Turpinām iepazīstināt ar izmaiņām nodokļu likumdošanā, kas šogad skar gan fiziskās, gan juridiskās personas. Ko vēl varam līdzēt budžeta papildināšanā?

Ienākumu deklarēšana

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Pērn 1. decembrī Saeimā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas stājās spēkā 15. decembrī, fiziskajām personām nosaka pienākumu deklarēt savu mantisko stāvokli, kā arī uzrādīt iepriekš nedeklarētos ienākumus, par kuriem nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un tad iemaksāt to budžetā 15 % apmērā.

Kam ir un kam nav?

Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz fiziskā persona, kura 2011. gada 31. decembrī pulksten 24 pēc Latvijas laika ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Tas nav jādara, ja personas īpašumā ir tikai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā un Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē reģistrēts īpašums. Deklarāciju ir tiesības iesniegt personai, ja tā vēlas uzrādīt īpašumu, kas nav fiksēts šajos reģistros. Valsts amatpersonām šī deklarācija nav jāiesniedz.

Deklarācija ir obligāti jāiesniedz, ja

Numeroloģija un skaitļu maģija: Kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt?

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

• personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to, īpašuma tiesības uz kuru nav nostiprinātas attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

• persona ir ieguvusi īpašumā Latvijā tādu nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru nav nostiprinājusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;

• personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens transportlīdzeklis) vai gaisa kuģis;

• personai īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;

• personai īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas);

• personai īpašumā Latvijā ir kāds no finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;

• personai īpašumā ārvalstīs ir kāds no finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;

• personas naudas (skaidras un bezskaidras) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latu;

• visu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) Latvijā vai ārvalstīs uzkrāto līdzekļu kopējā summa pārsniedz 10 000 latu;

• personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latu;

• persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latu;

• personai īpašumā vai kopīpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts īpašums, kā arī finanšu līdzekļi vai saistības, kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu, piemēram, dārglietas, vīnogulāju dārzi, sporta zirgi;

• persona ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma, ja tā kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu.

Manta, kas iegādāta ārvalsts valūtā, deklarācijā jāuzrāda un jāpārvērš latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa darījuma dienā vai pēc stāvokļa, kurā uzrādītas ziņas deklarācijā. 

Bērnam līdz 16 gadu vecumam piederošo mantu deklarē vecāki vai aizbildņi.

Iesniegšanas kārtība

Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Tajā norāda ziņas atbilstoši stāvoklim 2011. gada 31. decembrī pulksten 24.

Deklarāciju aizpilda atbilstoši likuma pielikumā pievienotajai veidlapai. Persona ir tiesīga mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam personīgi, elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu EDS, vai pa pastu.

Par nedeklarēto

Fiziskai personai no 1. marta līdz 1. jūnijam ir tiesības arī deklarēt no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos nedeklarētos ienākumus, kas šajā laikā bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēram, no nekustamā īpašuma pārdošanas vai nedeklarētas saimnieciskās darbības.

Minētajiem ienākumiem ir piemērojama 15 procentu likme. Aprēķinātais nodoklis iemaksājams budžetā 30 dienās pēc deklarācijas iesniegšanas, pārskaitot to uz Valsts kases kontu. Ja nodokļa summa pārsniedz 1500 latu, maksājumu veic trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. septembrim un 16. decembrim. Maksājuma termiņu var arī pagarināt.

Nedeklarēto ienākumu prasības neattiecas uz personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, administratīva lieta vai ienākumi gūti noziedzīgā ceļā.

Par skaidro naudu

Ja persona ir iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju un tajā uzrādījusi skaidrās naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10 000 latu, tā ieskaita šo naudu savā kontā kredītiestādē. Valsts amatpersona iemaksā savā kontā skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz Latvijā noteiktās 20 minimālās mēnešalgas (200 x 20 = 4000 latu).

Mikrouzņēmumu nodoklis

Šī nodokļa maksāšanas iepriekšējie nosacījumi pavēra dažas iespējas uzņēmējiem samazināt savus tēriņus, tālab likumā nu izdarītas vairākas būtiskas izmaiņas.

Kas var maksāt?

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju turpmāk drīkst kļūt individuālais komersants (IK), individuālais uzņēmums (IU), zemnieka vai zvejnieka saimniecība (ZS), kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs (SDV), vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), ja:

• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas,

• apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu,

• darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem. Darbinieku skaitā neiekļauj personas, kuras darba attiecību laikā atrodas prombūtnē (tai skaitā mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai saņem slimības pabalstu) un par šo periodu nesaņem no mikrouzņēmuma ienākumu, kā arī no darba atstādinātus darbiniekus,

• SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki, proti, fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists.

Kā veidojas ienākums?

Par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu pērn bija daudz pārpratumu, tāpēc no 2012. gada noteikts, ka:

• mikrouzņēmuma īpašniekam tas ir ienākums, ko veido attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā no tā gūtie ienākumi;

• mikrouzņēmuma darbiniekam, strādājot uz darba līguma pamata, tas ir ienākums, ko veido uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar to tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par paveikto;

• mikrouzņēmuma īpašniekam, ar kuru mikrouzņēmumam ir noslēgts darba līgums, – abos iepriekšējos punktos noteiktā ienākumu summa.

Mikrouzņēmuma darbinieka 500 latu ienākumā vairs nav ietverts:

1) labums no vieglā automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par šo automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli;

2) mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

3) komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācija, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas;

4) kompensācija, ko darba devējs izmaksā par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos, ja atbilstoši darba līgumam to izmanto darba vajadzībām, un kas noteikta 0,03 latu par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī;

5) citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar  Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;

6) izdevumus, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma izpildei;

7) izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas.

Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu atlaišanas pabalsta dēļ vai tāpēc, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu un papildlikme 20 % no 500 latu darba ienākuma pārsnieguma summas nav jāpiemēro.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš ir pārtraucis saimniecisko darbību, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt šo nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma, tas zaudē šo statusu pēctaksācijas periodā. Šo nosacījumu nepiemēro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir reģistrēts pēc taksācijas perioda pirmā ceturkšņa.

Kas notiek iznomājot?

Lai valstī ierobežotu nodokļu optimizāciju (samazināšanu) uz darbaspēka rēķina, izdarīti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Turpmāk, mikrouzņēmuma darbiniekus iznomājot un nododot cita uzņēmuma rīcībā, viņu ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpat arī gadījumos, ja konstatē, ka:

• mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;

• persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;

• atlīdzību aprēķina atkarībā no nostrādātā laika;

Persona, kuras labā veic darbu, nodrošina ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Maksājot IIN un VSAO, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss netiek zaudēts.

Lai piemērotu šo kārtību, nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt šo personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas) un kas atklāj tā darba samaksas lielumu un citu informāciju par gūto ienākumu. 

Ja personāla iznomātājs nevar nomniekam iesniegt šādu informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu uzskata nomnieka kopējo maksājumu iznomātājam, pamatojoties uz izrakstīto rēķinu, un katra darbinieka ienākumu aprēķina vienādās daļās no rēķinā uzrādītās summas.