Foto – Līga Vasiļūna

Finanšu kooperatīvs “Allažu saime” prot izķepuroties 
 0

Latvijas laukos jau septiņus gadus nav izveidota neviena Krājaizdevu sabiedrība (KS) jeb finanšu kooperatīvs, kas, kā rāda pieredze, sniedz cilvēkiem lielu atbalstu finanšu krīzes laikā un, starp citu, ļautu saņemt skaidru naudu arī tajos 72 pagastos, kur patlaban nav neviena bankomāta. 


Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Jaunu lauku KS veidošanai, līdzīgi kā Lietuvā, ir vajadzīga jumta KS jeb kooperatīvā banka, uzskata daļa Latvijas KS. Bet otra daļa KS, tostarp arī Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK), pret šādas bankas izveidi izturas ļoti atturīgi.

KS “Dzelzceļnieks” un “Jūrnieku forums”, kuru kapitāls veido divas trešdaļas no visu 34 KS kapitāla, pašas vēlas kļūt par kooperatīvajām bankām. Tas nozīmētu, ka lielāko labumu no šo banku darbības gūtu šo KS biedri, nevis visa Latvijas KS kustība. Kooperatīvās bankas darbojas Vācijā, Polijā, Šveicē, Austrijā, Lietuvā un citās valstīs. Tās ar savu darbību palīdz izveidot KS tur, kur cilvēkiem nepietiek naudas, un tur, kur finanšu pakalpojumus, nespējot pelnīt, nesniedz bankas. Piemēram, Lietuvā kooperatīvu banka sniedz pakalpojumus vien KS, bet KS gandrīz 200 vietās darbojas kā šīs bankas filiāles, kas var izmantot bankas kapitālu, rezerves fondus un glabāt tajā savus brīvos līdzekļus.

 

Finanšu kooperatīva priekšrocības

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad pēdējās krīzes laikā Allažos bankrotēja mēbeļu ražošanas uzņēmums “Laiko”, kas nodarbināja vairāk nekā 700 darbinieku, maksātnespēja tuvojās arī ar “Laiko” saistītajiem uzņēmumiem.

“Aptuveni divas trešdaļas KS “Allažu saime” biedru palika bez naudas ienākumiem, un, pēc visiem noteikumiem, finanšu kooperatīvam bija jābankrotē – cilvēkiem nebija naudas aizdevumu atmaksai, bet kooperatīvam bija jāveido uzkrājumi nedrošajiem aizdevumiem, jāatmaksā noguldījumi un jāpalīdz biedriem atgūt maksātspēju,”

teic “Allažu saimes” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. Viņa vadītā KS uzņēmās risku – izvēlējās aizdot naudu 33 vietējiem uzņēmumiem, kuriem bankas aizdevumu atteica. Patlaban 30 no šiem uzņēmumiem turpina darbību, nauda apgrozījās un arī patlaban tiek apgrozīta turpat Siguldas novadā, nesot labumu vietējiem cilvēkiem. Daudzi no viņiem krīzes laikā nevarēja KS atdot parādu, patlaban kavēto maksājumu ir ļoti maz.

Par KS priekšrocībām daudzi allažnieki un arī Siguldas domē pārliecinājās pēc 2009. gada virpuļviesuļa, kas plosījās pagastā un norāva daudzdzīvokļu mājai jumtu. Remonta tāme bija Ls 22 000. Siguldas domē saprasts – ja novads piešķirtu naudu šā privātīpašuma remontam, tad cerību to atgūt tikpat kā nebūtu. Dome atrada risinājumu – noguldīja KS Ls 10 000 ar nosacījumu, ka finanšu kooperatīvs kreditēs mājas remontu. Tā kā cietušās mājas cilvēki paši bija gatavi darboties un dot savus materiālus, tad remonta izdevumiem pietika ar kredīta naudu. “Patlaban ēkā ir cēlusies dzīvokļu vērtība, cilvēki bez kavējumiem atmaksā aizdevumu,” teic 
Ē. Čoders.

Reklāma
Reklāma

Pārsteidzoša tendence – cilvēki krīzes laikā Allažos meklēja un atrada darbu, viņi nevis brauca meklēt darbu uz citu valsti, bet pagastā par 10% pieauga iedzīvotāju skaits. Par KS biedriem kļuva banku klienti un tie ļaudis, kas bija paņēmuši “ātros” kredītus.

“Allažu saimes” darbība dižķibeles laikā novērtēta ar Ministru prezidenta pateicības rakstu. Patlaban “Allažu saimei” izdevies likvidēt rindas kredītpieprasījumiem, jo strauji –
par 38% – auguši noguldījumi. Situācija ir būtiski uzlabojusies kopš aizvadītā gada vidus, kad, pēc veiktajiem labojumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, par KS biedriem var kļūt arī juridiskās personas.

Uzņēmējiem vissvarīgākais, glabājot naudu KS, ir augstie noguldījumu procenti “Allažu saimē” ar termiņu uz vienu gadu 3,6% gadā, uz pieciem gadiem 5%, bet noguldījumam ar paaugstinātu ienesīgumu 12% gadā. Tāpat svarīgi, ka iepriekš nosauktie labojumi ļauj KS kreditēt biedrus – juridiskās personas.

Jānis Zilvers, z/s “Pīlādži” saimnieks ar saviem ģimenes locekļiem KS “Allažu saime” aizņēmās 
Ls 16 000, lai iegūtu ES finansējumu Ls 120 000 vērtas augļu glabātavas būvei, kas patlaban gandrīz jau pabeigta. Sarežģīto likumu dēļ nauda aizdota citam kooperatīvam “Zelta ābele”, kuras biedrs viņš ir un kam pieder gandrīz pabeigtā glabātava.

Kāpēc nauda jāaizņemas KS, kur aizdevuma procenti ir augstāki nekā bankā? J. Zilvers teic, ka ļoti ātrs ir aizdevuma piešķiršanas laiks, izpaliek ar ķīlas novērtēšanu saistītie izdevumi, kas procentu likmes padara vienādas. Turklāt aizņēmējam var nebūt bankas prasītās naudas plūsmas.

 

Būs valsts atbalsts

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts teic, ka patlaban tiek saskaņoti Ministru kabineta noteikumi par mikrokreditēšanu – aizdevumiem līdz 25 000 eiro. Šie noteikumi LGA garantijas ļaus saņemt arī KS sniegtajiem aizdevumiem. Ē. Čoders zina teikt, ka LGA, visticamāk, garantēs 50% no aizdotās naudas, turklāt aizdevuma procenti būs divas reizes zemāki nekā KS konkrētā brīža procentu likme. “Tie varētu būt 6% – 7% gadā. Neviens Latvijā to nedara. Ceram šajā pavasarī sākt šādu sava un apkārtējo novadu uzņēmēju kreditēšanu, kas citās ES valstīs notiek jau sen,” tā E. Čoders. Viņš skaidro atšķirību ar iecerēto un agrāk īstenoto mikrokreditēšanu:

“Valstij piederošā Hipotēku banka īsti nevar izvērtēt – kam, kur, kāpēc vajag atbalstu. Ierēdnis baidās piešķirt aizdevumu – ja naudu neatmaksās, tad pierādi nu, ka viss ir darīts pareizi. Ja naudu aizdod KS, tad vietējai sabiedrībai, kas pazīst uzņēmēju, ir jāiegulda arī savs līdzfinansējums.

Tātad, ja KS kļūdās, tad tā zaudē savu naudu, bet sabiedrības ieguvums ir ieguldījumi novada infrastruktūrā. Ja nekļūdās, tad ieguvēji ir visi cilvēki, kas dzīvo KS teritorijā,” tā E. Čoders.

 

Kādā virzienā attīstīsies

Salīdzinājumā ar Lietuvu, kur KS pakalpojumus sniedz aptuveni 200 vietās un līdzfinansē biedru ES projektus, finanšu kooperatīvu iespējas patlaban Latvijā izmanto ļoti maz. Krājaizdevu apvienības iecere veidot kooperatīvu banku patlaban ir zināma nelielai sabiedrības daļai, turklāt bankas izveidei vajadzēs arī vairākus miljonus valsts atbalsta, tāpēc īstenošanas termiņš ir ļoti neskaidrs. Nenoliedzami – pārdzīvotā dižķibele rāda, ka finanšu kooperatīvi Latvijā ir vajadzīgi un nākotnē tie kļūs aizvien spēcīgāki un nepieciešamāki.

 

Krājaizdevu sabiedrības

Latvijā darbojas vairāk nekā 20 lauku (pēc teritoriālā principa veidotās KS) un astoņas tā saucamās arodbiedrību KS.

2012. gada beigās KS apvienoja vairāk nekā 26 000 cilvēku.

Visu Latvijas KS aktīvi veido vien 0,05% no visa valsts finanšu sektora aktīviem. Salīdzinājumam – Lietuvā vairāk nekā 2%, Polijā aptuveni 18%, Šveicē un Austrijā – arī aptuveni 16% – 18%.

Valsts KS biedriem maksātnespējas gadījumā, tāpat kā banku klientiem, garantē Ls 70 000 lielu noguldījumu atmaksu.

FKTK informācija rāda, ka pērn visas KS kopā nopelnīja Ls 160 000 – par 23% vairāk nekā gadu agrāk.

KS 2012. gada beigās saviem biedriem bija aizdevušas Ls 10,2 milj.

Noguldījumos 2012. gada beigās bija piesaistīts Ls 1,2 milj.

Pērn KS iestājušies 414 jauni biedri.

Visvairāk KS biedru ir Latgalē – 5500, Vidzemē – 4300, Zemgalē – 1500 un Kurzemē 1200 biedru.

Vidējā procentu likme 2012. gadā izsniegtiem hipotēku aizdevumiem bija 5,5% gadā. Nenodrošinātiem kredītiem un kredītiem, kas nodrošināti ar fiziskās personas galvojumu, – 12,7% gadā – kredītiem latos un 9,6% – eiro izsniegtiem kredītiem.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.