Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Kad gribi, ietecini!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ar šādu uzmundrinājumu pie augļu dārzu īpašniekiem un Latvijas produktu cienītājiem vēršas pieredzējusī dārzkope Ligita Rezgale. Saldus novada augļkopības saimniecības “Mucenieki” īpašniece augļu un ogu pārstrādei nopietni pievērsusies tieši aizvadītajā sezonā.

 

Ligita Rezgale ir Latvijā labi pazīstama augļkopības speciāliste – agronome, kura savas zināšanas un pieredzi vairojusi, strādājot Latvijas Valsts augļkopības institūtā, bet kopš 1994. gada – pašas veidotajā saimniecībā Jaunlutriņu pagastā. Arī savos “Muceniekos” viņa nodevusies jaunāko šķirņu audzēšanas tehnoloģiju pārbaudei un piemērošanai vietējiem ap­stākļiem, paralēli strādājusi par Kurzemes reģionālo augļkopības konsultanti LLKC. Viņa arī veicinājusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Kurzemes dārzi” izveidi. Ligitas Rezgales 35 ha lielais dārzs ir pieejams kā mācību saimniecība topošiem dārzkopjiem, arī tūristiem un interesentiem, kuri vēlas tur ievākt daļu ražas pašu vajadzībām.

 

Pieredzes mācība

Uzsākot saimniecības izveidi izpostītajā un atgūtajā dzimtas īpašumā, Ligitai nebija šaubu, ka tas pārvēršams augļudārzā. Nav jāgrābstās ap lietām, kurās trūkst saprašanas, bet jābalstās uz sev mīļu un pazīstamu nodarbi! Tas ļauj koncentrēties un neizšķiest laiku, enerģiju un citus resursus liekos eksperimentos. Iespēju robežās viņa arī “Muceniekos” turpināja iepriekšējo kursu – jaunāko šķirņu un tehnoloģiju aprobāciju. Viņas dabā arvien bijusi dziņa dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, jo tikai tā vairojams kopējais labums, tostarp valsts labklājība. Jāatzīst, ka šīs atziņas nav Ligitas Rezgales tiešās runas atstāsts, bet tās izriet no viņas dzīves uztveres, pozīcijas un gājuma.

– Nepārdzīvo par to, kā nav, bet priecājies par to, kas ir. Negaidi neko no cita, bet dari to, kas ir tavos spēkos, ieskaitot zināšanu paplašināšanu un dalīšanos pieredzē.

Senā gudrība “Neturi sveci zem pūra!” Ligitai arvien bijusi pašsaprotama dzīvošanas formula. Viņa joprojām neskopojas ar konsultācijām, piekopj atvērtās saimniecības politiku, kur atbraucēji var paši lasīt, ko un cik vēlas, un sanāk abpusēji izdevīgi. Augļkope priecājas, ka šī attīstītajās valstīs piekoptā prakse kļūst arvien populārāka arī mūsu sabiedrībā. Vairākus gadus ilgusī sadarbība ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kuras audzēkņiem “Muceniekos” nodrošinātas prakses iespējas, pēdējos gados izplēnējusi ne jau saimnieces dēļ. Kādreiz tik prestižā profesija zaudējusi popularitāti, un tagad vairs nevar nokomplektēt dārznieku grupas. Ligita nepieļauj domu, ka Latvijas iedzīvotājus dārzkopība vairs neinteresē… Jo vairāk tādēļ, ka pieprasījums pēc dabīgas pārtikas pieaug vienlaicīgi ar izpratni, ka priekšroka dodama pašu zemē izaudzētajam un ražotajam.

 

Jaunas iespējas
abolsula_051_VS

Nerunājot par taupīgajām saimniecēm, kas konservē vasarā izaugušo un ievākto, teju vai katrs dārzkopis arī agrāk vai vēlāk kļūst par iegūtās ražas pārstrādātāju. Kaut vai tāpēc, ka svaigā veidā ne visu iespējams pārdot un patērēt pašiem. Šī pieredze pazīstama arī “Muceniekos”, kur daļa no ražas lēruma likta saldētavā, daļa spiesta sulās citviet. Bija neizdevīgi vest ābolus 120 km tālākai pārstrādei. Kopā ar vīru Ivaru Lukševicu ārzemēs noskatīta efektīva mobilā sulu spiedes iekārta. Tiklīdz parādījās attiecīga ES līdzfinansēta projektu līnija, viņa startēja un tika pie kārotā agregāta. Ap 15 000 latu vērtā iekārta ar piekabi (lai var pārvadāt un darbināt jebkurā vietā) visefektīvāk izmantojama, ja ar to strādā trīs cilvēki: viens mazgā, otrs sasmalcina un spiež, trešais pasterizē. Strādājot trijatā, stundā var iegūt 350 l sulas.

Spiedes ekspluatēšana īsti sākās pērnvasar, pirms tam iekārtojot šīm vajadzībām paredzēto telpu un iegūstot ražotāja statusu. Sulu agregāts ietver arī fasēšanu bag in box – kartona kārbā iefasēts polietilēna maiss ar krāniņu korķī. Šo ekonomisko un sanitārā ziņā drošo iepakojumu pasaulē par labu atzinuši ne vien vīna, bet arī sulu ražotāji. Pēc mazgāšanas un smalcināšanas augļi nonāk spiedē, izspiestā sula tiek saudzīgā režīmā pasterizēta un karsta iepildīta šajos maisos. Tos glabā attiecīgā temperatūrā saimniecības noliktavā. Pie patērētājiem sulas nonāk kārbās, kurās maisus ievieto pirms vešanas uz veikaliem. Slēgtā ciklā sagatavotais dzēriens pēc iepakojuma atvēršanas, turēts pa ķērienam (istabas temperatūrā), lietojams mēnesi. Atšķirībā no atvērtas 3 l burkas, ko ne vienmēr var ātri iztukšot, bag in box iepakojums pasargā no baktērijām un produkta sabojāšanās. Liec 3 l vai 5 l kasti uz galda un ietecini, kad gribi! Jaunuma pirmizrāde ar degustāciju notika izstādē “Riga Food 2012”, kur saimnieki prezentēja arī atraktīvo gatavošanas procesu.

 

 

Iekļūšana tirgū

Pilnum pilni veikalu plaukti, bet iespējas nopirkt tīru mantu, tostarp dzērienus, kas gatavoti nevis no koncentrātiem, bet gan dabiskām izejvielām, ir nosacītas… Nebūdama pirmā vai vienīgā analogas iekārtas īpašniece Latvijā, kas sniedz sulu spiešanas pakalpojumus arī citiem augļu dārzu īpašniekiem, Ligita Rezgale tomēr ir viena no pirmajām, kuras produkcija nonākusi Rīgas lielveikalos.

– Latvijas tirdzniecības uzņēmumi vēl stipri atpaliek no Lietuvas kolēģiem, kuriem savējo un pašmāju produkcijas atbalstīšana ir prioritāte. Tur kooperatīvā kustība zeļ un veicina vietējo produktu noietu. Sekojot kaimiņu piemēram, pirms nepilna gada arī Latvijā lauku labumu noieta veicināšanai nodibināta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Saime”, kas arī attīstību sākusi sadarbībā ar “Maxima XXX”.

Mūsu pirmais “Saimes galds” Rīgā atklāts Slokas ielas lielajā “Maxima” pērnvasar. Pievērst uzmanību laukos un mazpilsētās sastrādātājam palīdz arī LPKS “Saime” uzlīmes “Ražots Latvijā”. Ar šo apaļo emblēmu marķēti arī mūsu izstrādājumi.

Sadarbība aizsākusies ne vien ar trim lielākajiem “Maxima” veikaliem, bet arī ar “Prisma” tīklu un “Rimi” hipermārketiem, kur “Klēts” stendus papildinājuši z/s “Mucenieki” ražojumi. Ne vien sulas pakās, bet arī pudelēs pildīti nektāri no biezsulām un tirdzniecībā nule nonākušie sīrupi ir bez ķīmijas. Lai nodrošinātu lielveikalu pasūtījumus, ceļš uz galvaspilsētu jāmēro 2 reizes nedēļā, un katra tūre ir 350 km… Tāpēc dārzkope uzteic tuvāko veikalnieku. Tas ir Saldus tirgotavas “Kalnsētas” saimnieks – motosportistu aprindās pazīstamais Vitālijs Bobkovs, kurš ļoti atbalsta vietējos ražotājus.

 

Iespējas izvērsties

abolsula_035_VSPar augļu, ogu un sulu labvēlīgo ietekmi uz veselību šaubu nav – saaukstēšanās, gripa un citas vīrusu slimības Ligitai un Ivaram met līkumu. Tāpēc arī enerģijas netrūkst un urda tālāki plāni. Pašu priekam, kādam cienastam vai prezentam pa retam tiek iedarbināta arī kaltēšanas ierīce. Sanāk teicamas sukādes – nepārsaldinātas, ar dzīvu garšu un patīkamu konsistenci. Ražošanai mazjaudīgā ierīce neder, turklāt sukāžu piedāvājums jau ir lielāks nekā iedzīvotāju pirktspēja.

– Pārstrāde ir ekonomiska, izaudzētais neiet zudumā un dod darbu arī ziemas periodā. Pārstrāde patīk un saista, jo sniedz papildu gandarījumu. Mums šī ir jauna joma, kurā daudz nezināma… Ir nepieciešamība un vēlme mācīties. Lauksaimniecības universitātē ir speciāli kursi, kuriem neizdodas nokomplektēt grupu… Esmu daudz laika veltījusi, cilvēkiem stāstot par augļu dārza ierīkošanu un kopšanu, popularizējusi dārzkopību kā perspektīvu nozari. Mani nepriecē tas, ka “Mucenieki” tuvākā apkārtnē ir vienīgā lielā augļkopības saimniecība, jo plašākā lokā, domubiedru pulkā var vairāk paveikt un darboties efektīvāk. Pieaugošā izpratne par tīras mantas vērtīgumu nevar neveicināt auglīgās nozares attīstību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+