Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2014
Drukāt

Latvijas Radio: Jūrmala par puscenu atdod zemi miljonāram un varas partijas ziedotājam Krūmiņam (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Jūrmalas pilsētas dome augusta sākumā plāno apstiprināt kādas nule notikušas zemes izsoles rezultātus – pie paprāva īpašuma kūrortpilsētā ekskluzīvā vietā netālu no Dzintaru koncertzāles tikusi miljonāra Jūlija Krūmiņa ģimene, kas turpat attīsta lielu viesnīcas kompleksu, šodien vēsta Latvijas Radio.

Kā norāda Latvijas Radio, šaubas par šo darījumu raisot divi fakti – nekustamais īpašums izsolīts uz pusi lētāk par tā iespējamo tirgus vērtību, turklāt dienā, kad Jūrmalas domnieki lēma zemi atsavināt, Krūmiņš pilsētas varas partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), ziedojis 15 000 eiro.

Turaidas ielai blakus izvietotā 1442 kvadrātmetrus plašā zemes gabala “Majori 5106” izsole ir tikai viens no daudziem Jūrmalai piederošo nekustamo īpašumu atsavināšanas gadījumiem, tomēr jau pašlaik jūrmalnieki šo darījumu dēvē par vienu no pirmajiem, kad tiek atdarīts uzņēmējiem par dāsnajiem ziedojumiem ZZS deputātes un savulaik Jūrmalas domē strādājušās Ivetas Grigules Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņai.

Viens no ziedotājiem pavasarī bija miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Latvijas Televīzijai viņš toreiz izteicās – Grigule gan naudu lūgusies, viņam 15 000 ziedot bijis nieks, no Eiropas Savienības pretī viņš neko negribot. “Man no Eiropas Savienības, es nedomāju, ka kaut kas būtu vajadzīgs. Nu, ja viņa varēs izsist… Viņa ir dāma, kā es saku, ar pautiem,” maijā izteicās Krūmiņš.

Kā norāda Latvijas Radio, 15.maijā, kad miljonāra Krūmiņa 15 000 eiro mēroja ceļu uz ZZS kontu, šīs pašas partijas vadītā Jūrmalas dome lēma par kāda zemes īpašuma izsolīšanu. Izsoles iniciators un vēlāk arī vienīgais pretendents un uzvarētājs bija oficiāli Krūmiņa meitai Maijai Čerņavskai piederošais uzņēmums “MC Turaida Property”. Turpat Turaidas ielā Krūmiņi attīsta viesnīcas kompleksu. Tā būvniecības gaita pērnruden izpelnījās korupcijas uzraugu un mediju uzmanību saistībā ar masveida koku izciršanu un darbu sākšanu, nesaskaņojot tos ar kaimiņiem.

Krūmiņš sarunā ar Latvijas Radio noliedza ziedojuma saistību ar labvēlīgajiem Jūrmalas domes lēmumiem, bet par iegūto zemi saka – tur blakus viesnīcai būšot bērnu rotaļlaukums. “Tur stāvēja miskaste! Tagad sakārtos un sataisīs normālu vietu, bet jūs meklējat intrigas. Es esmu pensijā, meitai palīdzu, dodu rekomendācijas, padomus, naudu un guldu iekšā. Gāju uz domi, un dome piekrita,” apgalvoja Krūmiņš.

Jūrmalas sadarbības partnere nekustamo īpašumu vērtēšanā kompānija “BDO” noteikusi, ka izsolāmā zemes gabala tirgus vērtība ir 65 000 eiro jeb 45 eiro kvadrātmetrā. Tas ir par gandrīz 10 000 mazāk nekā zemes kadastrālā vērtība, taču Jūrmalas pašvaldības izpilddirektores vietnieks Arturs Grants tajā neko aizdomīgu nesaskata: “Tāda situācija var būt, ka tirgus vērtība, ņemot vērā zemes gabala konfigurāciju, atšķiras no kadastrālās vērtības. Kadastrālā vērtība darījumu iestāžu teritorijā šajā vietā ir diezgan augsta.”

Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus līdere kompānija “Latio” lēš, ka šis Jūrmalas zemes gabals varētu būt vismaz divtik vērts – 100 eiro kvadrātmetrā. “Latio” Vērtēšanas nodaļas vadītāja Diāna Štāle kā plusus min zemes labo atrašanās vietu Jūrmalas centrā un pieprasījumu pēc mājokļiem šajā pilsētas daļā. Trūkums ir īpašuma starpgabala statuss, tomēr tā platība ir pietiekama arī privātmājas būvniecībai.

Savukārt sludinājumos īpašumi turpat blakus tiek tirgoti pat par 650 eiro kvadrātmetrā un dārgāk.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) par kompānijas “BDO” pieticīgo zemes vērtējumu nešaubās, bet par miljonāra Krūmiņa ziedojuma un domes lēmuma dienas sakritību neko nezinot: “Man nav ziņu par partijas ziedotāju motivāciju, kāpēc konkrētā datumā kāds konkrēts cilvēks ieskaitījis kādu summu. Tas jājautā pašiem ziedotājiem. Taču Jūrmalas dome nestrādā pēc kaut kāds ziedotāju diktētas dienaskārtības,” sacīja Jūrmalas mērs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Latvija ,kā Tu tiec izlaupīta,noziedznieku rokās pāriet visas vērtības.Var labi saprast cilvēku riebumu pret visu notiekošo Latvijā.,Kam mērs ir pilns ,vienkārši pamet šo zemīti uz neatgriešanos,diemžēl. Ar godīgu darbu tālu netikt,nemaz nerunājot par savu dzīvokli u.t.t.

  2. Lasot šis spekulacijas ar pilsētu zemēm un nekustamajiem īpašumiem, man neviļus prātā ienāca jautājums, kā tad naudu tērē mūsu valsts bagātākie cilvēki: Šķēles,Šleseri, Krūmiņi, Savicki un citi, par baņkieriem nemaz nerunājot, kur viņi to savu naudu iegulda? Pie saviem miljoniem viņi tikuši pateicoties Latvijas valsts eksistencei, tās likumiem un arī savai izveicībai un iespējām, ko dod šī valsts. Cik no viņiem savu kapitālu ir ieguldījuši valsts ražošanas attīstībā, inovācijās? Tikpat kā NEKO. Pārsvarā viņu galvenā nodarbošanās ir nekustamie īpašumi – uzceļ kādu viesnīcu vai māju un pārdod, nopērk lēti kādu zemes gabalu un dārgi pārdod. Labākā gadījumā sponsorē kādu sev tīkamu sporta klubu. Lūk, arī viss viņu “bizness”. Bet kā ar valsts attīstību? Nu tur lai savu naudu iegulda ārzemnieki, jo tur riski lielāki! Tā arī ir izveidojusies šī miljonāru grupa – sīki pašlabuma meklētāji, kas no valsts vairāk ņem, nekā tai dod pretī.

  3. Nelielo zaudējumu pašvaldības budžetā vietējie piepildīs ar palielinātu NĪN.

  4. man vairak interese cik par so darijumu dabuja jurmalas domnieki sava kabata…

  5. Daži stulbi iedzīvotāji negrib pazemoties un kārtot Latvijas pilsonību, bet citi labprāt pat uzvārdu nomaina uz latvisko un veikli izmanto situāciju sava biznesa labā. Paliek viens neatbildēts jautājums, proti, kāpēs ZZS tik briesmīgi vajadzēja balstīt Griguli, kas iet šķērsām Latvijas rietumu orientācijai. Un ja vel atcerēsimies Aivara aktivitātes, tad rodās jautājums, vai mums vajag tādus partnerus kaolīcijā.

  6. Nu takš pērkami tur visi tai Jūrmalas domē ar pašu bosu priekšgalā!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+