Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. maijs, 2016
Drukāt

Kā plānojat pavadīt vasaras brīvlaiku? “LA” aptaujā skolēnus

Foto LETAFoto LETA

Skolēni izrādījuši lielu interesi par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajām darba vietām vasaras brīvlaikā. Aptaujāju skolēnus, kā viņi iecerējuši pavadīt vasaru un vai brīvlaikā iecerēts arī strādāt?

 

Justīne Širina, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 12. klase: “Šī vasara būs īpaši piesātināta un atbildīga. Jūnijā un jūlijā plānoju strādāt, paralēli arī aizbraukt nelielā ceļojumā uz ārzemēm vai apmeklēt kādu mūzikas festivālu. Jau jūlijā būs jāiesniedz dokumenti augstskolā. Ja viss izdosies, iespējams, vasaras beigās iegūšu arī autovadītāja apliecību. Šobrīd esmu pieteikusies Rēzeknes pašvaldības organizētajā jauniešu vasaras nodarbinātības projektā, kā arī NVA jauniešu nodarbinātības programmā. Tagad gaidu atbildi, jo jāiztur konkurss starp vairākiem simtiem jauniešu, kas arī vēlas vasarā strādāt. Līdz šim esmu strādājusi ziedu tirgū – palīdzēju pārdot ziedus un guvu pirmās iemaņas floristikā. Pagājušajā vasarā man radās iespēja strādāt nepilnu slodzi veikalā par apkopēju. Manuprāt, atrast darba vietu vasarā jaunietim ir grūti, jo ļoti daudz kur prasa iepriekšēju pieredzi. Tomēr galvenais, lai paši skolēni būtu ieinteresēti atrast darbu, jo tie, kas meklē, tie atrod.”

 

Jānis Dreijers, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase: “Vasaras brīvlaikā strādāšu, neaizmirstot arī par izklaidi un atpūtu. Šogad pamēģināšu darbu celtniecības nozarē. Man patīk darbi, kur var strādāt gan ar spēku, gan prātu, un būvniecībā var apvienot tos abus, jo sarežģītās situācijās jāspēj izdomāt labāko risinājumu. Iepriekšējā darba pieredze man ir, strādājot pašu saimniecībā. Es uzskatu, ka skolēniem ir viegli atrast darbu vasarā, jo ir dažādas programmas, piemēram, NVA īstenotā. Arī zemnieku saimniecībās vienmēr ir nepieciešams darbaspēks, jo dārzkopībā vasara ir aktīvā sezona. Ja ir interese un vēlme strādāt, tad atrast darbu nebūs problēma.”

 

Katrīna Kalniņa, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase: “Lielākā daļa vasaras manā plānotājā jau ir pierakstīta pilna. Esmu brīvprātīgā organizācijā “AFS Latvija”, kas ir apmaiņas programmu organizācija vidusskolēniem, un piedalīšos vairākās šiem jauniešiem paredzētajās nometnēs. Nesen tiku ievēlēta par šīs organizācijas Rīgas nodaļas vadītāju, tāpēc noteikti nesēdēšu, rokas klēpī salikusi. Piedalīšos arī vairākās Eiropas Jauniešu parlamenta sesijās, kā arī brīvprātīgo apmācībās Itālijā. Šī vasara būs jau trešā, kurā strādāšu Rīgas lidostā, pildot pasažieru apkalpošanas aģenta palīga pienākumus. Domāju, ka darba iespējas jauniešiem ir. Varbūt kāds darbu atradīs caur radiem vai paziņām, cits – caur pašvaldību vai NVA. Galvenais – nebaidīties no jauniem izaicinājumiem un meklēt!”

 

Kalvis Kaļva, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klase: “Šovasar neesmu plānojis strādāt, taču darīju to iepriekšējās divas vasaras. Pirmajā reize strādāju R. Blaumaņa mājās “Brakos”, kur palīdzēju labiekārtošanas darbos. Savukārt otrā vasara tika aizvadīta Rīgā, strādājot tēva celtniecības uzņēmumā par palīgstrādnieku. Manuprāt, lielākā daļa skolēnu darbu atrod ar paziņu starpniecību.”

 

Marģers Vanags, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klase: “Ir plāns atpūsties, bet bez vasaras darba neiztikt: lai atpūstos, vajadzīgi līdzekļi. Turklāt vasaras darbs neļauj arī izlaisties, tas disciplinē. Vairākas vasaras esmu strādājis izklaides parkā bērniem, pārdodot atrakciju biļetes. Pagājušajā vasarā iesaistījos arī pašvaldības organizētā darbavietā – lielveikala noliktavā. Manuprāt, atrast darbu skolēnam vasaras brīvlaikā ir ļoti grūti. Visvieglāk to izdarīt, izmantojot pazīšanos. Lielākā daļa uzņēmumu vai iestāžu baidās nodarbināt jauniešus bez darba pieredzes.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+