Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Kāpēc pensijas Latvijā apliek ar IIN?

Foto - LETAFoto - LETA

Daudzi “LA” lasītāji jautā, vai ir taisnīgi aplikt vecuma pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un vai arī citās valstīs pensionāriem jāmaksā šāds nodoklis. Arī pēc dažu nodokļu speciālistu domām, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no kurām veidojas pensiju uzkrājumi, būtībā ir nodoklis. Un pēc tam tas vēlreiz tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli!


Kā zināms, Latvijas pensionāriem iedzīvotāju ienākuma nodokli atvelk no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 165 latus. Piemēram, ja pensija ir 200 latu, tad 25% iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina no 35 latiem, iznākumā tie ir 8,75 lati.

Šā gada oktobrī ministriju ierēdņi rēķinājuši, ka vienam cilvēkam izdzīvošanai pietiekot ar 176,75 latiem (pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām), tātad ar nodokli neapliekamā daļa pat neaizsniedz šo tā saukto iztikas minimumu.

Labklājības ministrijā gan vēsta, ka pensijas apliek ar nodokli arī citās valstīs. No 27 Eiropas Savienības (ES) un trim Eiropas Ekonomiskās zonas (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande) dalībvalstīm tikai Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā vecuma pensijas netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Piemēram, Polijā 18% iedzīvotāju ienākuma nodokli rēķina no visām iedzīvotājiem maksātajām pensijām. Izņēmums ir vienīgi invaliditātes pensijas, atvaļināto militārpersonu izdienu pensijas, kuras ar nodokli neapliek. Ja pensijas vecumu sasniegušais polis turpina strādāt algotu darbu, tad ar 18% nodokli apliek viņa mēneša ienākumu kopsummu.

Bet ES dalībvalstīs nodokļa likmes krasi atšķiras. Piemēram, Bulgārijā nodokļa likme ir 10%, Čehijā, Lietuvā – 15%, Polijā – 18%. Savukārt Austrijā un Beļģijā visaugstākā nodokļa likme ir 50%.

Tiesa, vairāk nekā divdesmit ES dalībvalstīs (to skaitā arī Austrijā, Beļģijā) ieviestas tā sauktās progresīvās nodokļu likmes, par kurām Latvijā runā jau vairākus gadus. To būtība – lielāki ienākumi tiek aplikti ar lielāku nodokli. Tāpēc ļoti grūti salīdzināt šajās valstīs ieviesto nodokļu kārtību ar to, kas Latvijā ir spēkā pašlaik.

Piemēram, Somijā visaugstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 51%. Taču līdz 15 200 eiro (ap 10 683 latu) lielus gada ienākumus no algota darba vispār neapliek ar šo nodokli. Ja gada ienākumi ir no 15 200 līdz 22 600 eiro (10 683 – 15 883 lati), tad piemēro 8,5% likmi. Ja gadā nopelnīti 22 601 – 
36 800 eiro (10 884 – 
25 863 lati), tad nodokļa likme 17,5%. Jo lielāki ienākumi un nodokļa likmes, jo pieaug arī ar nodokli neapliekamā ienākumu daļa.

Līdzīga kārtība ir, piemēram, Lielbritānijā, kur salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm nodokļi ir gana lieli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi 20% piemēro līdz 4300 sterliņu mārciņu (ap 3763 lati) lieliem gada ienākumiem. Toties ar pamatlikmi 23% apliek 4301 – 27 100 sterliņu mārciņu (3763 – 23 713 lati) lielus gada ienākumus. Ja gadā cilvēks nopelna vairāk par 27 100 sterliņu mārciņām, tad ienākumus apliek ar 40% likmi.

Tikpat grūti salīdzināt, piemēram, somu vai britu pensionāru caurmēra ienākumus ar tiem, kurus saņem parasts latviešu pensionārs, kuram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, pērn vidējā pensija bijusi 177 eiro (124,40 lati). Rēķinot gada ienākumus, tie ir 2124 eiro (ap 1493 latiem).

Pat salīdzinot ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, mūsu veterāni ir vistrūcīgākie. Lietuviešu pensionāru vidējie ienākumi – 182 eiro (127,91 lats), bet igauņu – 240 eiro (168,67 lati).

Igaunijā ikviena iedzīvotāja ar 21% iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā daļa ir 144 eiro (101 lats) ienākumi mēnesī jeb 1728 eiro (1215 lati) gadā. Taču pensionāriem ir tiesības uz papildu neapliekamo ienākumu summu 192 eiro (135 lati) mēnesī jeb 2304 eiro (1619 lati) gadā. Tādējādi pensionāru ienākumiem ar nodokli neapliekamā daļa kopā ir 336 eiro (236 lati) mēnesī jeb 4032 eiro (2834 lati) gadā.

Ja igauņu pensionārs saņem, piemēram, minētos 192 eiro mēnesī, tad šos ienākumus neapliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai pensionārs vēl strādā vai vairs nestrādā kādu algotu darbu.

 

Viedokļi

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”): “Kāpēc pensijas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un vai tas ir taisnīgi – tādus jautājumus iedzīvotāji uzdod arī Saeimas komisijai sūtītajās vēstulēs, kuras saņemam nepārtraukti. Es uzskatu, ka šis nodoklis jāmaksā kā no jebkāda ienākuma. Un nebūtu gluži pareizi teikt, ka sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir nodoklis, kuru vēlreiz apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Var, protams, runāt, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā pensiju daļa – 165 lati – ir maza. Tomēr jāņem vērā, ka strādājošajiem tā pašlaik ir aptuveni četrreiz mazāka – 45 lati.”

 

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes pārstāve Daiga Zēna-Zēmane: “Vai taisnīgi aplikt ar nodokli pensijas – tas, manuprāt, ir filozofisks jautājums. Cilvēks, saņemot atalgojumu, dodas uz veikalu pēc maizes un citas pārtikas, kuru tāpat apliek ar pievienotās vērtības nodokli. Tad jau var runāt, ka arī šāda kārtība nav taisnīga, jo viņa nopelnītā nauda jau bijusi aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Cita lieta, kas gan jāatzīst, – ar šo nodokli neapliekamā daļa ir pārāk maza, tā neaizsniedz pat tā saukto iztikas minimumu – 176,75 latus. Ar nodokli neapliekamajai daļai vajadzētu būt vismaz minimālās algas – 200 latu – līmenī.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+