Ceturtdien Grobiņā atkritumu poligona “Ķīvītes” teritorijā atklāja SIA “Eko Kurzeme” rūpnīcu ar modernāko šķirotāju.
Ceturtdien Grobiņā atkritumu poligona “Ķīvītes” teritorijā atklāja SIA “Eko Kurzeme” rūpnīcu ar modernāko šķirotāju.
Publicitātes foto

Jāšķiro dzīvesvietā, ne rūpnīcā. Kāpēc kavējas ES fondu nauda atkritumiem? 2

Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā darbību sākušas divas atkritumu šķirošanas rūpnīcas – Pierīgā Getliņos un aizvadītajā nedēļā Grobiņas novadā. Abu rūpnīcu izveidē ieguldīti prāvi ES fondu naudas līdzekļi no 2007. – 2013. gada plānošanas periodā piešķirtās naudas. Abas rūpnīcas ļauj atšķirot vairāk nekā 40% no Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem, tomēr tās nenovērš problēmas cēloni – nerosina iedzīvotājus šķirot sadzīves atkritumus. Tādējādi mājsaimniecībām nav iemesla cerēt uz atkritumu apsaimniekošanas maksas samazināšanu, bet rūpnīcu iekārtas tiek noslogotas nevajadzīgi.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Vēl viena ļoti neizpildīta apņemšanās: lai Latvija 2020. gadā pārstrādātu vismaz 50% no sadzīves atkritumiem, nozarē ir jāiegulda prāvas naudas summas, tomēr Vides un reģionālās attīstības ministrija aizvien nav sagatavojusi noteikumus projektu pieņemšanai. Uzņēmumā “Geo Consultants” izpētīts, ka šīs valsts apņemšanās izpildei šajā plānošanas periodā jāiegulda aptuveni 230 milj. eiro, bet nozarei iedalītā nauda ir 44 milj. eiro. Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs, aicina atkritumu saimniecības nozares samezglojumu risināšanā iesaistīties valdību.

Ceļ rūpnīcas un tarifus

Ceturtdien Grobiņā SIA “Liepājas RAS” sadzīves atkritumu poligona “Ķīvītes” teritorijā svinīgi atklāja “Eco Baltia grupa” uzņēmuma SIA “Eko Kurzeme” rūpnīcu. Tās jauda ir 8000 tonnu atkritumu gadā, ko var palielināt līdz 30 000 tonnu gadā. Salīdzinājumam – Getliņos varot šķirot 90% no Rīgā ražotajām 300 000 tonnām sadzīves atkritumu. Abos poligonos pavisam nesen arī cēla sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs, slavē jaunās rūpnīcas progresīvo šķirošanu. Piemēram, rūpnīcā uzstādīts Latvijā patlaban vienīgais divu kanālu optiskais šķirotājs, kas uz slīdošas lentes ar gaismas stara palīdzību spēj atpazīt desmit dažādu materiālu un vienlaikus nošķirot četrus materiālu veidus. Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu nošķirošanai no sadzīves atkritumu plūsmas SIA “Eko Kurzeme” rūpnīcā uzstādīts disku sijātājs, kādu agrāk Latvijā neizmantoja. Jaunajā rūpnīcā no kopējās sadzīves atkritumu masas atšķiros otrreiz izmantojamo papīru un kartonu, plastmasu, melnos metālus, krāsainos metālus, minerāli inertos materiālus un RDF materiālus (tie ir no atkritumiem atgūts kurināmais – Refuse Derived Fuel). Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka tos materiālus, kurus iespējams pārstrādāt Latvijā, nogādās uz attiecīgām otrreizējās pārstrādes rūpnīcām, savukārt tos, kurus Latvijā vēl nav iespējams pārstrādāt, eksportēs.

Jaunajā atkritumu šķirošanas rūpnīcā ir ieguldīti 3,25 milj. eiro, tostarp 1,28 milj. ES Kohēzijas fonda naudas. “Ķīvītes” ir pēdējais poligons Latvijā, pie kura nebija izveidota šķirošanas līnija.

Atšķirotais kurināmais neder

Rūta Bendere, biedrības “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA) valdes priekšsēdētāja, uzsver – šāda rūpnīca pie poligona ir vajadzīga, jo ES direktīva par atkritumu noglabāšanu nosaka, ka visiem atkritumiem ir jābūt apstrādātiem pirms noglabāšanas. “Tomēr cerēt, ka šīs līnijas aizvietos iedzīvotāju aktivitāti šķirošanā, nav nekāda pamata. Arī Vācijā un Francijā iedzīvotāji vispirms atšķiro kvalitatīvo derīgo materiālu un to atsevišķi savāc, bet pārējais tikai pēc tam nokļūst uz mehāniskajām šķirošanas līnijām,” tā R. Bendere.

Viņa izceļ pozitīvos šādas rūpnīcas aspektus – līnija ļauj daļēji nošķirot materiālu tehniskajam kompostam, ko pēc tam var izmantot kā noglabāto slāņu regulāru pārklāšanas materiālu, daļēji atšķirot RDF. Tomēr pēc veiktajiem pētījumiem no atkritumiem iegūtais kurināmais neatbilst “CEMEX” rūpnīcas krāsns prasībām, turklāt atkritumi lielā apjomā satur plastmasas, kuru sastāvā ir kaitīgais hlors.

Lielais bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvars kopējā apjomā ļoti samazina turpmākās iespējas sagatavot kvalitatīvu materiālu turpmākai pārstrādei, atzīst LASA vadītāja. Citiem vārdiem, banānu mizas neļauj tālāk izmantot plastmasas.

Reklāma
Reklāma

Rūta Bendere augsti vērtē “Eco Baltia” iniciatīvu, tomēr tas nav risinājums atkritumu šķirošanai un Latvijai noteikto normatīvu sasniegšanai 2020. gadā.

Tik un tā jāšķiro iedzīvotājiem

Atkritumu šķirošanas līnijas efektīvi darbojas vien tad, ja tās šķiro jau agrāk divās trīs frakcijās atšķirotus atkritumus. Tāpēc plastmasas ar papīru var vākt vienā konteinerā. Proti, iedzīvotāju dzīvesvietā noteikti būtu jāatdala bioloģiski noārdāmie atkritumi, stikls, vēlams, arī hloru saturošie atkritumi. Šķirošanas līnijas neatceļ atkritumu šķirošanas nepieciešamību. Pašvaldībām, rīkojot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, būtu jāņem vērā šis nosacījums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.