Latvijā
Politika

Kariņš izdod rezolūciju Viņķelei4


Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš
Foto: Valsts kanceleja

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) jau ilgāku laiku ir neapmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par”) darbu un ar rīkojumu uzdevis veselības ministrei skaidrot veselības aprūpes sistēmas reformas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka, ņemot vērā izskanējušās iedzīvotāju bažas par īstenotajām reformām, kļūs vēl prasīgāks pret ministriem un viņiem būs daudz vairāk jāskaidro sabiedrībai sava darbība un sagaidāmie sabiedrības ieguvumi.

Ministru prezidents uzsvēra, ka finansējums ir tikai viena daļa no problēmas, ko valdība piedāvā risināt, turpinot piešķirt papildu finansējumu.

Taču ir vairāki izaicinājumi, kuriem konkrētus risinājumus no Ilzes Viņķeles sagaida gan mediķi, gan pacienti, gan arī Kariņš kā valdības vadītājs. Tas esot skaidrs redzējums par prioritāru atalgojuma palielināšanu mediķiem, ārstniecības pakalpojumu un to pieejamības uzlabošanu pacientiem visā valstī, piedāvājumu veselības nozares nodrošināšanai ar cilvēkresursiem un kāds ir Veselības ministrijas plāns trūkstošo mediķu amata vietu aizpildīšanai.

Veselības ministre ir vairākkārt atsaukusies uz to, ka viņa īsteno 2017. gada 7. augustā Ministru kabinetā apstiprināto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, ko pieņēma Māra Kučinska valdība, bet izstrādāja Veselības ministrija ministres Andas Čakšas vadībā.

Valdības vadītājs ir aicinājis ministri izskaidrot, cik tālu viņa tikusi ar šī plāna īstenošanu, kā arī lūdzis iesniegt priekšlikumus, kā šis plāns būtu aktualizējams, ņemot vērā pašreizējo situāciju.

“Attīstībai/Par”! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts neuzskata, ka būtu vērojamas kādas problēmas Ilzes Viņķeles darbā.

Veselības ministre esot skaidri definējusi reformas mērķus un uzdevumus. Sadarbībā ar Pasaules veselības organizāciju tiekot pārkārtots slimnīcu darbs un veikti citi izvirzītie uzdevumi. Pavļuts uzsvēra, ka gadiem iekavētās veselības aprūpes reformas nevarot realizēt īsā laikā. Esot jāņem vērā, ka no veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas nav iespējams iegūt nepieciešamo papildu naudu, kas nozarei gadiem trūkusi.

“No tā, ka nauda tiks tērēta labāk, tās vairāk nekļūs,” skaidroja Pavļuts.

Viņķeles pārstāvētā partiju apvienība “Attīstība/Par”! paziņojusi, ka vistuvākajā laikā izvirzīs valdībai priekšlikumu palielināt valsts budžeta deficītu, lai mediķiem varētu piešķirt vēl 60 miljonus eiro. Tad būtu izpildīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā politiķu solītais 20% algu pieaugums.

Patlaban papildu piešķirtie 60,1 miljons eiro ļaus nākamgad zemākās mēnešalgu likmes ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsu palīgiem un citiem mediķiem palielināt par 10%. Savukārt rezidentiem darba samaksa, kas patlaban ir 950 eiro, tika palielināta par 20 procentiem.

Apvienība “Attīstībai/Par!” uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā, nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas.

Latvijai ir neliels budžeta deficīts un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2% no iekšzemes kopprodukta esot iespējama.

Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

Eiropas Komisijas (EK) 20. novembrī publicētajā vērtējumā par ES dalībvalstu budžetiem ir norādīts, ka Latvijā no visām jomām veselības aprūpei finansējums ir samazināts visvairāk : par pusprocentu no IKP un tas ir 3,5% no IKP.

Analizējot EK atzinumu par Latviju, ir skaidrs, ka, palielinot  budžeta deficītu, 2020. gada budžets tiks novērtēts negatīvi.

“Attīstībai/Par!” nākusi klajā ar priekšlikumu par budžeta deficīta palielināšanu pēc mediķu piketa pie Saeimas un brīdinājuma, ka protesta akcijas turpināsies, kamēr deputāti izpildīs mediķiem doto solījumu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nākamnedēļ, 28.novembrī, nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Veselības ministre gan norādīja, ka mediķu spiediens esot nepieciešams, tomēr neesot skaidrs LVSADA protesta vēstījums.

Finanšu ministrija uzskata, ka nav iespējams īstenot “Attīstībai/Par!” priekšlikumu par 2020. gada budžeta deficīta palielināšanu, jo tad tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības noteikumi. Izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, esot jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām.

“Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no IKP jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 20. novembrī publicēto atzinumu par 2020. gada budžetu, Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020. gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija 2020. gada budžeta projektu ir novērtējusi kā atbilstošu ES noteikumiem,” informē Finanšu ministrija un brīdina, ja tikšot palielināts valsts budžeta deficīts, tas būšot nopietns signāls līdzšinēji fiskāli atbildīgā kursa maiņai un var novest pie valsts kredītreitinga samazinājuma.

Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro.

Samilzušajai situācijai līdzi seko arī Valsts prezidents Egils Levits. “Es rūpīgi pārbaudīšu jautājumu par valsts budžetu, taču uzreiz varu teikt, ka mana prasība parlamentam būs savest kārtībā Veselības aprūpes finansēšanas likumu atbilstoši budžeta likumam,” Levits sacīja LTV raidījumā “Rīta panorāma” un piebilda, ka tagad tauta ir apmuļķota un tas nav pareizi. Tāpēc likumā iestrādātais solījums ir jālabo un tas būtu jādara Saeimai.

Saistītie raksti

Savukārt D. Pavļuts norādīja, ka neesot īsti skaidrs, ko vēlas Valsts prezidents – vai piešķirt solīto papildu finansējumu mediķiem, vai pārskatīt likumā norādos 20%, par kuriem ik gadu būtu jāpalielina mediķu alga. “Vispirms būtu jāizpilda tas, kas ir solīts un tad var sēsties pie galda, lai runātu par finansējumu turpmākajiem gadiem,” sacīja Pavļuts.

LA.lv
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Kreisais strupceļš 1
12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Gaļina pārliecināta, ka “nelūgtie ciemiņi” ieradušies kopā ar jauno dīvānu. Sieviete meklē taisnību
13 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Vienīgajā kemphila ciematā Latvijā Arnis un Ieva Zundas jauniešiem sniedz māju izjūtu
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes stundas var sākt skaitīt
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Gaisa temperatūra daudzviet pazeminājusies; pūtīs stiprs vējš
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
“Swedbank” klienti varēs norēķināties ar iPhone tālruņiem, viedpulksteņiem, iPad planšetēm
51 minūtes
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Kauņa gatavojas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2022. gadā
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
Talsos apbrīno un smejas par “meistardarbu”
12 stundas