Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

Kā sadzīvot ar “briljanta roku”?

“Esmu invalīds, man nav rokai plaukstas. 2008. gada septembrī saņēmu SIA “Unihaus” izgatavoto transradiālo (zemelkoņa) rokas protēzi. Cena 702 lati, garantija divi gadi. Prātam neaptverama cena. Varētu domāt, ka briljanta roka. Tomēr protēze izgatavota no stikla šķiedrai līdzīga materiāla.

Izlieta plauksta ar pagarinājumu līdz elkonim, uz kuras uzmaukts gumijas cimds. Nēsāšanai tā ir ļoti neērta. Protēze pēkšņi saplīsa. Jauna jāgaida vismaz gadu. Astoņdesmito gadu protēzi remonta darbos izmantoju vēl šodien un protēze maksāja 23 rubļus.” 
O. Justs Viļānu novadā

 

SIA “Unihaus” valdes priekšsēdētājs Aivars Valainis informēja, ka, sazinoties ar O. Justu, viņš esot bijis ar mieru saņemt jaunu protēzi rindas kārtībā, labi saprotot, ka būs jāgaida aptuveni gads. “Mēs cilvēkiem palīdzam, ja protēze jālabo, bet O. Justs nebija pie mums vērsies,” uzsvēra A. Valainis. “Šīs protēzes tiek izgatavotas no speciāliem medicīniskajiem sveķiem, un tikai sveķi vien maksā ap 70 latu, īpašais cimds maksā 100 – 150 latu, jāpierēķina arī citu materiālu izmaksas, un tā tie 700 latu sanāk. Protēžu cenu nosaka valsts. Tāda protēze, par kādu O. Justs min vēstulē, ir ādas stieņu protēze, kas maksātu aptuveni 900 latu. Bet O. Justs tādu sev neprasīja.”

Atbildot uz jautājumu par tehniskā palīglīdzekļa kvalitāti, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vadošā referente Ineta Pikše skaidro, ka piegādātājus valsts finansētajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem izvēlas publiskajā iepirkumā, ko organizē nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) “Vaivari”. Lai iepirkuma procesā netiktu izvēlēti piegādātāji, kuru precēm ir slikta kvalitāte, I. Pikše aicina par šādiem gadījumiem informēt pieminēto centru. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par tehniskajiem palīglīdzekļiem (15.12.2009.) izņēmuma gadījumā cilvēks var pieprasīt jaunu palīglīdzekli arī pirms tā garantijas laika beigām.

“Tomēr gadījumos, kad tehniskā palīglīdzekļa kvalitāte ir neatbilstoša, pirmām kārtām par to ir atbildīgs tā izgatavotājs,” skaidro I. Pikše. “Aicinu rūpīgi iepazīties ar līgumu, ko cilvēks, saņemot tehnisko palīglīdzekli, slēdz ar pakalpojuma sniedzēju vai NRC “Vaivari”. Šajā līgumā jābūt paredzētiem arī garantijas, remonta un lietošanas nosacījumiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+