Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. marts, 2014
Drukāt

Ko lasa Putins (3)

Putins_AFP_MIKHAIL_METZEL_3

Krievijas prezidenta rokasgrāmatas ir Ivana Iļjina un Mihaila Jurjeva darbi.

Kremļa saimnieks Vladimirs Putins kā profesionāls čekists radis darboties slepenībā, apspriežoties tikai ar tuvākajiem padomniekiem, taču Krievijas prezidenta plānus un rīcību, tajā skaitā Krimas aneksiju, palīdz atklāt viņa lasīto grāmatu autori.

Tēze par Krievijas 
īpašo lomu


Atbildi uz jautājumu, ko Putins uzskata par Krievijas kļūdām pagātnē, var rast filozofa Ivana Iļjina (1883 – 1954) darbos, kurš uzskatīja, ka Rietumi grib sagraut Krievijas impēriju, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Dzimis aristokrātu ģimenē, kuras senči nāk no senās Krievijas valdnieku Rjuriku dzimtas, Iļjins uzskatīja boļševiku apvērsumu 1917. gada oktobrī par visbriesmīgāko katastrofu Krievijas vēsturē. 1922. gadā Iļjins līdz ar 160 ievērojamiem intelektuāļiem tika izraidīts no padomju Krievijas tā dēvētajā “filozofu kuģī” un patvērās Šveicē. Viņa ideāls bija monarhs, kas gādā par valsti, taču nav nevienā partijā. Iļjins bija pret totalitārismu un “formālu” demokrātiju un atbalstīja “trešo ceļu” Krievijas valsts attīstībā. 2005. gadā Krievijā izdoti viņa Kopoti raksti 23 sējumos. Putins personīgi pārraudzīja Iļjina pīš­ļu pārapbedīšanu Krievijā 2005. gadā. Iļjina ideju aktīvs propagandists ir Putina loka cilvēks kinorežisors Ņikita Mihalkovs. Putins nelīdzinās Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam vai ASV prezidentam Barakam Obamam, kuru preses sekretāri regulāri izziņo grāmatu sarakstu, ko viņi lasa vasaras brīvlaikā, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Savās runās Putins bieži citējis Iļjinu, kura grāmata “Mūsu uzdevumi” minēta kā “obligātā literatūra” Kremļa administrācijas darbiniekiem un citiem valsts ierēdņiem, kuriem agrāk bija jāstudē Markss un Ļeņins. Īpaši tuva Putinam ir Iļjina tēze par Krievijas īpašo lomu un misiju pasaulē kā morālo vērtību uzturētājai pretstatā Rietumu pagrimumam. Iļjins kritizēja Rietumus par centieniem sagraut Krieviju, “sadalot to zariņos”, ko pēc tam viegli salauzt. 2009. gadā apmeklējot Iļjina kapu pēc viņa pārapbedīšanas Krievijā, Putins paziņoja: “Tas ir noziegums, kad kāds sāk runāt par Krievijas un Ukrainas atdalīšanu,” atzīmē “DT”.

“Vladimirs II kā 
impērijas atjaunotājs” 
Jurievs_8

Putinam smeļoties krievu nacionālisma idejas Iļjina darbos, mūsdienu notikumi Ukrainā dīvaini savijas ar nākotnes pareģojumiem 2006. gadā izdotajā Mihaila Jurjeva par zinātnisko fantastiku dēvētajā romānā “Trešā impērija: Krievija, kurai jābūt”. Grāmatā ir atsauces uz varonīgu personību “Vladimiru II atjaunotāju”, kas paplašina Krievijas robežas un kam ir viegli rodama līdzība pašreizējam prezidentam Vladimiram Putinam. Grāmatu, kas it kā vēsta par pasaules vēsturi 2054. gadā, sarakstījis uzņēmējs un Kremļa aprindās populārs ideologs Mihails Jurjevs. “Trešajā impērijā” Rietumukraina atbalsta revolūciju, kurā tiek gāzta iepriekšējā valdība. Ukrainas iedzīvotāji valsts austrumos un dienvidos sadumpojas pret jauno valdību un pieprasa pievienošanos Krievijai. Dumpiniekiem palīgā nāk Vladimirs II un augstsirdīgi piekrīt uzņemt nemiernieku zemes Krievijā. Turklāt Vladimirs II lemj, ka ar Krievijas Federāciju vien nepietiek, un pasludina Krievijas Savienību, kas iekļauj arī Baltkrieviju, Kazahstānu, Dienvidosetiju un vairākas citas valstis un apgabalus Krievijas pierobežā. Šāda notikumu attīstība izraisa konfliktu ar NATO, taču Vladimirs II tomēr pamanās iekarot šos apgabalus par spīti NATO neapmierinātībai ar viņa rīcību.

“Zinātniskā fantastika” 
un mūsdienas


Analītiķi atzīmē, ka “zinātniski fantastiskajā” vēsturiskajā romānā, kas izdots pirms astoņiem gadiem, ir faktoloģiski precīzi atainoti pēdējā pusgada notikumi Ukrainā un Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija. Kremļa reālā agresīvā rīcība beidzot ir atvērusi acis Rietumiem, liekot ASV un NATO sabiedrotajiem veikt konkrētas darbības Baltijas valstu, Polijas un citu Krievijas apdraudēto valstu aizsardzības stiprināšanā.

Karte uz grāmatas “Trešā impērija” vāka var likt bažīties par savu drošību ne tikai Krievijas kaimiņvalstīm, jo tur Krievijas pakļautībā iezīmēta ne tikai Ukraina, bet arī liela daļa Eiropas. Grāmatā atainotajā 2054. gadā Krievija izstājusies no visiem starptautiskajiem līgumiem un atguvusi vairākumu teritoriju tās pierobežā. Jurjeva grāmatā, lai atvairītu Amerikas uzbrukumu, Maskava veic efektīvu kodoluzbrukumu ASV, kuras prettriecienu atvaira Kremļa pretraķešu aizsardzības sistēma. Prezidents Putins un viņa palīgi ir runājuši par “asimetrisku atbildi” uz ASV raķešu apdraudējumu, taču nesen ieceltais Kremļa galvenais ideologs un mediju apvienības “RT” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs ar lepnumu paziņojis, ka Krievija ir vienīgā valsts, kas “var pārvērst Ameriku radioaktīvos pelnos”. Krievu socioloģe Marina Sņegova uzskata, ka Jurjeva romāns dod ieskatu prezidenta Putina ekspansionisma plānos, ko ietekmējuši krievu nacionālistu saukļi atjaunot Lielkrieviju. Uzņēmējiem bažījoties par savu kapitālu drošību Krievijā un augot Rietumu ekonomisko sankciju draudiem, tikai šāgada pirmajā ceturksnī no Krievijas aizplūduši jau aptuveni 70 miljardi dolāru. Arī “Trešās impērijas” autors Jurjevs, kas bijis Krievijas Valsts domes deputāts un aktīvi darbojies Krievijā enerģētikas jomā, pērn pārvietojis savus kapitālus uz ASV enerģētikas tirgu, jo Krievijā esot “nedraudzīga” biznesa vide, atzīmē “DT”, ironiski piebilstot, ka nebūtu prātīgi aicināt, lai arī “zinātniski fantastiskā” romānā, uz sava īpašuma iznīcināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kaada starpiiba,kolasa pustraks nacistu fiirerins kremlii

  2. Nav bijušo čekistu, čekisti ir uz mūžu. Vēsture neatkārtojas. Vienu Lielkrieviju iznīcināja komunistu apvērsums, otru-pašu komunistu degradācija, trešai-nebūt, jo dzīve uz pārdotiem ārzemniekiem un “jaunajiem krieviem” dabas resursiem nav ilgstoša, bez tam otrā Lielkrievija iznicināja krievu tautas genofondu, sabiedrības vairākums nodzeries un zaudējis darba tikumu.

  3. Lai lasa ko grib,bet būs kur visi agesori – vēstures mēslainē! Ar garantiju!

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+