Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. janvāris, 2012
Drukāt

Ismēnēm jāzied katru gadu!

ismene_sulphur_queen2

“Vai varat pastāstīt, kā pareizi audzēt ismēnes, lai tās atkal ziedētu? Pirms vairākiem gadiem, kad puķe nonāca mūsmājās, man ieteica to nepārstādīt. Tai patīkot augt bariņā, ja vienkop vairāki sīpoli. Pods bija stipri par mazu, tāpēc tomēr pārstādīju lielākā traukā, bet sīpolus nedalīju.

Ziedēja dūšīgi, bija pat seši septiņi ziedkāti ar skaistiem baltiem ziediem, bet nu jau otro gadu ir tikai lapas…”
 Larisa P. Rīgā

 

Daudzgadīgās amariļļu dzimtas sīpolpuķes himenokallas (Hymenocallis) vēl nereti sauc vecajā vārdā – par ismēnēm (Ismene), bet tautā tās dēvē par zirnekļu narcisēm. Telpās visbiežāk audzē Hymenocallis x festalis hibrīdus un šķirni ‘Zwanenburg’, kā arī vēl citas sugas (piemēram, H. calathina, H. harrisiana vai H. speciosa) un šķirnes ar baltiem un smaržīgiem ziediem. Ir arī dzeltenas nokrāsas himenokallas, piemēram, šķirne ‘Sulphur Queen’, bet pie mums tā diezgan reti sastopama.
Himenokala_Zwanenburg

Intensīvas augšanas un ziedēšanas laikā, no agra pavasara līdz vēlam rudenim, šie Amerikas kontinenta tropu un subtropu joslas augi ir izteikti mitrumprasīgi. Gandrīz visas savvaļā sastopamās 64 sugas aug ūdens tuvumā, purvainās, applūstošās vietās. Ziemas periodā, vismaz trīs mēnešus, himenokallām ir atpūtas laiks – miera periods, ko tās pavada bez lapām, siltumā (+14…+16 °C) un ar pavisam niecīgu mitruma daudzumu sakņu kamolā.

Tā kā himenokallu ziedēšanas laiks ir vasarā un ieteicamā gaisa temperatūra ir +21…+29 °C, tās var izvietot ārā, vislabāk dabisku ūdens baseinu un dīķu malās. Pierok ar visiem podiem (tajos jābūt vairākiem ūdens noteces caurumiem) vai arī stāda tieši augsnē. Vasaras beigās augi laikus jāizrok un jāsanes telpās, jo, tiklīdz gaisa temperatūra kļūst zemāka par +13 °C, himenokallām rodas stress.

Audzē trūdvielām bagātā augsnē, kam piejaukta pamatīga deva rupjas grants. Substrāta reakcija ir no viegli skābas līdz neitrālai. Intensīvas augšanas laikā ik nedēļu mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, bet vasarā vēl papildus dod ziedēšanu veicinošu mēslojumu, kas satur vairāk kālija un fosfora. Savukārt slāpeklis galvenokārt jādod pavasarī, lai veidotos daudz lapu, no kurām atkarīgs arī ziedu skaits.

Augšanas laikā himenokallas nedrīkst iekaltēt, to sakņu sistēmai nekad nedrīkst pietrūkt ūdens. Nereti neregulāra laistīšana un sausums (kaut arī īslaicīgs), var būt par iemeslu tam, ka šie augi nezied. Arī gaismas trūkums, ilgstoši nevēdinātas telpas, pārāk sablīvējusies augsne neļauj himenokallām uzziedēt.

 

Hymenocallis_speciosaJāizvēlas pietiekami lieli podi, kuros himenokallas vismaz četrus piecus gadus var augt bez pārstādīšanas. Tām šis process nepatīk, jo trauslās saknes jutīgi reaģē uz traumām, bet pārstādīt, nenolaužot vai nenogriežot kādu sakni, nav iespējams. Tad apvainojies augs var neziedēt. Pārstādīšanas laikā parasti atdala vairsīpolus, lai ieaudzētu jaunas himenokallas, taču paturēt podā tikai vienu sīpolu nav pareizi. Jo vairāk sīpolu – jo vairāk ziedkātu!

Ziedēšanu nelabvēlīgi var ietekmēt arī vēsas telpas miera periodā, ja gaisa temperatūra ir zemāka par +14…+16 °C. No citām himenokallām nedaudz atšķiras H. speciosa, kurai nav izteikta miera perioda. Šai sugai visas lapas saglabājas arī ziemā (kāda var nokalst). Ja nav zināms, kāda himenokalla ir mājās, tad rudenī pēc noziedēšanas, kad samazina laistīšanu, pavēro augu lapas – himenokallām, kurām miera periods ir izteikts, lapas diezgan ātri nokaltīs, turpretī H. speciosa no tām negribēs šķirties.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+