Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Krievijas premjers draud slēgt valsts gaisa telpu Eiropas lidsabiedrībām (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievija varētu slēgt savu gaisa telpu Eiropas Savienības valstu lidsabiedrībām, ja bloka līderi izsludinās ceturto sankciju kārtu, par kuru jau esot panākta vienošanās. ES diplomāti atklājuši, ka bloka valstu līderi par jaunām sankcijām pret Krieviju vienojās Velsā notikušā NATO samita ietvaros, taču pagaidām tās vēl nav izsludinātas. Sankciju ceturtā kārta nozīmētu vēl vismaz 24 personu, tostarp Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu, iekļaušanu melnajā sarakstā. Tajā ietvertajām Krievijas amatpersonām un militārpersonām, kā arī uzņēmējiem ir gan liegts iebraukt ES, gan viņu ES valstu bankās esošie konti ir iesaldēti.

Sodīs enerģētikas 
un finanšu uzņēmumus


Interneta vietne “EurActiv.com” raksta, ka ES varētu vērsties pret Krievijas naftas kompāniju “Rosņeft” un gāzes uzņēmuma “Gazprom” struktūrvienībām, pašu energouzņēmumu, kas ir galvenais gāzes piegādātājs Eiropai, pagaidām neaiztiekot. Savukārt ASV finanšu izdevums “The Wall Street Journal” konkretizē, ka ES jaunā sankciju kārta varētu stāties spēkā šodien. Sankcijas skaršot Krievijas trīs lielākās naftas kompānijas “Gazpromņeft”, “Transņeft” un “Rosņeft”, kurām tiks ierobežota piekļuve Eiropas kapitāla tirgiem. Tāpat sankcijām varētu tikt pakļautas vismaz piecas Krievijas valstij piederošās bankas, tostarp “Sberbank” un “VTB”. Paredzams, ka šiem uzņēmumiem tiks liegts saņemt kredītu Rietumu bankās, kas būtu ilgāks par 30 dienām.

Komentējot iespējamo sankciju nākamo kārtu, Krievijas premjerministrs Medvedevs intervijā Krievijas biznesa laikrakstam “Vedomosti” izteicās, ka Maskava jaunām sankcijām dos “asimetrisku” atbildi. “Ja tiks ieviestas sankcijas pret enerģētikas sektoru vai ja tiks noteikti tālāki ierobežojumi Krievijas finanšu sektoram, mēs atbildēsim asimetriski. Piemēram, vērsīsimies pret transporta sektoru,” paziņoja Medvedevs. “Mēs uzskatām, ka mums ir draudzīgas attiecības ar mūsu partneriem, un tāpēc Krievijas debesis ir atvērtas lidojumiem. Taču, ja mēs tiekam ierobežoti, mēs gatavosim atbildi,” apgalvoja Krievijas valdības vadītājs, paskaidrojot, ka Krievija varētu slēgt savu gaisa telpu ES valstu lidsabiedrībām. “Ja Rietumu lidsabiedrībām būs jālido apkārt mūsu gaisa telpai, daudzās nīkuļojošās aviokompānijas tiks iedzītas bankrotā.”

Mērķē uz 
Rumānijas robežu


ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs intervijā Beļģijas televīzijai izteicies, ka sankciju ceturtā kārta varētu nesekot, ja piektdien panāktais pamiers būs ilgstošs. Kaut arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija esot novērojusi, ka pamiers “principā” tiek ievērots, ja neskaitot dažas apšaudes, spriedze Ukrainas austrumu apgabalos nepavisam nemazinās. Netālu no prokrievisko teroristu un Krievijas armijas bruņutehnikas ielenktās Mariupoles pilsētas ukraiņu brīvprātīgo bataljona “Azov” komandieris Andrijs Biļeckis sarunā ar raidsabiedrību BBC prognozēja, ka pamiers varētu turpināties vien piecas līdz septiņas dienas. “Ukrainas un Krievijas attiecību un šī kara vēsture liecina, ka viņi negrib pamieru un karš atsāksies,” paredzēja Biļeckis. Arī prokrieviskie teroristi neslēpa, ka netic panāktā miera ilgtspējībai. “Protams, es būšu priecīgs, ja pārstās lidot raķetes. Taču es būšu apmierinātāks, kad mūsu armija sasniegs Rumānijas robežu,” sarunā ar BBC neslēpa Doņeckas teroristu viens no līderiem Pāvels Gubarevs. Turklāt vakar notikušajā preses konferencē viņš kritizēja pagājušajā nedēļā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notikušās miera sarunas. Pēc tām Ukrainas, Krievijas, EDSO un prokrievisko separātistu pārstāvji parakstīja protokolu par miera plāna izpildi, kura pirmais punkts ir uguns pārtraukšana. “Viņi [prokrievisko teroristu pārstāvji] nemaz neizlasīja, ko parakstīja,” apgalvoja Gubarevs, solot turpināt kaujas.

Ielenc Mariupoli


Mariupole ir pēdējā pilsēta Doņeckas apgabalā, kura atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Vakar 40 kilometrus no Krievijas attālajā pilsētā ieradās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Stratēģiski svarīgo ostas pilsētu Azovas jūras krastā naktī uz pirmdienu atkal apšaudīja Krievijas armijas un vietējo teroristu spēki. Doņeckas apgabala gubernatora padomnieks Konstantīns Batozskis informējis, ka naktī uz pirmdienu uzbrukums notika trīs virzienos – ar tankiem, bruņutransportieriem un kājniekiem. Savukārt Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs interneta vietnē “Facebook” apstiprināja, ka nedēļas nogalē Ukrainas armijas spēki no Krievijas teritorijas ar “Grad” raķetēm tika apšaudīti 16 reizes.

Ukrainas nacionālās drošības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko apstiprinājis, ka Krievija pie Ukrainas robežas ar Krimu izvietojusi arī 64 tankus, bruņutehniku un raķešu iekārtas “Grad”, sakoncentrējot vēl vairāk spēku ap Ukrainas dienvidaustrumos esošajām Ukrainas armijas pozīcijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. PIEKRĪTU!!! Dots pret dotu!!!

  2. Un tad ES slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašinām un turpat aizliegt lidot uz Krieviju un no tās visām lidmašinām. Tā aviosabiedrības ( piem. Āzijas ) kuras tur lido arī tām slēgt Eiropas gaisa telpu. Sāpīgi un veselīgi un pamacoši kā uzvesties …

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+