Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
23. novembris, 2017
Drukāt

Kārtējais skolēnu snieguma vērtējums neiepriecina (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Iecerēts, ka, apgūstot jauno izglītības saturu, skolēni iemācīsies sadarboties ar citiem. Pagaidām Latvijas skolēniem grūti risināt problēmas, sadarbojoties ar citiem.

Latvijas skolēnu sadarbības prasmes problēmu risināšanā ir zem attīstīto valstu vidējā līmeņa: pauž kārtējā publiskotā starptautiskā skolēnu sa­sniegumu mērījuma “PISA” sadaļa.

Pirmo reizi “PISA” mērījumu vēsturē pētīts, kā skolēni spēj sadarboties ar citiem, risinot problēmas. Izrādījies, ka tāpat kā lasītprasmē, matemātikā, dabaszinībās un pilsoniskajā izglītībā, arī šajā rādītājā Latvijas skolēnu sniegums ir zem vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmeņa. Mūsu skolēnu spēja risināt problēmas sadarbojoties izrādījusies pat zemākā līmenī nekā Latvijas jauniešu PISA pētījumos uzrādītais sniegums lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs.

 

Meitenes atkal labākās

Kā jau ierasts, arī šoreiz augstākos sasniegumus uzrādīja Āzijas skolēni no Singapūras, kur skolēni vidēji testā ieguva 561 punktu, Japānas (552 punkti), Honkongas (541 punkts) un Korejas (538 punkti). Tikai nedaudz atpalika Kanādas, Igaunijas (abām 535 punkti) un Somijas (534 punkti) skolēni. OECD valstu vidējais rādītājs ir ap 500 punktiem, bet Latvijas skolēnu sniegums bija zemāks – 485 punkti. Līdzīgs sniegums bija skolēniem no tādām valstīm kā Luksemburga (491 punkts), Itālija (478 punkti), Krievija (475 punkti), Lietuva (467 punkti). Tāpat kā citos sa­sniegumu mērījumos arī šoreiz krietni labākas sekmes uzrādīja meitenes. Visās mērījuma dalībvalstīs meitenes testā ieguva vidēji par 19 punktiem vairāk nekā zēni, taču Latvija ir viena no valstīm, kur sasniegumu atšķirība ir vislielākā – tā sasniedza pat 40 punktus. Vēl lielāka snieguma atšķirība ir tikai Somijā, kur meitenes problēmu risināšanas testā ieguva par 48 punktiem vairāk nekā puiši.

Nepārsteidz skolēnu uzrādītie rezultāti dažāda tipa skolās. Kā jau ierasts, arī šoreiz vislabākos rezultātus sasniedza valsts ģimnāzijās skolotie bērni, kuri ieguva pat vidēji 515 punktus. Savukārt viszemākie rezultāti atkal bija skolēniem, kuri mācās pamatskolās. Reģionālajā griezumā vadošie ir Rīgas skolu bērni, bet visvājāk sadarbojas un problēmas risina lauku skolu skolēni. Salīdzinot latviešu un tā sauktās krievu skolas, redzams, ka vidējais rezultāts būtiski neatšķiras.

Ņemot vērā skolēnu sniegumu, viņi tika sadalīti četros līmeņos, no kuriem pirmajā – zemākajā – līmenī iekļautie skolēni var risināt zemas sarežģītības problēmas un viņu spēja sadarboties ir ierobežota, turklāt viņi nespēj grupā uzņemties vadošo lomu. Savukārt augstāko – ceturto – līmeni sasniegušie skolēni var veiksmīgi risināt sarežģītas problēmas, kā arī vadīt grupu, sadalīt tajā uzdevumus.

Līdzīgi kā citos snieguma mērījumos, arī šoreiz mūsu skolēnu vidū maz ir to, kuri iekļauti augstākajā līmenī, savukārt 1. līmenī iekļauto ir salīdzinoši vairāk. Turklāt daļa testēto skolēnu nav sasnieguši pat zemāko līmeni. Visvairāk Latvijas skolēnu iekļauti otrajā līmenī.

 

Sadarbojās ar virtuāliem jauniešiem

Sadarbošanās spēju pētījums norisa datorizēti, proti, skolēniem uzdevumi bija jāpilda datorā. Tāpēc šajā mērījumā piedalījās tikai 52 valstis – par 20 mazāk nekā lasītprasmes, matemātikas un dabaszinību sasniegumu salīdzinājumā. Pētījuma ietvaros 15 gadus veciem skolēniem bija gan jāaizpilda anketa, gan jārisina dažādi uzdevumi. Ņemot vērā uzdevumu izpildi, tika vērtēta skolēnu spēja komunicēt ar citiem, risināt konfliktus, veidot komandu, panākt tajā vienošanos par uzdevumu sadali, novērtēt sasniegto un virzīties tālāk. Lai izpildītu uzdevumus, skolēniem nebija jāveido reāla komanda. Tā vietā viņiem tika piedāvāti virtuāli komandas biedri, kuri mēdza arī tīši provocēt, centās aizvilināt prom no mērķa sasniegšanas, ieslīgstot nevajadzīgās diskusijās par nebūtisko.

Piemēram, vienā no uzdevumiem skolēniem kopā ar diviem virtuāliem komandas biedriem bija jāatrod atbildes par kādas izdomātas valsts – Ksandaras – ģeogrāfiju, ekonomiku un iedzīvotājiem. Atbildes skolēniem bija dotas, svarīgi bija grupā savstarpēji vienoties par tēmu sadali un nesākt strīdu. Taču viens no virtuālajiem biedriem nebija čakls atbilžu meklētājs, savukārt skolēnam, kurš pildīja testu, dators piedāvāja dažādus sarunas turpināšanas variantus – gan tādus, kurā sāk strīdu ar komandas biedru, gan tādu, kurā cenšas nesaskaņas nogludināt.

Jāpiebilst: kaut arī šoreiz skolēni testēti, izmantojot datoru, vienlaikus mērījums atklājis, ka skolēniem, kuri skolā mācību procesā daudz izmanto datoru, nebūt nav tie augstākie sasniegumi. Labākie sasniegumi testā bija tiem, kuri datoru skolā lieto salīdzinoši reti.

Līdz ar testu skolēni pildīja arī aptauju, kurā bija jāpauž attieksme pret šādiem apgalvojumiem: “Es labi protu ieklausīties”, “Man labāk patīk strādāt grupā nekā vienam (i)”, “Es uzskatu, ka grupas pieņem labākus lēmumus nekā viens cilvēks” u. tml. Interesanti, ka atklājās: testa uzdevumus veiksmīgāk pildīja tie skolēni, kuri aptaujā atzina, ka viņiem nemaz nepatīk strādāt grupā. Taču, liekot kopā aptaujas un testa rezultātus, Latvijas Universitātes (LU) Izglītības pētniecības institūta pētnieki secinājuši, ka testā veiksmīgāki bijuši tie, kuri vairāk izjūt skolotāju palīdzību mācībās un taisnīgu skolēnu sasniegumu novērtēšanu, kuri vairāk jūtas piederīgi skolai, vairāk priecājas par citu sasniegumiem un kuri mazāk cieš no vienaudžu pāridarījumiem.

 

Eksperti: rezultāti nepārsteidz

Andris Kangro, LU Izglītības pētniecības institūta pētnieks, profesors: – Rezultāti nepārsteidz, jo tie lielā mērā sakrīt ar sasniegumiem, ko skolēni uzrādīja citās mērījuma sadaļās. Mani visu laiku nomoka jautājums, kāpēc kaimiņi igauņi šajos mērījumos uzrāda daudz labāku rezultātu nekā latviešu skolēni, taču atbildi vēl neesmu radis.

Guntars Catlaks, Valsts Izglītības satura centra vadītājs: – Ar ļoti lielu interesi gaidījām šā pētījuma rezultātus, jo spēja sadarboties un kopīgi risināt problēmas ir viena no svarīgākajām mūsdienās nepieciešamajām prasmēm. Jāsaka gan, ka jau iepriekš pēc citiem “PISA” mērījumiem, kā arī centralizēto eksāmenu rezultātiem bijām sapratuši, ka Latvijas skolēniem sagādā problēmas nestandarta uzdevumu risināšana. Tāpēc jaunais izglītības saturs veidots tā, lai attīstītu skolēnu prasmes sadarboties, risināt problēmas un nestandarta uzdevumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Deputāts ar miljons naudiņām Atbildēt

    Mums vajag arī melnā darba strādniekus! Ierēdņu un juristu gana pieražots – visiem ir labs, viegls un krietni atalgots darbs valsts un pašvaldību iestādēs.

  2. nu, aziāti ir bara dzīvnieciņi, ko citu varētu vēl gaidīt?

Draugiem Facebook Twitter Google+