Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2015
Drukāt

Izmaksas par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā jāsedz īpašniekam, ne nomniekam

Foto - LETAFoto - LETA

Uz pašvaldības zemes atrodas par pajām no saimniecības nopirkta kūtiņa. Tagad pašvaldība no jauna slēdz nomas līgumus par zemi zem ēkas – tajā rakstīts, ka visas izmaksas par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā sedz nomnieks. Vai tas ir likumīgi? Šajā pašā septiņu kūtiņu rindā ir arī viena automašīnu garāža, kas pieder pašvaldībai un ko tā izīrē. Vai tas ir atļauts? LARISA EGLĪTE

Slēdzot jaunu vai atjaunojot esošo līgumu, puses savstarpēji vienojas par visiem līguma noteikumiem. Normatīvie akti neparedz konkrētu kārtību, kādā jāsedz izdevumi par zemes un/vai līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Parasti to nosaka, izvērtējot, kura labā vai interesēs šāds darījums tiek slēgts. Piemēram, standarta nekustamā īpašuma pirkuma gadījumā izmaksas par konkrētā darījuma un īpašumtiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā parasti sedz abas iesaistītās puses vienādās daļās, ņemot vērā, ka viena puse grib pārdot, otra puse grib nopirkt un abas puses gūst labumu.

Ja tagad tiek slēgts jauns nomas līgums un pašvaldība vēlas, lai jūs sedzat izdevumus par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā, jāatgādina Civillikuma 994. pants, kurā teikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. No tā izriet, ka pirmreizējā zemes ierakstīšana zemesgrāmatā ir vienīgi īpašnieka interesēs.

Īpašnieks jums kā nomniekam nevar likt segt reģistrācijas izmaksas, jo īpašumtiesību nostiprināšana nekādā veidā nav saistīta ar zemes nomu. Jūs varētu piekrist segt konkrētās izmaksas vienīgi tad, ja iznomātājs samazina vai konkrētā periodā vispār neprasa nomas maksu, kas sakrīt ar šīm izmaksām. Tāpēc šajā jautājumā ieteiktu jums vērsties savā pašvaldībā un lūgt paskaidrojumu, kāpēc tā nomas līgumā paredz jums pienākumu segt izdevumus par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā, turklāt norādiet, ka šīs izmaksas jāsedz īpašniekam, nevis nomniekam.

Cits jautājums – ēku lietošanas veids. Pēc Ministru kabineta noteiktās kārtības katrai būvei ir paredzēts galvenais lietošanas veids. Saskaņā ar Būvniecības likuma 9. panta pirmo daļu būve ir projektējama un būvējama atbilstīgi tās lietošanas veidam. Savukārt, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21. panta septītās daļas 4. punktu, būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstīgi savai kompetencei var pieņemt šādu lēmumu: aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstīgi projektētajam lietošanas veidam.

Ņemot vērā, ka lielākajā daļā kūtiņu tiek turēti lopi, automašīnas pilnīgi noteikti ir aizliegts turēt tajā pašā ēku rindā. Būvēm, kas paredzētas automašīnu novietošanai, ir citādi, daudz stingrāki drošības noteikumi, tostarp speciāli ugunsdrošības noteikumi. Pamatam, uz kura tiek novietots transportlīdzeklis, jābūt cietam, piemēram, no betona, nevis koka vai cita mīksta materiāla. Tāpat transportlīdzekļa turēšana vienā telpā ar dzīvniekiem neatbilst vides piesārņojuma un veterinārajām normām. Šajā situācijā iesakām jums vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī ar iesniegumu būvvaldē. Katra iestāde izvērtēs, vai tiek pieļauti pārkāpumi. Iespējams, vajadzēs veikt papildu būves aprīkošanu, bet var arī aizliegt to izmantot.

Svarīgi

Izdevumus par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā sedz īpašnieks, nevis nomnieks.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+