Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. marts, 2013
Drukāt

Kad trešais Kalifornijā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Rīgā mums pieder neliela māja, esam trīs īpašnieki. Viens, kuram pieder puse īpašuma, dzīvo Kalifornijā jau kopš četrdesmitajiem gadiem. Abiem pārējiem pieder pa 1/4 daļai. Amerikas īpašnieka daļā mīt īrnieki, viņiem bija arī garāža, faktiski nelegāla būve.

Panācām, ka to aizvāc no īpašuma, bet nelaime jau tā, ka nodokli par to tik un tā aprēķina un iekasē. Rakstījām iesniegumu Rīgas domei, tā solīja ņemt vērā faktisko situāciju, bet nekas nav mainījies – nodoklis aprēķināts. Acīmredzot tādēļ, ka nojauktā garāža pastāv kadastrā, un no tā nav iespējams neko dzēst, ja nav trešā, Kalifornijā dzīvojošā īpašnieka piekrišanas. Mums nav zināma pat viņa adrese Amerikā! Viņam ir arī nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Un, ja jau Rīgas dome neinteresējas un nemeklē savu nodokļu parādnieku…
 Vita Aizkraukles novadā

 

Labākais risinājums būtu noskaidrot Kalifornijā dzīvojošā kopīpašnieka adresi, e-pasta adresi un tālruņa numuru, lai varētu ar viņu sazināties.

Bez visu kopīpašnieku piekrišanas varat no būvvaldes pieprasīt izziņu par garāžas neesamību dabā. Taču izdzēst neesošu ēku kadastrā var tikai ar visu piekrišanu. Ja Kalifornijā dzīvojošais atsūtīs notāra apstiprinātu pilnvaru šā darba veikšanai, varēsiet rīkoties.

Proti, abi kopīpašnieki ar šo pilnvaru, savām pasēm un būvvaldes izziņu varēs doties uz Valsts zemes dienesta (VZD) klientu apkalpošanas centru un izteikt savu vēlmi – dzēst nojaukto garāžu kadastrā. VZD darbinieks šo pasūtījumu reģistrēs un pateiks datumu, kad tas būs izpildīts. Tad varēsiet saņemt attiecīgo kadastra izziņu.

Likuma norma, kas paredz, ka ar kopīpašumu drīkst rīkoties tikai visi kopīpašnieki, faktiski viņus aizstāv. Citādi varētu rasties nepatīkamas situācijas. Piemēram, viens strādā Īrijā. Otrs, viņam nezinot, nojauc visas palīgēkas, jo uzskata, ka tās viņam traucē, un dzēš tās no kadastra. Kad ārzemēs strādājošais pēc pāris gadiem atbrauks mājās, viņu gaidīs nepatīkams pārsteigums…

Taču konkrētajā situācijā pie vainas ir arī likumdevējs. Citās Austrumeiropas valstīs, veicot zemes reformu, īpašumus atdeva tikai tiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri pastāvīgi dzīvoja šajā valstī un bija tās pilsoņi. Tad ir garantija, ka īpašnieks ir sasniedzams un var panākt, lai viņš par savu īpašumu rūpētos. Taču pie mums tolaik aplaimoja arī ārzemniekus. Tagad nu mokās daudzi denacionalizēto māju īrnieki, kuri nevar atrisināt elementāras saimnieciskas lietas, jo īpašnieks dzīvo pāri okeānam.

Šīs devības augļus plūc arī pašvaldības, kurām īpašnieka atrašana Kalifornijā un parāda piedzīšana izmaksātu vairāk nekā parāda summu, tādēļ arī tās neko nedara. Kad parāda summa sasniegs šīs īpašuma daļas vērtību, pašvaldība varēs prasīt, lai to atsavina. Tā nonāks valsts piekritībā un pārējiem kopīpašniekiem būs pirmpirkuma tiesības.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+