Mobilā versija
+2.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Kur pazūd skolēni? (17)

Ilustratīvs attēls. Foto - Timurs SubhankulovsIlustratīvs attēls. Foto - Timurs Subhankulovs

Veselības problēmas, motivācijas trūkums, nespēja savienot mācības ar citiem pienākumiem, jau iepriekš nokārtoti centralizētie eksāmeni – tie ir galvenie iemesli, ko min skolu direktori, jautāti, kāpēc viņu vadītajās skolās puse vai pat trīs ceturtdaļas 12. klases skolēnu nekārto centralizētos eksāmenus.

Salīdzinoši daudzajiem skolēniem, kuri netiek līdz centralizētajiem eksāmeniem, uzmanību pievērsa ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Pētnieks secināja, ka Latvijā ir apmēram 30 skolu, kur pagājušajā mācību gadā pat puse divpadsmitklasnieku netiek līdz eksāmeniem. Šo skolu saraksts gan netika publiskots.

 

Slimotāji dodas uz vakarskolām

Taču, salīdzinot 12. klases skolēnu skaitu un obligāto centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, katrs var noskaidrot, kuras tad ir tās skolas, kuru 12. klases skolēni biežāk nekārto eksāmenus. Saskaņā ar IZM sniegtajiem datiem kopumā pērn 12. klasē vispārizglītojošās skolās vai klasēs mācījās 
12 578 skolēni. Taču obligāto centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtoja vien 11 095 šādu skolu vai klašu absolventi. Tātad pazudis pusotrs tūkstotis skolēnu. Atklājās arī, ka Latvijā ir skolas, kur eksāmenu liek pat tikai katrs devītais 12. klases skolēns. Tā iepriekšējā mācību gadā gadījās Biznesa un vadības privātvidusskolai, kur 12. klasē mācījās deviņi skolēni, bet eksāmenu kārtoja tikai viens. Dati liecina, ka pēdējos gados saradies gana daudz privāto vidusskolu, no kurām lielākā daļa piedāvā tālmācību. Taču daudzās šādās privātajās vidusskolās tikai neliela daļa abiturientu liek centralizētos eksāmenus. Ilgāku laiku – jau 20 gadus – gan pastāv privātā vidusskola “Evrika”, ko savulaik dibinājis politiķis Jakovs Pliners, bet arī tajā eksāmenu kārtojuši vien trīs no deviņiem 12. klases skolēniem.

Tomēr kopumā vissatraucošākā aina paveras, raugoties uz datiem par pašvaldību dibinātajām skolām, kur var mācīties vakaros, neklātienē un tālmācībā. Daudzās šajās skolās līdz eksāmenam nonāk vien piektā daļa 12. klases skolēnu.

Visvairāk atbirušo pagājušajā mācību gadā bija Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolā, kur 12. klasē saskaņā ar IZM datiem bija 174 skolēni, bet eksāmenus kārtoja tikai 33. Skolas direktors Egīls Romanovskis skaidro, ka 90 skolēni eksāmenus nav kārtojuši veselības problēmu dēļ. Skolā esot daudz skolēnu, kuriem ir vismaz 35 gadi, un šajā vecumā jau esot gana daudz veselības problēmu. Arī jaunāki skolēni bieži vien saņem atbrīvojumus no eksāmeniem veselības dēļ. Pārējie atbirušie sākuši strādāt darbā, ko nevar apvienot ar mācībām, dzemdējuši mazuļus, izbraukuši uz ārzemēm. Esot gadījumi, kad mācības pabeigtas, bet tieši darba dēļ neizdodas atnākt uz eksāmenu. Darba devējs atsaka brīvdienu vai pat aizsūta komandējumā. Direktors atzīst, ka tie, kas pārtrauc mācības, bieži vien pēc kāda laika tās atkal atsāk. Tāpat esot staigātāji, kas pamācās vienā skolā, tad atkal citā. Neviena nepatīk, un mācības tā arī nepabeidz.

Līdzīgu ainu iezīmē arī citi aptaujātie skolu direktori. Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas direktore Zigrīda Gabrāne piebilst: tieši šādās skolās ir daudz skolēnu ar veselības problēmām, jo viņi pāriet uz vakarskolām, lai būtu mazāka, veselībai atbilstošāka slodze.

Jēkabpils vakara vidusskolas direktore Aelita Bērziņa piemin vēl kādu būtisku vakarskolēnu grupu, kas nekārto eksāmenus: tie ir skolēni, kuri jau nokārtojuši centralizētos eksāmenus, bet iepriekšējā skolā kādu iemeslu dēļ nav ieguvuši vidusskolas atestātu. Piemēram, kavējumu dēļ nav izlikts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Šādi skolēni uz vakarskolu nāk, lai dabūtu atestātu, bet eksāmenu kārtošana viņiem nav aktuāla. Piemēram, pērn no 70 12. klases skolēniem 26 jau iepriekš bija nokārtojuši visus obligātos eksāmenus, bet 11 – kādu no tiem.

Skolā kā skolēni ieskaitīti arī tie, kuri mācās, sēžot Jēkabpils cietumā. Ja skolēnu atbrīvo vai pārceļ uz citu ieslodzījuma vietu, viņš Jēkabpils vakarskolu nepabeidz.

 

Tās nav mirušās dvēseles!

Izrādās, ka parastajās vidusskolās, kur ir liels atkritēju skaits, bieži vien atvērta arī vakara vai tālmācības nodaļa un šo nodaļu skolēni ir tie, kuri visbiežāk netiek līdz eksāmenam. Piemēram, Daugavpils 17. vidusskolā, kur no 165 12. klases skolēniem eksāmenu kārtoja vien 42, saskaņā ar direktora Ivara Šķinča teikto, atbirst lielākoties vakarnieki. Arī Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs stāsta, ka skolā ir arī neklātnieki, no kuriem viena trešdaļa atbirst pirms eksāmeniem. Tikmēr parastie skolēni visi tiek līdz eksāmenam. “Ko mēs varam darīt, ja šādi skolēni paši atnāk, iesniedz dokumentus. Mēs viņus ņemam! Tās nav mirušās dvēseles!” tā direktors.

Ja eksāmenu nekārto parastās izglītības programmas skolēni, lielākoties viņi ir atbrīvoti no pārbaudījuma veselības problēmu dēļ. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa uzsver: ne jau skola piešķir šos atbrīvojumus, bet gan ārstu komisija. Viņa gan pieļauj, ka dažkārt šie atbrīvojumi tiek piešķirti pārāk dāsni: “Paskatieties, cik daudz skolēnu ir atbrīvoti no sporta! Viņos tiek iesēta apziņa, ka viņi ir slimi, neko nevar. Neveidojas stresa noturība, un galu galā vajag atbrīvojumu no eksāmena.”

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Mīļie – galvenais iemesls_Latvijā vairs nav tautas!!!
    Kāds autobusa šoferis man stāstīja, ka brauc vairākus desmitus km un NAV cilvēku!!!
    Latvija ir iztukšota un genofonds vājš, jo nabaga vecāki tik skrien kā vāveres ritenī, daudziem pietrūkst līdzekļu , lai bērns augtu vesels, ko maksā kaut vai vitamīni, sporta nodarbības…Bērni izlaižas, sāk pīpēt, dzert, jo nav pieskatīti.Daudziem nav darba.Izglītības sistēma arī klibo, jo skolas gatavas ņemt dajebko, jo nauda seko skolēnam.

  2. Bērniem dakteris ”bērziņš” stingri ar likumu aizliegts. Līdz ar to liela daļa izauguši par maziem vecāku teroristiem, kuri nav spējīgi ko nebūt darīt ar piespiešanos, ne tikai to, kas tīk. Skolai skolēns reizē naudas maks, galīgi apsurds variants. Tā nu faktiski tērējam līdzekļus nesekmīgo skolēnu vilkšanai no klases uz klasi. Un skolotājam jāsagatavo stunda ar faktisko kvalitāti, vienalga vai tur mācās 10 vai 30 skolēni. Pēc būtības strādājot ar skolēniem, kas pat nedomā beigt skolu, tiek nozagts laiks tiem , kas cenšas ko dzīvē sasniegt. Rezultātā ražojam apmuļatus skolēnus. Un šodienas valsts ekonomika ir pats spilktākais piemērs. Ne velti saka ”Zivs pūst no galvas.

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS

  4. tie tur būtu kaut kad bijuši, jeb tikai naudiņa seko sarakstiem?

  5. Tas ir izglītības krahs ,redzot šos ciparus. Vai kāds tās ārstu atbrīvojumu no eksāmeniem zīmes kontrolē un uzskaita ? Vai arī tas ir ārstiem bizness izniegt tādu atbrīvojumu un indulgence ”zilajām” mikrorajonu skolām par pilnīgi neapmierinošo mācību un skolvadības darbu ? Izrādās, ka puse un pat vairāk vidusskolēnu ir ar īpašām vajadzībām – slimi .To gan nevarētu teikt, redzot pīpējam un dzerstoties pie mikrorajonu skolām uzreiz pēc stundām.

  6. Septītās klases skolniekam darbs sākas 7.00 un beidzas 22.00. Jo,
    skolā nekas tā īsti nav iemācīts un skolēnu vecākiem pa vakariem ir jādara skolotāju darbs. Uz priekšu tiek tikai tie skolnieki, kuriem ir izcilas spējas mācīties un tiem kam palīdz vecāki ( zem spējām ir veselība un domājot spēja noturēt ķermeņa elektrību stabilu vienā līmenī.)
    Šeit arī slēpjas visa tautas problēma. No bērna dzimšanas bērns tiek mocīts ar paaugstinātām strāvām. Lielākā daļa bērnu vecāku jau ir ar paaugstinātām strāvām un bērnam nav izredzes šādā ģimenē izaugt ar stabilu enerģētiku. Skolā mācoties no 7.00 līdz vakarā 22.00 bērnam rodas paaugstinātas strāvas un tas izsit no ierindas pat stabilos vecākus, jo ar vecumu šī noturība pret paaugstinātam strāvām zūd.
    No vidusskolas iznācis PITAGORS ar paaugstinātām strāvām nevienam nav vajadzīgs.
    Es uzskatu, ka mācību vielu vajadzētu samazināt uz pusi un tā vietā bērniem līdz devītajai klasei vajadzētu uzzināt visu par darba tirgū esošajām profesijām un tām nepieciešamajām zināšanām.
    Lai jums laba veselība !

  7. Valstij acīm redzot tas ir vajadzīgs, ja jau reiz tāda kārtība ir ieviesta.

  8. Visos veikalos tirgo beernu ciisinus. Tur tie beerni paliek.

  9. Laiks izbeigt tos BARA PASĀKUMUS: barā eksāmeni, barā celties, barā gulties, barā… dabiskās vajadzības kārtot(fui!, cik neestētiski!)…
    Radīt iespēju, [ja grib tikt pie formālā zināšanu līmeņa novērtējuma], nokārtot pārbaudījumu jebkurā izdevīgā laikā, nevis birokrātiskās totālās sesijās ceremoniju veidā.
    Cik esmu novērojis, 70 – 80 % cilvēkiem turpmākajā mūžā tās eksāmenu atzīmes ir, atvainojiet, pie kājas, jo ikdiena pieprasa pavisam citā griezumā skatītas formālās zināšanas.
    Tie eksāmeni, kā arī viss mācību process ir organizēts izdevīgi birokrātijai, nevis apmācāmajiem.
    Var jau, lielības pēc, uzstādīt skaļus saukļus: vispārējā vidējā izglītība, vispārējā augstākā izglītība, visi zinātņu doktori u.t.t., bet tā ir nesaimnieciska resursu(materiālo, intelektuālo) šķērdēšana. Kurš nav ieinteresēts mācīties, tas arī nemācās, bet traucē mācīties gribētājiem.

    • Piekrītu, visu cenšas darīt kā tas notika 100-150 gadus atpakaļ-tajās tradīcijās , bet toreiz pasaule bija citāda un mērķi kāpēc vajag izglītību bija citi. Sistēma pati nesaprot ko darīt ko mainīt bet turpina iet pa iestaigāto nepareizo ceļu.

  10. Pusei no skolniekiem vispār nebūtu jāiet vidusskolā,viņi tai nav derīgi pēc savu zināšanu līmeņa,bet vecāki viņus spiež to darīt.Vecākiem šķiet,ka prestiži ir kļūt par klerku bankā,nevis par labu amatnieku,kuru mums ārkārtīgi trūkst.Labs,profesionāls amatnieks Latvijā var nopelnīt vairāk kā ministrs,kad man nesen vajadzēja mainīt visu ūdensvadu daudzdzīvokļu mājā,tad par darbu meistariem nācās maksāt no 100-150 euro dienā katram.Autoservisā mehāniķis saņem vismaz 100 euro dienā un tas ir ārpus Rīgas.Vajag iet mācīties uz tehnikumiem,tiem tagad ir sapirktas tādas mācību iekārtas,ka siekalas tek skatoties un gribētos pašam kaut ko sameistarot.Es vēl šodien nožēloju,ka gāju vidusskolā,būtu aizgājis uz Celtniecības tehnikumu,būtu sev vismaz māju uzcēlis.

    • kas tev liedz tagad ko apgūt – maksā un ej pie meistara – gudriniek – cik viegli spriežam par citiem neko nezinot, tikai vienu demagoģisku rakstiņu, kur grib kam noņemt līdzekļus, izlasot. Labāk aizliedzam valdībai neskaitāmos darbos naudu par neko saņemt – tagad jau valsts noslēpums cik kur kas vēl strādā – nejauši izspruka, ka Straujuma 29 darbos strādājusi – domājiet citi mazāk? Redz neiznāk laikam ko atkal sev kādam pielikt – tāpēc gudro kur ko kam atņemt – tā jau kļuvusi sistēma – celt nodokļus, atņemt kur ko var…

  11. Ja samazina 10. klašu skaitu vidusskolā uz pusi, tad nekas cits neatliek, kā mācities par sētnieku.

  12. Skolniekiem 9. klasē jācīnās par palikšanu vidusskolā!!!??? Absurda valsts politika- pataisīt mūsu jauno paaudzi par alus tirgotājiem, sētniekiem, apkopējām, kuriem nav vajadzīga ne vidusskola, ne augstskola.

  13. Foto tāda kā Cido grupas produkcijas slēptā reklāma… Vai Mangaļu min. ūdens ir obligāts atribūts eksāmena attēlā?

  14. Tā ir šīs valsts politika. Ne skolotāji to mainīs, ne skolēnu vecāki.

Draugiem Facebook Twitter Google+