas veicina mūsu ticību sev, savai valstij un drošai rītdienai,” sestdien atklājot Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai veltīto piemiņas plāksni, mudināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šis pasākums ievadīja plašos tautas un armijas svētkus “Latviešu strēlniekiem – 100”, kas sestdien norisinājās galvaspilsētā.

Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka mūsu nācijas valstiskuma sākums ir 1918. gada 18. novembris. “Atcerēsimies, ka šis jaunās valsts militārais pirmsākums ir agrāks – tā bija latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana,” atgādināja R. Vējonis. Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, Latvijas kara muzeja direktore Aija Fleija un Rīgas mērs Nils Ušakovs.


Vērmanes dārzā sestdien skanēja bezbēdīgās streļķu dziesmas NBS orķestra sniegumā. Skatītāju rindās bija daudz profesionālā dienesta karavīru, zemessargu, veterānu, kā arī citu interesentu. Gan formās tērptajiem vīriem, gan lielākajai daļai citu svētku dalībnieku pie krūtīm vai cepures bija piesprausti balti ziedi, ievērojot strēlnieku tradīciju – pirms došanās karā tās streļķiem sarūpēja viņu sievietes. Estrādē satiku arī Jūras spēku karavīrus, kuri parkā izveidojuši savu stūrīti. Dižmatrozim Agrim Zirniņam vecvectēvs bijis strēlnieks, viņa piemērs Agri iedvesmojis doties dienēt armijā: “Mans vectēvs kara laikā dienēja Daugavpils kavalērijas eskadrā, vēlāk arī karoja Otrajā pasaules karā. 14 gadu vecumā viņš komandēja veselu nodaļu. To mūsdienās ir grūti iedomāties. Kad vairāk uzzināju par viņa gaitām, nolēmu kļūt par karavīru.” Dižmatroze Inese Trusova pastāstīja, ka viņas vīra vectēvs kritis Pirmā pasaules kara laikā. “Strēlnieku varoņdarbs ir liels, tas bija cēlsirdīgs darbs, ko viņi paveica. Viņi sagatavoja augsni Latvijas brīvībai. Mums jābūt lepniem par viņiem un jāpateicas par šodienas brīvību. Vēsture rāda, ka par brīvību ir jāmaksā,” sacīja dižmatroze. Arī viņas dzīvesbiedrs dien jūras spēkos. “Mēs saviem bērniem un mazbērniem nodosim tālāk strēlnieku mantojumu. Mana meita aktīvi darbojas jaunsardzē,” piebilda I. Trusova. Cēsu jaun­sardzes vienības dalībniece Sintija Broka rūpējās, lai koncerta apmeklētājiem Vērmanes dārzā būtu pieejami Latvijas karodziņi. Viņa uzsvēra, ka strēlnieki ir Latvijas varoņi, kas aizsargāja tautu, darīja to brīvprātīgi. Jauniete par strēlniekiem esot daudz lasījusi internetā, kā arī informāciju smēlusies no jaunsardzes instruktoriem.

Pēcpusdienā NBS vienības, militārā motokluba “MMC Patrioti” dalībnieki, amatpersonas un citi svinību dalībnieki devās tautas un armijas gājienā uz 11. novembra krastmalu, kas ir strēlnieku tradīcija. Interesentu uzmanību sevišķi piesaistīja militārā motokluba dalībnieki. “Mans vecvectēvs bija Jānis Niedra, Lāčplēša ordeņa kavalieris. Karavīra gēns mūsos turpinās. Strēlnieki iedeva impulsu un bija nozīmīgs sākums mūsu tautai, jo pēc tam daudzi no viņiem īstenoja Latvijas brīvības cīņas,” pastāstīja motokluba prezidents Kaspars Miezītis. Viņa dēls Kārlis militāro tradīciju turpina, jo ir kļuvis par jaunsargu. Svētku gājiens vijās pa Raiņa bulvāri, Smilšu ielu, gar Rīgas Domu un noslēdzās krastmalā, kur svētku uzrunas teica R. Vējonis, R. Bergmanis un R. Graube. NBS komandieris uzrunā uzsvēra, ka strēlnieku gars turpinās mūsdienu Latvijas armijā, un sacīja, ka strēlnieki cīnījušies par Latvijas zemi laikos, kad Latvijas valsts vēl nepastāvēja, un sekmēja tās dibināšanu. Tāpat NBS komandieris uzsvēra, ka mūsdienu Latvijas armijas karavīri iemieso sevī godaprātu, apzinīgumu un ar viņiem starptautiskajās misijās citu valstu karavīri vēlas “iet izlūkos”. Svētku viesus krastmalā priecēja vīru kopa “Vilki”, grupa “Vilkači”, NBS spēku orķestris, kā arī pagānmetāla grupa “Skyforger”, kas vienu no saviem albumiem ir veltījusi strēlniekiem, reperis un Militārās policijas karavīrs Artūrs Strēlnieks. Interesenti krastmalā varēja vairāk uzzināt par Latvijas NBS funkcijām, dažādiem armijas spēku veidiem, piemēram, Speciālās uzdevumu vienības teltī bija iespējams pārbaudīt izturības testus. Cilvēki, kas piedalījās svētkos, atzina, ka tiem ir jākļūst par ikgadēju tradīciju.


Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Mja- dižkareivis par aizsardzības ministru un dižmatroze tagad mācīs mums, kā brīvību sargāt.. Uzdziedam un uzdejojam! 😀

  2. Svarīgi, lai tie, labi apbruņoti un apmācīti jaunie cilvēki ar baltām puķītēm, vajadzīgā brīdī būtu, kā teicis Pabriks, pareizajā pusē. Viņš gan nav pateicis, kurā tad ir tā pareizā puse. Par to kautrīgi klusē arī citi zināmi politiķi. Teiksim, mana puse ir Eiropa, bet kā zināms, pa piemēru, I.Kalniņam vai Paulam vairāk pie sirds pavisam cita puse. Tā tad, lai mums būtu spēcīgi nacionālie spēki ar drošiem izlēmīgiem komandieriem svarīgi lai visi skaidri zinātu kurā pusē viņi ir. Domāju, ka arī likumā būtu jāiestrādā, ka to pusi nedrīkst traktēt pēc apstākļiem. Nekāda demokrātija te nevar būt.

    • Man gan viss ir skaidrs par pusēm. Es savā pusē – savas ģimenes, savu tuvāko. Ja Eiropa, vai vienalga kas pārpratuma pēc izrādīsies pretējā- nu, žēl.

Draugiem Facebook Twitter Google+