Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Iedzīvotājus skolos saprātīgi tērēt un krāt naudu (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis (no kreisās), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins piedalās preses konferencē, kuras laikā paraksta memorandu par "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014–2020" ieviešanu, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu.

Sabiedrības finanšu pratības jomā iecerēts sasniegt trīs mērķus – iedzīvināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, nodrošināt finanšu pakalpojumu vides integritāti un panākt sabiedrības finansiālu ilgtspēju un attīstību.

Finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcijas iedzīvināšana ir būtiska, lai veicinātu Latvijas mājsaimniecību stabilitāti, labklājību un finansiālo ilgtspēju jebkurā dzīves posmā. Lai šo mērķi sasniegtu, iecerēts pilnveidot valsts izglītības saturu, attīstīt mūžizglītības resursu, kā arī izveidot un uzturēt konsultatīvo pakalpojumu tīklu.

Otrs mērķis ir finanšu pakalpojumu vides integritāte, lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu piedāvātāju atbildīgu un patērētāju vajadzībām piemērotu piedāvājumu un veicinātu patērētāju izsvērtas, riskus un iespējas izprotošas finanšu pakalpojumu izvēles. Lai īstenotu šo mērķi, iecerēts veicināt sabiedrības izpratni par finanšu pakalpojumiem, to būtību un riskiem, kā arī nepieciešams finanšu pakalpojumu lietotāju vajadzībām piemērots, godprātīgs un atbildīgs pakalpojumu piedāvājums.

Trešais mērķis ir sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, lai paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par tirgus ekonomikas pamatiem, monetāro politiku, spēju izvērtēt ekonomiskos procesus valstī. Šī mērķa sasniegšanai iecerēts sekmēt sabiedrības zināšanas par tirgus ekonomiku un finanšu sistēmas darbību, kā arī veicināt iedzīvotāju finansiālo un ekonomisko aktivitāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa sacīja, ka viņas vadītā centra darbinieki bieži redz, ka patērētajiem nav skaidras ne saistības, ko tie uzņemas līdz ar līguma slēgšanu, ne arī iespējamās sekas. Vītoliņa pauda pateicību Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kas uzņēmusies iedzīvotāju finanšu stratēģijas koordinēšanu, kā arī pauda gatavību iesaistīties materiālu izstrādē un uzņēmēju izglītošanā.

Stratēģijas īstenošanā sadarbosies vairākas institūcijas. Memorandu par “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020” ieviešanu šodien parakstīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Vītoliņa, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

“Nav tā, ka finanšu pratība un sākumskola ir nesavienojamas lietas,” sacīja Valsts izglītības satura centra vadītājs. Viņaprāt, lielākais panākums būs tad, ja informāciju saņems gan skolēns skolā, gan pieaugušie, un, sanākot kopā, ģimenei būs kopīgs temats.

FKTK priekšsēdētājs Zakulis uzsvēra, ka finanšu pratība ir būtiska mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa paaugstināšanu, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē.

“Ikviens iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo finanšu daudzums, bet prasme tās efektīvi pārvaldīt un sasniegt savus mērķus,” skaidro FKTK priekšsēdētājs.

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Abāšins nepieciešamību izglītot sabiedrību finanšu jautājumos ilustrēja ar piemēru no Zviedrijas, kur divas kundzes gados apspriedušas akciju cenu svārstības biržā.

Finanšu pratības stratēģijas mērķu īstenošanā piedalīsies arī citi sadarbības partneri, kas apliecinājuši savu gatavību iesaistīties kopīgās aktivitātēs vai sniegt nepieciešamo atbalstu finanšu pratības veicināšanai. Partnerība nodibināta ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Banku, tirgus dalībnieku profesionālajām asociācijām un Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar augstākās izglītības iestādēm – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Stratēģijas ieviešanas gaitā FKTK kā nacionālais koordinators finanšu pratības veicināšanas jomā plāno izstrādāt jaunu mērījumu sistēmu un tās rezultātu apkopošanas metodiku – Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu, kas ietvers FKTK veiktās iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās socioloģiskās aptaujas rezultātus jeb pozitīvo punktu skaitu, kas raksturo iedzīvotāju kopējo finanšu pratības līmeni, kā arī statistiskos rādītājus, kas raksturo Latvijas mājsaimniecību finansiālo stabilitāti, to izaugsmi un ilgtspēju.

Stratēģiskie partneri jau otro gadu rīkos arī Finanšu izglītības nedēļu, kas šogad plānota no 10.marta līdz 14.martam. Šajā gadā galvenās aktivitātes iecerētas ekonomikas un sociālo zinību skolotāju profesionālajai pilnveidei, rīkojot pieredzes apmaiņas seminārus par to, kā interesanti un interaktīvi runāt par nopietno – finansēm un personisko finanšu mērķu definēšanu -, kā arī sniedzot ieskatu jaunos metodiskajos materiālos finanšu un sociālo prasmju attīstīšanai.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ŠITIE RĀVĒJI – MĀCĪS!!!!!!!!! Apsmējos)))))

  2. Visi jau nevar tikt”valsts” apgadiba,lai varetu veidot iekrajumus ,dazs deputats ar 2000 latu algu 4 gadu laika pamanas klut par miljonariem! Nodoklu slogs ir lielaks 2 X ka piemerM uk ,KUR 50% “iesledzas” no 150 000 gada!

  3. Cik daudz papīra aprakstīts, cik daudz tukša izliets kārtējo reizi. Un cik naudas tiks izšķērdēts! Bet tā vietā skolās bija jāatjauno ekonomikas mācība un katram vidusskolas beidzējam būtu jāiegūst grāmatveža zināšanas.Jau skolā jāmācās dibināt firmas,vadīt zemnieku saimniecības,atskaitīties VID. Un skola pārvērtīsies par dzīvi. Mācīsim saimniekus,ne kalpus “investoriem”!Un kāds brīnums, ka cilvēki šodien baidās no grāmatvedības un VID soda sankcijām.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+