Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. maijs, 2013
Drukāt

Igaunija atmodina pētnieka un Kalevipoega gēnu 


Igaunija2

Igaunijas tūrisma ceļveži sola “pārsteigumus aiz katra pagrieziena”, un trīs kaimiņzemē pavadītās dienās tos patiešām izbaudīju. Saku meitai – jātaisa mazmeitām pases, vasarā brauksim turp visi!

 

Pirms Tartu AHHAA zinātnes centra apmeklējuma der atsvaidzināt atmiņā stāstu par to, kā Minhauzens pats sevi aiz matiem izvilka no purva, turklāt kopā ar visu zirgu. Jo zālē ir “Minhauzena krēsls”. Gids mudina – iesēdies tajā un pats sevi ar virvi uzvelc vairāku metru augstumā. Bet, ja gribas tikt vēl augstāk – jākāpj liftā, lai dotos aizraujošā kosmiskā ceļojumā. Es izvēlējos otru iespēju – nolaisties pazemē dažu kilometru dziļumā. Acu priekšā zib attēli gluži kā kino – redzu dzīvniekus pazemes alās, ogļračus šahtās un uzzinu par dziļāko urbumu pasaulē, kas sniedzas līdz pat karstumā verdošai masai. Bet pie kosmosa tēmas AHHAA gids Matīss Briedis vedina atgriezties izstāžu zālē. Tajā līdz jūnijam apskatāmi no Austrālijas atceļojušie eksponāti – pavadonis “Kosmoss 2083”, “Mazais satelīts” un citi. Ir iekārta, kas izrēķina, cik izstādes apmeklētājs svērtu uz Marsa vai Jupitera. Matīss bilst, ka no jūnija būs apskatāma cita izstāde, tā būs veltīta veselīgiem ēšanas paradumiem. “Piemēram, rūpnieciski ražotā dzērveņu sulā ir vairāk cukura nekā kokakolā,” stāsta gids. Viņš mudina apmeklēt arī AHHAA planetāriju, izbaudīt sajūtas, kas pārņem uz grimstoša kuģa, kad visu laiku atrodies nevis paralēli kajītes sienām, bet sasvēruma dēļ slīpā leņķī pret tām. Uzzinu, ka šī ideja esot nošpikota Šanhajā. Te piepeši skaļrunis (latviski, jo AHHAA pašlaik atrodas arī liela skolēnu grupa no Latvijas) vēsta, ka pulksten 11 Dzīvības zālē sagaidāms, ka no olas izšķilsies cālītis, un aicina nenokavēt šo brīdi.

Ģimenes biļete AHHAA centrā maksā 26 eiro, skolēniem – deviņus eiro. Ja rocība atļauj, var vēl AHHAA veikaliņā iegādāt kādu interesantu suvenīru. Piemēram, kārbiņa ar 15 skaistu akmentiņu kolekciju maksā divarpus eiro, un pārliecinājos, ka bērnam tā sagādā daudz prieka. Ja ir vēlme nodoties ūdens izklaidēm, pavisam netālu no AHHAA atrodas “Auras” ūdensparks, kur AHHA centra apmeklētājiem ir par 20 procentiem lētākas biļetes nekā citiem.

Citi pārsteigumi sagaida muzejā “Ledus laikmeta centrs”. Kā dzīvoja alu laikmeta cilvēks, var iztēloties, ieejot īpaši būvētā alā. Viena lieta ir apskatīt mamutus bilžu grāmatās vai animācijas filmiņās, cita – paraudzīties uz milzeņa un tā mazuļa atveidiem dabiskā lielumā. Šī varenā dzīvnieka svars ir sasniedzis pat astoņas tonnas!

Kur dzīvoja Eiropas pēdējie mamuti? Kādas pēdas ir atstājis ledus laikmets Igaunijas dabas un mantojuma kultūrā? Vai pasaule virzās uz jaunu ledus laikmetu vai arī turpinās neatgriezeniska globālā klimata sasilšana? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes atrodamas šajā modernajā dabas un vēstures muzejā. Jācer gan, ka nepiepildīsies humoristiskās bildēs attēlotās prognozes, ka te jau 2050. gadā būs tik silts, ka upes krastos sildīsies krokodili un plosīsies tādas vētras, kas cilvēku ar lietussargu aizlidinās pa gaisu. Bērniem Ledus laikmeta centrā patiks pataustīt lāča, vilka vai lapsas vilnu un, piespiežot pogu, klausīties dzeguzes kūkošanu, lielās zīles vai melnā strazda balsi. Un vēl – iztēloties sevi igauņu varoņa Kalevipoega lomā. Tas notiek tā – nostājoties norādītā vietā pret lielu ekrānu, uz kura redzams Kalevipoegs ar akmeņu krāvumu blakus, ir jāimitē akmens mešanas kustība. Tad ekrānā parādās skaitlis, kas rāda, cik tālu akmens aizlidotu. Oho… es pirmo reizi dzīvē esmu aizmetusi akmeni 754 metrus!

Igaunijā ir vairākas iespējas kaut ko izdarīt pirmo reizi dzīvē, piemēram, Otepē pa alpīnistu sienu rāpties 25 metru augstumā. Izskatās vilinoši… Taču apzinos, ka šī izklaide, tāpat kā katapultēšanās, tramplīnlēkšana u. tml., piemērota sportiskiem cilvēkiem, kam it nemaz nav bail no augstuma. Tiem, kam drusku tomēr bail, pietiks ar lielisko skatu, kas paveram no Otepē skatu torņa laukumiņa.

Nakšņošanai Otepē atrodas omulīga un izsmalcināta viesnīca “Villa Millerbeck”, kas izkārtnē lepni pievienojusi vēl sesto zvaigznīti. Interesanti, vai tā papildu zvaigznīte būtu tāpēc, ka šeit ik numuriņā ir sauna? Vai varbūt tāpēc, ka golfa spēlētājus no viesnīcas līdz golfa laukumam aizvizina limuzīnā?

Tāpat kā golfa spēlētājiem, viesnīcai ir īpaši piedāvājumi arī makšķerniekiem un romantiskas dzimšanas dienas svinētājiem. Vakariņojot restorānā, redzams, ka svinībām šī vieta ir iecienīta. Tāpat kā mierīgai ģimenes atpūtai. Bērni no rīta noteikti gribēs doties pastaigā, lai ieraudzītu brīvā dabā dzīvojošu trusi, ko redzējuši vakarā pa logu.

Tā kā viesnīcā “Villa Millerback” ir tikai 23 numuriņi, kuros uzņemt 47 viesus, var gadīties, ka tur jau visas vietas rezervētas un jāmeklē citas naktsmājas. Pīhajerves viesnīca ir plašāka – tur var apmesties līdz 200 cilvēku. Pīhajerves SPA un veselības centrā ir plašas sevis palutināšanas iespējas – ir peldbaseins un bērnu baseini, boulinga zāle ar četriem celiņiem, tenisa laukums un basketbola laukums, bet sauļoties var smilšainā pludmalē. Leģenda vēsta, ka Pīhajerve savu nosaukumu ieguvusi no svētozola ezera krastā. Ezerā var pavizināties ar laivu, bet pastaigas laikā iztēloties, kā Pīhajerves muiža izskatījās sensenos laikos – 1376. gadā, kad tā piederēja bruņinieku ģimenei. Kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem Pīhajerves atpūtas nams bija populāra un elitāra vasaras atpūtas vieta, ko bija iecienījuši Igaunijas mākslinieki, rakstnieki un citi radošo profesiju pārstāvji.

Ir Igaunijā arī sava autobraucēju paradīze – “Laitse Ralli parks”. Pārgalvīgie autobraucēji šeit var traukties pa pāru sacīkšu trasi 2,3 km garumā gan ar automašīnām, gan arī ar bagijiem. Parkā ir iespēja pieteikties par stūrmani braucienā pat ar Igaunijas seškārtējo čempionu Eināru Laipaiku.

Savukārt jaunieši ir iecienījuši 600 metru garo kartingu trasi, kur no 12 jaunajiem kartingiem divi ir paredzēti arī bērniem no 120 cm augumā. Te var labi atpūsties arī pie īpaši aprīkotā autosacīkšu simulatora. Vasarā Laitsē sāks darbu speciālā bērnu autopilsētiņa.

Netrako uz ceļiem – brauc uz “Laitse Ralli parku”!

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+