Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. jūlijs, 2015
Drukāt

Laiks siltināt mājas sienas un bēniņus (14)

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Pagājusī ziema bija saudzīga, nākamā tāda var nebūt. Lai nodrošinātu telpās labāku komfortu un ietaupītu izdevumus par apkuri, vienkāršākais risinājums ir mājokli nosiltināt. Pirms siltināšanas vēlams pārliecināties par mājas konstrukciju hermētiskumu – lielas spraugas logos bargākā ziemā visu siltumu palaidīs atmosfērā un siltināšanā ieguldītie līdzekļi būs vējā. Siltināšana noteikti nepieciešama vecās daudzdzīvokļu ēkās, jo to siltumpretestības standarti Padomju Savienībā bija divreiz zemāki nekā siltajā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā vēsajā Zviedrijā. Turklāt ēku siltumnoturību pasliktinājuši zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas. Tādējādi dzīvokļos uz ārsienām veidojas kondensāts un pelējums, tās ir energoneefektīvas un arī ārēji nepievilcīgas.

Jāatceras arī, ka mājā siltais gaiss kāpj uz augšu un labi nosiltināti bēniņi neļauj tam aizbēgt. Siltināšanā cenšas ievērot principu – dabisks ar dabisku un mākslīgs ar mākslīgu. Tātad, ja bēniņu grīda ir no betona paneļa, to var pārklāt ar visu veidu, tostarp arī ar putuplasta siltumizolācijas plāksnēm. Ja plāk­snēm būs pietiekama cietība, pa tām varēs arī staigāt. Uz koka grīdas klāj kokšķiedru plāksnes, birstošo vai plākšņveida minerālvati, ekovati vai arī siltumizolācijas materiālu “Izoprok”, kas ir poraina termovate pārslu vai plātņu veidā. Ja klāj beramos materiālus, pa bēniņu perimetru jāveido barjera un laipas staigāšanai. Nepieciešams, lai kopējā siltumizolācijas kārta sasniegtu 25 cm akmens vates ekvivalenta. Lētāks ir putuplasts, universālāka ir akmens vate un dārgākas ir kokšķiedras.

“Ja uz bēniņu grīdas ber birstošo siltumizolācijas materiālu “Izoprok” vai citus birstošos izolācijas materiālus, tie jāpārsedz ar vēja membrānu. Citādi gadās, ka vējš nopūš gaisīgo materiālu no grīdas un sabojā siltumizolācijas slāni,” iesaka SIA “Thermeko” valdes loceklis Igors Usiļonoks, kura uzņēmuma ražotais siltumizolācijas materiāls no uzputota karbamīda sveķiem uzskatāms par jaunumu tirgū.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. šis raksts ir tikai reklāma un nekāda pierādījuma uz kaut kādu energo efektivitāti,tad vel tiek klusēts cik tādu siltinātu jau māju visā valstī jau ir sabojājušas nesošās sienas un elementus. Tā arī klusē autors cik pesticību ir materiālos kā Terbatrīns, kā HDCD, kas ir pasaulē aizliegti, kā arī naftas sintēzes organiskie elementi. Tad vel tiek klusēts kāpēc nosiltinātās ēkās vairāk cilvēki slimo, kāpēc man tagad pēkšņi pēc nosiltināšanas ir vajadzīga piespied ventilācija un 5 reizes vairāk jāver logi vaļā? Kāpēc pirms nosiltināšanas mitruma koeficents ārsienās bija no 8 līdz 11%, bet tagad tas sasniedz daudzās ēkās visā Latvijā pat 65%, kāpēc šo murgu reklāma tiek vispār pieļauta. Ja pašam autoram nav pat mazākā sajēga par būvsubstanci ne būvfiziku.

    • Paldies Konrad F!!! Rs arī par to pašu. Jūs izsakaties kā būvnieks, es tik no siltumfizikas viedokļa. Man bizness plauktu, ja es nodarbotos ar siltumizolācijas materiāliem. Es ieteiktu visiem visu, ja grib klients – ieteiktu siltināt arī no abām pusēm, jo man siltumizolācijas materiālu bizness.
      Diemžēl es stāvu pretējā pusē siltinātājiem – kad māja nosiltināta, parādās problēmas, tad sauc mani un jautā – kāpēc. Kur klienti bija pirms? daudzdzīvokļu mājas – nebeidzamais rūpju bērns. nauda iztērēta, pelējums, sēnes, mitrums, bezgaiss – veselība sāk pasliktināties.
      Eksperimentam – ietinieties plēvē un pastaigājiet vienu stundu un sajutīsiet mitrumu, kondensātu, diskomfortu. Arī to sajust var, ka mugura nosvīst un pēc tam ātrāk sāk palikt auksts. tas pats notiek ar jūsu māju. Bet katrs siltinātājs ir gudrs – ja sienas krāsotas, tad varot siltināt no iekšas. Visu ko ir nācies dzirdēt.

      • Anna atbrauc pie manis es tev visus būvfizikas pētījumus varu nolikt dokumentāli, kā arī to kāda kampaņa lobēšanas notiek pašreiz, jo nedz kāpēc ASV ir aizliegta Vācijas siltināšanas sistēma un tur klimats arī nav maigais, kāpēc Francijā nesiltina. Kāpēc klusē par OXfordas pēdējo pētījumu un Frauenhofas Institūta dokumentiem, kur viss tiek poligonos testēts? Te klusē par to kāpēc tagad skolās un bērnudārzos gada laikā ventilācijas sistēmas pilnas ar sēnēm, un nedz kāpēc visi slimo. Nevienam Latvijā nav pierādījumu vai testa māju siltinātu ka tas ir tiešām efektīgi, ir pretēji cipari tikai. Es diemžēl nēsmu Latvijā guvis izglītību un sūcis kaut ko no pirksta, kā tas te notiek. Par visu šo varu veselu semināru dienas garumā novadīt.

        • Tad ko labak darīt – siltināt vai nē ? Man padomijas laika gāzbetona māja, mitrums milzīgs,sienas diezgan plānas. Visi saka, ka jāsiltina, tad būšot labāk. Mansardā ir izklāts follijs,kā alternatīva biezākai vatei,negribejās griestus laist vel zemāk. Un ko man tagad darīt? Kur to patiesību meklēt?Folliju raut arā, vati nelikt…….

          • Sveiki ieva, gāzbetona jeb porbetona mājas vispār nedrīkst siltināt, plus nedrīkst tur atrasties cementa javām. Ir porbetona apdares vieglie apmetumi, kas ir por atvērtī un viegli. Sastāvā ir gaisīgais kaļķis kaļķakmens smilts minerālās vieglās piedevas un mazliet modificētais cements. 1cm slāņa biezums apmetumam ir pēc siltumvadīt spējas tas pats kas vienam pilnam ķieģelim ar koeficentu 0,43. Latvijā nav apdares sistēmu prieķš porbetoniem, to ko piedāvā pašreiz tirgū un veikalos nekādigi neiet kopā ne ar kādām būvfizikas normām ne būvsubstancēm. Es porbetona mājām izmantoju tikai Porosil Leichtputz. Kas attiecas uz plēvi jeb foliju. Nekādā gadījuma viņa tur nedrīkst atrasties, tu veido mākslīgi kondensātu, un ar kuru tu veido bakteroloģisko vidi un jebkura materiāla lēnu koroziju. Tev konstrukcijai ir jāelpo, kāpēc cilvēki latvijā cenšas uzvilkt sev galvā maisiņu un noskriet maratonu – es nezinu. Jo katram elementam ir savs mitrums, pat cilvēkam ko izsvīstam uz āru, uzvelc gumijas cimdus rokās un stundu pastrādā saulē, kas notiek ar tavām rokām?

        • Konradam F!!! Kur Jūs satikt???

        • un ko es varu darīt ar savu veco guļbūvi? ir doma no ārpuses siltināt ar vati. bet ko likt virsū? magnezīta plāksnes , saidingu vai ko citu? ideāli jau būtu koka dēlīši, bet…padārgi. un tad vēl krāsošana ik pēc 2-3 gadiem . lūdzu iesakiet ko.

          • Labi un lēti nemēdz būt. Cīņa ar lētā varianta sekām izmaksās gadus un rezultātā vēl dārgāk.

          • Jāatceras ko ir vieglāk uzsildīt vieglas sienas no dūnām jeb metrīgas svina sienas. Guļbūve ir viss ideālākā konstrukcija,tikai jākopj viņa ir, un viss lielākais trakums būtu viņu nopakot, tā nopūs ļoti ātri. Labāk guļbūvei lignīnu pasargāt no UV, tas ir krāsot ar elpojošu koka krāsu bet lai būtu bez pesticīdiem. Jo atceramies ka koks ir ideāls solārās enerģijas akulumātors.

          • Un kas attiecas uz lignīnu, tas ir avīzēs, tātad ekovatē.

        • Francija siltinās un vēl kā! No mūsu pašu ražotājiem iepērk karkasniekus, kuri pēc Francijas standartiem ir nopakoti tā, lai būtu pilnīgi hermētiski…

  2. Nesaprātīgi siltināt no iekšpuses. Koka māju apēdīs sēne 2-3 gados un tad turpmākos 5-6 gadus mēģināsiet novērst sekas. Pārbaudīts fakts pie kaimiņiem. Nedrīkst siltināt no iekšpus4es – kas saka ka var – paņemiet garantijas vēstuli no padomdevēja. Jūs RASAS PUNKTU ievelkat sienā iekšā. Pēc būtības Rasas Punktu jādabū pēc iespējas tālāk un ārpusi. Siltinājums iekšpusē nelaiž siltumu sienā, siena paliek mitra, sāk caursalt, bet jūs to neredzat ilgi, jo siltinājums un apdare priekšā. Lētāk uztaisīt siltumnīcu un aplikt ar salmu ķīpām. pavasarī dedzinat nost un ziemai taisat jaunu. Procesi vienādi kā siltumnīcai, tā mājai siltinātai iekšpusē. ja kaut kur ir plēve un temperatūru starpība, tad tur prādīsies kondensāts. Tas ir tas mitrums, kurš iesūcas konstrukcijās , pavasara saulītē sāk augt pelējums un sporas lido pa gaisu. Sākums alerģijām un citām hroniskām slimībām.
    Zinu ka ir daudz speciālistu, kas šo neņem vērā. Es izvēlos veselīgu svaigu gaisu un neslinkoju ar kurināmā sagādi un kurināšanu.

  3. Padomju Savienībā bija divreiz zemāki nekā siltajā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā vēsajā Zviedrijā. Turklāt ēku siltumnoturību pasliktinājuši zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas. Tādējādi dzīvokļos uz ārsienām veidojas kondensāts un pelējums, Pārskaitītais nau novērots ,bet labi izceļas ĻRIJĀ ,Lielbritānijā kā vecajās tā ajunajās..spēj kurināt un ar nekā ,ja ziema skaitās +3-7*C..

Draugiem Facebook Twitter Google+