Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. septembris, 2015
Drukāt

Kā novados vērtē piedāvāto “gudras saraušanās” pieeju? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) eksperti iesaka īstenot “gudras saraušanās” pieeju, piemēram, samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, sniegt pakalpojumus, ņemot vērā iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos, nevis administratīvās robežas, koncentrēt iedzīvotājus lielajās pilsētās.

 

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem palielinās, jo to veicina pašreizējā valsts politika, kas vairāk vērsta uz lielo pilsētu un Pierīgas interešu īstenošanu. Iepriekšējos gados daudz tika runāts par līdzsvarotas attīstības veicināšanu, par to, ka mums ir svarīgs ikviens Latvijas cilvēks, taču šobrīd jau ne reizi vien ir izskanējis viedoklis, ka nākotnē Latvijā būs tikai lielās pilsētas. Uzskatu, ka būtu nevis jāīsteno “gudras saraušanās” pieeja, bet gan vairāk jāiegulda reģionu attīstībā (līdzsvarotas attīstības veicināšana, starp citu, ir arī viens no uzdevumiem, kura īstenošanai piešķirts ES fondu finansējums). Latvijā visos laikos lauku teritorijām tikusi pievērsta liela uzmanība, valsts izaugsme vienmēr lielā mērā bijusi balstīta uz lauksaimniecību, lauku attīstību. Par to, ka lielās pilsētas nevar pastāvēt bez laukiem, ir pārliecinājušās jau daudzas valstis. Piemēram, Norvēģija pirms aptuveni 15 gadiem mēģināja īstenot modeli, ko šobrīd vēlas ieviest Latvijā. Norvēģijā lauku teritoriju attīstībā pašlaik tiek ieguldīti vērā ņemami līdzekļi un iepriekšējā darbība ir atzīta par kļūdu. Mūsu valsts politika šobrīd ir vērsta uz līdzekļu ekonomēšanu, kas kopumā, protams, vērtējama atzinīgi, vienīgi jautājums – uz kā rēķina? Tas lielākoties notiek uz iedzīvotāju rēķina, īpaši jau to cilvēku, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Turklāt var vēl diskutēt – kas valstiskā mērogā sniegs lielāku labumu ilgtermiņā: “gudrās saraušanās” rezultātā īslaicīgi ietaupīti eiro vai nākotnes attīstībā gudri ieguldīti līdzekļi?”

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “PKC šādu valsts attīstību ir iestrādājis Nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kura izstrādi tas koordinēja. “Gudrā saraušanās”, cik saprotu, būs apsteidzoša valdības rīcība esošajām migrācijas un depopulācijas tendencēm. Tātad nevis reaģēt uz iedzīvotāju dabīgo pārvietošanos, bet aktīvi tos vadīt un ietekmēt, piemēram, koncentrējot valsts un pašvaldību pakalpojumus, kā arī dodot signālu uzņēmējiem, ka darbība ārpus lielpilsētām ir neperspektīva. Viena no “gudras saspiešanas” darbībām tiek jau plānota Izglītības un zinātnes ministrijā, nosakot minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē. Spilgts tehnokrātisks plāns, sausi aprēķini un lētākā risinājuma izvēle. Nekādu emociju par paaudžu saknēm, piederību novadam, kultūras mantojumu. Plāns veicinās ātrāku novadu iztukšošanu. Gribētu redzēt to pašnāvniecisko politiķi, kas to atbalstīs!”

 

 

 

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Kaut kas traks! Lasu, ka eksperti iesaka radīt iespējas reģionu iedzīvotājiem atrast darbu un mājokli Latvijas lielākajās pilsētās, tādējādi saglabājot apdzīvotību reģionos. Mums iesaka gudri sarauties, lai lielās pilsētas varētu gudri izplesties. Nu nē! ES finansējums taču arī mērķēts uz reģionu stiprināšanu. Bet reģions – tie esam arī mēs, novadi. Nīcas novada dome ir izmantojusi visas līdzšinējās iespējas piesaistīt ārējo finansējumu pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai Mums ir divas skolas un bērnudārzs, ambulance ar trīs ģimenes ārstiem, zobārstu, skaistuma kopšanas iespējām. Ceļam sporta halli ar norvēģu finanšu instrumenta atbalstu, ar LAD finansējumu esam sakārtojuši trīs pašvaldības ceļus, valsts rekonstruējusi Jūrmalciema ceļu un rekonstruē šoseju uz Lietuvas robežu, bezdarba līmenis novadā ir ap 5,6%. Ja varētu uzcelt daudzdzīvokļu māju jaunajām ģimenēm, dzīvokļu rinda pašvaldībā būtu atrisināta. Darām, ko varam, valstij būtu vairāk jāpalīdz – tikai tā varam nodrošināt, lai iedzīvotāji nedomātu par pārcelšanos uz Rīgu vai Pierīgu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cienījamie domju priekšsēdētāji,vai jūs paši sevi nepazeminat,pieņemot ,ka esat vien reģionālie iedzīvotāji atšķirībā no metropoles kosmopolītiem? Viņu ieskatā esat neveiksminieki,jo nedzīvojat Rīgā vai tās pievārtē.Kāpēc pieņemat šo pazemojošo”reģionālismu”?Jūs taču dzīvojat novados ar skaistiem, ,latviskiem nosaukumiem,bet,kā jaušu,nepamanāt nievājošo “reģionālis”.Pareizāk-tikai reģionālis.

  2. Atbalstot tikai atsevišķus Latvijas reģionus un Pierīgu (nu jau kādu laiku atpakaļ statistika runāja skaidru valodu: latviešiem Rīgā un Pierīgā piederēja tikai 9 % īpašumu) mēs esam ceļā uz latviešu tautas iznīcināšanu ar pašu rokām, jo lielākā daļa laukos dzīvojošo ir tieši latvieši. Nevaru aptvert, kā kaut kas tāds varēja tikt iestrādāts Latvijas attīstības plānā 2014.-2020. gadam. Jājautā, kā interesēs strādājuši minētā PKC eksperti? Un vai viņi nebūtu jāsauc pie atbildības?! Arī jaunās Izglītības ministres īsredzīgā pieeja, skolotāju algu paaugstinājumu atrisināt uz mazo skoliņu un lauku skolotāju samazināšanas rēķina ir solis uz nekurieni. Šī tendence vērojama arī citviet Eiropā, tomēr jūnija sākumā Rīgā norisinājušamies Eiropas Kultūras centru tīkla (ENCC) kultūras projektu gadatirgū Hildesheimas universitātes (Vācija) speciāliste Beate Keglere uzsvēra, ka galvenais kopīgais ir kultūras centru vitalizējošā loma apkaimēs un īpaši valsts perifērijā. “Ne tikai Latvijā vien darba un tālākizglītības iespēju trūkums veicina centrtieces spēkus, atstājot lauku apvidus arvien tukšākus, un pētījumi pierāda, ka kultūra spēj vismaz daļēji šo procesu amortizēt,” (Skatīt “Kultūras Zīmes” 7.-13.jūlijs,2015). Vai nav pienācis pēdējais laiks, mīļie tautieši, sākt cīnīties par savu dzīves un kultūras telpu Latvijā, it īpaši laukos, tiesībām, kuras mums nemanāmi aizvien vairāk atņem? Mēs taču negribam atrasties mākslīgi radītā un dvēselei neradniecīgā, neveselīgā, svešā, izolējošā un no sevis un citiem atsvešinošā vidē, pamazām kļūstot par vienu mazu skrūvīti vienā, svešu roku vadītā, mašinērijā, radot attīstības un progresa ilūziju, pildot jau tāpat bagātu valstu (Dānija, Norvēģija, Arābija, Ķīna) kontus, ar Briseles svētību vairojot šo valstu varenību, maksājot lielajiem agrāruzņēmumiem lielas kompensācijas no iekasēto eiropiešu nodokļu naudas par Eiropas zemes ekoloģisku apstrādi (kas netiek kontrolēta), iznomājot vai pārdodot par lielām naudas summām Eiropas zemi. Mazajam vietējam zemniekam ar šiem monstriem sacensties nav iespējams!!! Netiek bēdāts par lauku vienveidīgu izmantošanu t.i. kāda viena kultūrauga kultivēšanu milzīgās plantācijās (rapši, mieži, u.c.), kas līdzinās vairāk zemes noplicināšanai nevis ilgtspējīgai un par zemes un tās iemītnieku (flora, fauna)patriekšanu! Dabiskā zemnieka idille pazūd – augu daudzveidība un līdz ar to bites un citi radījumi!!!!!!!!!!!!! Un latvietis kļūst par latvāni!

  3. pielaidām āžus par dārzniekiem – te ir rezultāts !

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+