Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. jūlijs, 2012
Drukāt

IZM ieteikusi Kurzemītes pamatskolu pārvietot uz citām telpām

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ieteikusi Saldus novada pašvaldībai Kurzemītes pamatskolu neslēgt, bet rast iespēju to pārvietot uz citām telpām, aģentūru LETA informēja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.

Atkārtoti izvērtējot Saldus novada pašvaldības lēmumu likvidēt Kurzemītes pamatskolu, sadalot tās funkcijas starp tuvējām skolām – Zirņu pamatskolu, Cieceres internātpamatskolu un Rubas speciālo internātpamatskolu, IZM nolēmusi šo pašvaldības lēmumu nesaskaņot.

Lai vēlreiz pārrunātu jautājumus un rastu iespējamo risinājumu saistībā ar Saldus novada pašvaldības pieņemto lēmumu par Kurzemītes pamatskolas slēgšanu, 26.jūlijā pēc IZM iniciatīvas ministrijā tika organizēta tikšanās, kurā piedalījās IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga, IZM speciālisti, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, Saldus novada pašvaldības, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Kurzemītes pamatskolas direktore Vineta Vovere un skolas vecāku pārstāvji.

Tikšanās laikā IZM, VBTAI un Kurzemītes pamatskolas vecāku pārstāvji vēlreiz akcentēja Kurzemītes pamatskolas paveikto iekļaujošās izglītības veicināšanā, tādas skolas vides un attieksmes veidošanā, kas ievēro ikviena bērna individuālās vajadzības. Tieši šajā skolā veiksmīgi iekļāvušies daudzi bērni, kuriem, mācoties citās skolās, pirms tam bijušas problēmas gan ar skolas apmeklēšanu, gan sekmēm un uzvedību.

Skola ir sasniegusi labus mācību rezultātus, sekmīgi īsteno speciālās pamatizglītības programmas bērniem ar smagiem attīstības traucējumiem, tādējādi nodrošinot vispusīgu izglītību un ievērojot katra skolēna spējas un intereses, piedalās dažādu projektu īstenošanās.

VBTAI priekšniece Rieksta-Riekstiņa akcentēja, ka pašvaldības piedāvājums bērnus ar īpašām vajadzībām, kuri veiksmīgi iekļāvušies vispārizglītojošā skolā, ievietot internātskolā, būtu liels solis atpakaļ šo bērnu attīstībai un motivācijai.

Izprotot pašvaldības apsvērumus lēmuma pieņemšanā par skolas slēgšanu, sanāksmes dalībnieki tomēr vēlreiz aicināja visas puses kopīgi apsvērt iespējamos risinājumus, lai šajā situācijā pēc iespējas tiktu ievērotas bērnu intereses.

Tikšanās noslēgumā tika panākta vienošanās, ka Saldus novada pašvaldība kopā ar Kurzemītes pamatskolas direktori izvērtē iespējas skolu pārvietot uz citām telpām. Svarīgi, lai pārvietošanas rezultātā tiktu saglabāts skolas kolektīvs, bērniem ierastā vide, kuru veido ne tikai konkrētas telpas, bet visvairāk pedagogu attieksme, kā arī visas līdz šim īstenotās Kurzemītes pamatskolas izglītības programmas. Lai lemtu par šiem jautājumiem, Saldus novada pašvaldība varētu sasaukt domes ārkārtas sēdi.

IZM ir sagatavojusi vēstuli Saldus novada domei, informējot arī Ministru prezidentu, aicinot pašvaldību vēlreiz izvērtēt iespējas rast alternatīvus risinājumus Kurzemītes pamatskolas pastāvēšanai. IZM lūdz ņemt vērā nepieciešamību saglabāt esošo izglītības iestādes cilvēkvidi – pedagoģiskā sastāva un skolēnu nesadalīšanu mazākās grupās – iekļaujošas izglītības īstenošanai, kas līdz šim šajā skolā veikta ar ļoti labiem rezultātiem, kā arī nodrošināt izglītības programmas līdzšinējā kvalitātē bērniem ar īpašām vajadzībām.

Kā aģentūrai LETA stāstīja Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica, Kurzemītes pamatskolā jaunajā mācību gadā mācīsies aptuveni 100 skolēnu. Pēc tikšanās IZM pašvaldības pārstāvji un skolas direktore bijuši gatavi rast risinājumu IZM priekšlikumam skolu pārvietot uz citā telpām, jo vecāki atzinuši, ka viņiem par telpām svarīgāks ir skolā īstenotais mācību process.

“Es ar sirdi saprotu, ka katras skolas slēgšana ir ļoti smags lēmums konkrētajiem skolēniem, viņu vecākiem un skolas kolektīvam, taču, analizējot demogrāfiskos rādītājus, nevaru tēlot strausu, kas iebāzis galvu smiltīs, un neredzēt reālo situāciju. Jaunajā mācību gadā skolēnu skaits, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, novadā būs aptuveni par 200 mazāk. Mums ir jāskatās, kā nodrošināt mācību procesu visās skolās, jo finansējums atbilstoši modelim “naudas seko skolēnam” lielāks nebūs. Arī lielajās skolās, kas līdz šim bija mazo skolu donori, skolēnu skaits samazinās. Novada deputāti, ņemot vērā konsultantu ieteikumus, lēma, ka ir jānodrošina skolu pieejamība novada nomalēs dzīvojošajiem bērniem, tādēļ netālu no pilsētas esošo Kurzemītes pamatskolu rosināja slēgt,” stāstīja Levica.

Viņa noraidīja publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka IZM varētu finansiāli atbalstīt skolu, ja pašvaldība to saglabās. “IZM nekādu papildus finansējumu skolai nesola, tādēļ pašvaldībai ir jādomā, kā racionāli saimniekot un nodrošināt izglītību skolēniem,” teica Levica.

Kā ziņots, pret Kurzemītes slēgšanu krasi iebilda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš iestājas pret Latvijas mazo skolu likvidāciju līdz brīdim, kamēr IZM paspārnē tiks izstrādāta mazo skolu programma, kas paredzēs mazo skolu saglabāšanu, padarot tās par daudzfunkcionāliem kopienu centriem.

Tiesa pagaidām IZM nav nākusi klajā ar mazo skolu programmu. Vasaras sākumā ministrs norādīja, ka mazo skolu programma, visticamāk, kā pilotprojekts vispirms tiks īstenota Latgalē, kur tai no Latgales programmas būs pieejams finansējums jau nākamajā gadā. Tikai pēc tam šī programma varētu būt pieejama arī pārējām Latvijas mazajām skolām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+