Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. februāris, 2014
Drukāt

Kažokādām ienesīgums lielāks nekā bankā, liecina dāņu pieredze (5)

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

Uz kooperācijas principiem balstīta ražošana, vienlaikus ievērojot visaugstākās labturības prasības, ļauj vidēji lielai Dānijas kažokzvēru saimniecībai darboties ar 50% lielu ienesīgumu.

“Dānijā visas aptuveni 1400 kažokzvēru fermas ir apvienojušās vienā asociācijā, kas Kopenhāgenā izveidojusi pasaulē vislielāko kažokzvēru izsoļu namu. Vairāksolīšanu laikā tajā ik sekundi pārdod kažokādas 5000 eiro vērtībā. Mūsu valstī pērn ražoja 17,2 miljonus kažokādu, esam otra lielākā kažokādu ražotājvalsts pasaulē,” stāstu par savu saimniecību, kur gada laikā izaudzē aptuveni 25 000 ūdeļu, sāk Dānijas fermeris Knuds Vests. Viņa saimniecība atrodas aptuveni 40 minūšu brauciena attālumā no Kopenhāgenas. Saimniecība izmēģinājusi spēkus piena lopkopībā un cūkkopībā, tomēr palikusi pie ūdeļu un graudu audzēšanas 47 hekt­āros. Knuds uzaicināja ciemos Latvijas žurnālistus, lai parādītu savu saimniecību, kliedētu mītus par kažokzvēru audzēšanu un iepazīstinātu ar Kopenhāgenas izsoļu nama darbību.

Kooperācija, 
kooperācija, kooperācija


Vairāk nekā piecu stundu ilgajā tikšanās laikā Dānijas saimnieks izteikti bieži atkārto vārdu “kooperācija”. Kooperatīviem Dānijā pieder 13 lopbarības rūpnīcas, kas no zivrūpniecības, gaļas pārstrādes rūpniecības atlikumiem un graudiem gadā ražo 800 000 tonnu lopbarības. Uz Knuda saimniecību vairākas reizes nedēļā atved vajadzīgo barības daudzumu. Pērn pavisam ūdeles apēdušas bez dažām tonnām 1000 tonnu lopbarības, no kuras lielākā daļa citādi būtu jāutilizē. Tas ļāvis turēt vienas ūdeles pašizmaksu 27 – 29 eiro līmenī, bet biržā ādu pārdot vidēji par gandrīz 90 eiro. Vidējā cena biržā pērn bijusi par aptuveni 14 eiro zemāka. Knuda kopējie naudas ieņēmumi pērn no ūdelēm bija 1,9 miljoni eiro, peļņa bijusi aptuveni miljons eiro.

Dānijas saimnieks, kas ar zvērkopību nodarbojas kopš 1964. gada, nebēdā, ka šajā gadā naudas ienākumi labākajā gadījumā būs divas reizes mazāki. Viņš zina, ka pēdējos gadus cena pasaules tirgū bija “uzpūsta” un patlaban viss atgriežoties normālās sliedēs. Iemesls cenu kāpumam par vidēji 20% gadā – Ķīnas pircēju neierobežotās iespējas nopirkt tiem vajadzīgo. Šajā gadā Ķīnā kažokādām noteikta ievedmuita. Cena faktiski atgriezusies normālā līmenī un kažokzvēru audzētāji tāpat darbosies bez zaudējumiem.

Bez jau visiem zināmās demokrātiskās pārvaldes sistēmas: viens biedrs – viena balss, kooperatīvs tiem biedriem, kam nepieciešams, nodrošina arī ādu pirmapstrādi un citus pakalpojumus. Tomēr vissvarīgākais ir zem jumta aptuveni astoņos hektāros izvietotais 1930. gadā izveidotais un Dānijas Kažokzvēru asociācijai piederošais izsoļu nams. “Mans ieguldījums izsoļu namā ir 1,2 miljoni Dānijas kronu, bet pērn dividendēs saņēmu 500 000 kronu,” lepni teic saimnieks. Izsoļu nama peļņu veidoja 6% lielais pircēju maksājums par katru nopirkto ādiņu, pārdevēju vienu eiro lielā maksa un citi mazāki maksājumi.

Dānijā gada laikā ražo vairāk nekā 17 miljonus kažokādu, bet Kopenhāgenas izsoļu nams pārdod 24 miljonus kažokādu, tostarp arī lapsu, sabuļu, citu dzīvnieku ādas. Iemesls – izsoļu nama pakalpojumus izmanto arī citu valstu, tostarp Latvijas, kažokzvēru audzētāji. Kopējā gada laikā piecās vairāksolīšanās pārdoto kažokādu vērtība pērn bija aptuveni viens miljards eiro. Gandrīz visas pārdotās ādas nonāk citās valstīs.

Dānijā Ārhūsas un Kopenhāgenas universitātēs veic pētījumus efektīvākai kažokzvēru audzēšanai. Dānijas kažokādu ražotāji neuzskata sevi par konkurentiem, dalās pieredzē un plaši izmanto visjaunākās tehnoloģijas.

Bezatlikumu 
tehnoloģija


Plašsaziņas līdzekļos dažkārt lasāmi un dzirdami viedokļi par to, cik nelietderīgi un necilvēcīgi ir audzēt kažokzvērus. Knuds uzsver – Dānijā ar likumu ir nostiprināts valstij tik svarīgās nozares eksporta statuss, turklāt pētījumi parādījuši, ka mākslīgās kažokādas apkārtējai videi ir daudz kaitīgākas nekā dabīgās kažokādas. Saimnieks skaidro, ka ūdeļu taukus izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai, bet pārējo ķermeni pārvērš kaulu miltos, ko izmanto apkurei vai mēslošanai. Savukārt pelni nonāk cementa vai asfalta rūpniecībā. K. Vests uzsver – Dānijā fermām ir izvirzītas visaugstākās dzīvnieku labturības prasības.

Latvijā šogad izveidotās sabiedriskās kustības “Sabiedrība pret kažokādām” pārstāvji uzskata, ka kažokzvēru audzēšana ir viena no nežēlīgākajām industrijām pasaulē. Šāds viedoklis tiek pamatots ar drausmīgajiem dzīves ap­stākļiem audzētavās, kur dzīvnieki ir ieslodzīti šauros drāšu sprostos, kas liedz tiem kustēties.

Ārhūsas universitātē izveidoja un Dānijas Tieslietu ministrija 2010. gadā apstiprināja “Ūdeļu labklājības vadlīnijas”, kuras ievērojot dzīvnieku audzēšanu nevar uzskatīt par nežēlīgu. Tajās atzīts, ka šķirnes ir izveidotas ūdeļu audzēšanai nebrīvē un piemērotas kontaktiem ar cilvēkiem. Turklāt 70 – 80% savas dzīves ūdeles pavada līdzīgos nosacījumos kā to savvaļas brāļi un māsas, piemēram, kopā dzīvo pretējo dzimumu jaunās ūdeles, kas ļauj veidot dabisko tēviņa dominanti. Būra lielums ļauj ūdelei izturēties tā, kā nepieciešams šīs sugas dzīvniekiem. Ārhūsas universitātes pētnieku pārbaudēs secināts, ka ievainota ir vidēji viena ūdele no tūkstoša, bet mirstība audzēšanas laikā ir 1,1% liela.

Aizvadītajā nedēļā, ciemojoties Knuda saimniecībā, pārliecinājāmies, ka dzīvnieki ir mierīgi. Smakas tikpat kā nav. Saimniecībā bez Knuda dēla, kam patlaban pieder 75% saimniecības īpašuma, paša Knuda darbojas vēl viens rumāņu un divi ukraiņu viesstrādnieki. Savukārt gada beigās, kad sākas kaušanas laiks, darbinieku skaits pieaug līdz desmit cilvēkiem. Knuds slavē trīs latviešus – Edmundu, Andri un Agri, kas pēdējos trīs gadus dzīvnieku kaušanas laikā esot neaizvietojami palīgi.

Uzziņa


Kažokzvēru industrija

 Pasaulē gada laikā ražo aptuveni 80 miljonu dabisko kažokādu,

 Dānijā pērn ražoja 17,2 milj., Latvijā – 0,7 milj. kažokādu,

 lielākās ražotājvalstis bez Dānijas ir arī Norvēģija, Zviedrija, Somija, Islande, Nīderlande, Polija, Krievija, Baltijas valstis, Ķīna, Kanāda, ASV,

 Eiropā nozarē nodarbināti 60 000 darbinieku,

 vislielākais patēriņš ir Krievijā – 19,3%, ASV (Ziemeļamerikā sāka nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu) – 17,3%, Ķīnā (visstraujāk augošais tirgus) – 16,4%, Itālijā – 6,5%, Vācijā – 6,4%, Japāna – 1,2%, Korejā – 1,1%,

 patlaban vispieprasītākās ir īsspalvaino ūdeļu kažokādas, tostarp ‘Silver blue’ (tulk. sudrabzils) šķirne.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pati 3 sezonas strādāju Dānijā, liestotavā jeb žāvētavā. Smags, bet labi atalgots darbs. Smaka ir specifiska, bet pie visa pierod.Ļoti ienesīgs bizness var labi nopelnīt. Latvijā šī nozare ir nesakārtota, būtu jāmācās no dāņiem. Latviešiem nav kvalitatīvas ādas.

  2. Nekas tur nesmird pats strādaju šajā nozarē.

  3. Pretīgs, smirdīgs, zvērīgs bizness!

  4. kas vainas šādai peļņai?

  5. Nesaprotu šī raksta autora nodomus. Slavināt dāņu zvērkopjus, kad vienlaicīgi Latvijā valda nesakārtotība un bardaks- smakas, putni, netīrība. Iemetiet jūtūbā Latvijas fermu nosaukumus…Turklāt visā pasaule protestē pret šo biznesu (Polijā pašlaik sevišķi aktīvi). Vai tiešām nav iespējams citādi pelnīt naudu?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+