Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. decembris, 2015
Drukāt

Hermanis: “Thalia Theater” cilvēki nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem

Foto-LETAFoto-LETA

Alvis Hermanis.

Hamburgas teātra “Thalia Theater” cilvēki sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru, un viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem, šādu viedokli publiski izplatītā paziņojumā pēc atteikuma strādāt “Thalia Theater” paudis latviešu režisors Alvis Hermanis.

Mākslinieks skaidro, ka teātra vadītājs Joahims Lukss publiskos izteikumos bez viņa atļaujas manipulējis ar viņa privāto vēstuļu fragmentiem, kas izņemti no konteksta.

Hermanis esot lūdzis atcelt viņa iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ. “Pašlaik strādāju Parīzē un dzīvoju tajā pašā pilsētas daļā, kurā notika masu slaktiņš. Ikdienas dzīves sajūta šeit ir kā Izraēlā. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopienas cilvēki ir pirmie, kas pamet šo pilsētu. Mums visapkārt ir apdraudējums un bailes. Tas, kas šeit notika pirms divām nedēļām, ir bijusi trauma mums visiem,” norāda režisors.

Būdams septiņu bērnu tēvs, viņš neesot gatavs strādāt “vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā”. Hermanis piebilst, ka tie, kas piedalījās 2001.gada 11.septembra terora aktos Ņujorkā, “arī nāca no Hamburgas, starp citu”. “Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība mainīja bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tātad cena, kas tika samaksāta, lai beidzot atzītu saikni starp imigrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu cilvēku nāve Parīzē,” secina režisors. Viņš vaicā: “Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu?”

“Pēc sarunas ar “Thalia Theater” cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?” savu neizpratni pauž latviešu režisors.

“Nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki par lielākās daļas eiropiešu uzskatiem. Mēs neatbalstām šo entuziasmu atvērt Eiropas robežas nekontrolētai imigrācijai. Jo īpaši Austrumeiropā mums nav saprotama šī eiforija,” norāda Hermanis. Savu paziņojumu viņš noslēdz ar jautājumu: “Vai tiešām jūs domājat, ka visi 40 miljoni Polijas iedzīvotāju, piemēram, ir neonacisti un rasisti?”

Režisors vēlas, lai viņa publiskā paziņojuma teksts netiktu izmantots pārveidotās vai saīsinātās formās. Pilns Hermaņa skaidrojums ir izlasāms Jaunā Rīgas teātra interneta mājaslapā “www.jrt.lv”.

Kā vēstīts, Hermanis pametis darbu teātrī “Thalia Theater” Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.

Režisors norāda, ka Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi. Nav iespējams atšķirt labos cilvēkus no ļaunajiem. Vienlaicīgs atbalsts teroristiem un Parīzes slaktiņa upuriem nav iespējams. Lai arī ne visi bēgļi ir teroristi, visi teroristi bijuši bēgļi vai viņu bērni, uzskata Hermanis.

Kā ziņo “Deutschlandradio Kultur”, pēc Hermaņa domām, teroristu uzbrukumi Parīzē rāda, ka mēs dzīvojam kara apstākļos. Karā katram ir jānostājas vienā no pusēm, un Hermanis un “Thalia” teātris esot stāvējuši pretējās pusēs. “Politkorektuma laiki ir beigušies,” norādījis režisors.

“Thalia Theater” ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu.

“Mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties, ka humānās palīdzības sniegšana tiem, kuriem tas nepieciešams, varētu izbeigt profesionālas attiecības,” komentējot Hermaņa lēmumu, teica Lukss. Viņš arī norādīja, ka šis ir piemērs dziļajai politiskajai sašķeltībai, kas valda Vācijā.

Saistībā ar Hermaņa aiziešanu no teātra tam nākas atcelt izrādi, kuru bija plānots skatītājiem rādīt nākamajā gadā. Tomēr tas turpinās izrādīt citu Hermaņa izrādi “Spaete Nachbarn” (“Vēlie kaimiņi”), kas vēsta par ebreju imigrantiem ASV.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+