Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

Aptauja: kā vērtējat ideju ļaut ģimenes ārstiem pārdot savas prakses? (5)

Foto - LETAFoto - LETA
UZZIŅA

2011. gadā

 8,2% praktizējošo ģimenes ārstu bija 65 un vairāk gadus veci;

10% – 60 – 64 gadus veci;

1,8% – vecumā līdz 35 gadiem;

8,5% – 35 – 39 gadus veci.

Veselības ministrija izstrādājusi koncepcijas projektu “Par ārstu prakses juridisko statusu”, kas paredz, ka ģimenes ārsti varēs pārdot savu praksi. Praksi varētu noteikt kā juridisku personu un pārdot ar visām saistībām un noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu. Tādējādi gados vecākajiem ģimenes ārstiem tiktu nodrošināta iespēja iegūt papildu naudu saviem pensijas gadiem. Nopērkot praksi, jaunie ģimenes ārsti ātrāk iegūtu iespēju slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tagad viņiem ir ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie slimnieku ārstēšanas.

Ēvalds Upenieks, ģimenes ārsts Kuldīgas novadā: “Priekšlikumu atbalstu. Nav gan īsti saprotams, kā to varētu īstenot reālajā dzīvē. Man ir trīs prakses vietas, katrā ir ieguldīti zināmi līdzekļi, tāpēc rodas jautājums: kas novērtēs šos ieguldījumus, un vai tās ļaus pārdot uzreiz vai pa daļām? Situācija nav vienkārša. Esmu pensijas vecumā un jau sen mierīgu sirdi varēju doties pensijā, jo esmu godīgi maksājis nodokļus un saņemtu normālu pensiju, bet manā vietā nav kas strādā. Ārsta palīgiem, kas strādā manā praksē, līdz pensijai vēl jāpagaida, un negribu, lai viņi paliek bez darba.”

Lija Būmeistare, ģimenes ārste Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadā: “Šķiet, ka tā ir laba ideja, bet pagaidām nav zināms, kā to īstenot. Ģimenes ārsti savās praksēs ieguldījuši lielas naudas summas, kuras, pārdodot praksi, būtu jāņem vērā. Šaubos, ka es savām praksēm atradīšu kādu pircēju, jo jaunie cilvēki nevēlas strādāt laukos.”

Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Balvos: “Ģimenes ārsta prakses galvenā vērtība ir ārsta intelektuālais potenciāls, kas ieguldīts praksē un tieši proporcionāli atspoguļojas piereģistrēto pacientu sarakstā. Pacienti, novērtējot ārsta profesionalitāti, ir parādījuši uzticību ārsta praksei, reģistrējoties viņa sarakstā, tādēļ pacientu saraksts kopā ar tiesībām sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tad arī ir prakses galvenā vērtība. Likumdošanas akti nepieļauj pacientu saraksta nodošanu jaunajam ārstam, tāpēc prakse kā uzņēmums pilnībā zaudē tirgus vērtību. Lai ģimenes ārsti varētu pārdot savas prakses, jāatrisina ļoti daudz jautājumu.”

Reinis Siliņš, ģimenes ārsts Skultē: “Ģimenes ārstiem ir jādod iespēja pārdot savu praksi. Ja es vēlos izbeigt darba attiecības vienā vietā un pārcelties ar ģimeni uz citu vietu, tad kāpēc man savs ieguldītais darbs būtu kādam jāuzdāvina? Bet kas noteiks prakses cenu – valsts vai pats ārsts? Jaunajiem ārstiem, kuri vēlēsies prakses iegādāties, ir jādod iespēja bankā ņemt kredītu ar atvieglotiem noteikumiem. Pacientiem ir brīvas iespējas izvēlēties citu ģimenes ārstu, ja gadījumā tas, kurš stāsies iepriekšējā ārsta vietā, neapmierinās.”

Andris Lasmanis, ģimenes ārsts Rīgā: “Lai valsts ātrāk varētu piesaistīt jaunos ģimenes ārstus, viņiem jādod iespēja nopirkt praksi no kolēģiem, kas vēlas doties pensijā. Bet šim nolūkam valstij un pašvaldībām vajadzētu piešķirt jaunajiem ārstiem iespēju saņemt kredītu ar atvieglotiem noteikumiem.”

Sarmīte Veide, ģimenes ārste Rīgā: “Mēs jau šobrīd varam pārdot savus instrumentus, aprīkojumu… Bet daudz nozīmīgāks par to ir intelektuālais īpašums – ārstu spējas uzlabot savu pacientu veselību, viņus izglītot. Jo kvalificētāks ģimenes ārsts, jo vieglāk būs strādāt nākamajam ārstam, kas stāsies viņa vietā. Prakses pārņemšana nevar notikt vienā mirklī. Ģimenes ārstam, kas vēlas savu praksi pārdot kolēģim, vismaz gadu vai divus ir kopā ar viņu jāstrādā, lai pacienti varētu iepazīt jauno ārstu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Un kāda cena būs pacientu medicīniskajām kartēm?Kartes vajadzētu atdot pacientiem,jo es nevēlos lai mana karte nonāktu man nezinamu cilvēku rokās finansu darījuma rezultatā.Manus personības datus nedrīkst tā vienkārši pārdot.

  2. Tā jau jēga no viņiem maza, bet taisās tirgot pacientus, varbūt ir laiks apsvērt ieviest neatkarīgo ģimenes ārstu.

  3. Kas ir prakse?Vai tas ir ikārtots kabinets ,vai arī pacienti?Ja arī pacienti tad tirdzniecība ar cilvēkiem ir neētiska.Kā mani var pārdot ārstam,kuru es nepazīstu(ģimenes ārstu pamats),vai negribu?

  4. “problēma” ir mākslīgs burbulis lai novērstu uzmanību no būtiskākām lietām !
    Veselību nevienam ar karoti neieliesi ! Ja cilvēciņš pie ārsta ir griezies, tad viņam jāaiziet ar recepti rokā – tāds ir likums. Pat tad, ja to bezsmadzeņaino tantiņu nekāds brīnums vairs nespēs glābt.
    ———————————————————————
    Pastāv oficiālu metožu saraksts, kā katras slimības ārstējamas.Ja pacients nomirst – neko nevarēja darīt !
    Ja būsi metodi modificējis konkrētam gadījumam un pacients nomirs – iesi aiz restēm !
    Uzminat, kuru gadījumu dakteris izvēlēsies ?
    ————-
    Andelēties ar praksēm – risinājums 🙂 🙂 !!!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (4)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+