Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Laimīgāks – svešumā? Vai dzimtenē? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Cilvēki Starptautiskās lidostas "Rīga" izlidošanas terminālī.

Desmit gados no Latvijas izbraukuši ap 220 000 cilvēku, un ārpus Latvijas jau dzīvo vairāk nekā 10 procenti valstspiederīgo. Kā viņiem tur klājas un kas motivētu atgriezties? To Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki pērn centušies izzināt aptaujā.

Aptaujā atbildes snieguši 118 valstīs dzīvojušie 14 068 latvieši un Latvijas valstspiederīgie. Iegūtos datus analizē arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnieki, un pētījums, kurš tiek veikts galvenokārt par Eiropas Sociālā fonda naudu, vēl turpinās.

Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir, ka 25 procenti no emigrējušiem, kuri piedalījās aptaujā, domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā vai izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, vakar teica LU pētnieks Mihails Hazans, prezentējot pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pirmos secinājumus.

Tā kā aizbraucēju plūsma, lai gan mazāka nekā bija krīzes bedrē 2010. gadā, joprojām ir diezgan ievērojama, Latvijas diaspora ārvalstīs turpina pieaugt. Taču Latvijai tas nozīmē cilvēkkapitāla zaudējumus, tāpēc liela interese ir par to, cik no aizbraucējiem apsver atgriešanās iespēju.

Socioloģijas doktore, projekta vadītāja Inta Mieriņa sacīja, ka četri procenti aptaujāto domā par atgriešanos tuvāko sešu mēnesu laikā, 12% – turpmāko piecu gadu laikā, 14% – vecumdienās, 40% izraudzījušies atbildi “noteiktos apstākļos” (tas nozīmē, ja mainīsies situācija un Latvijā varētu nopelnīt pietiekami ģimenes uzturēšanai un gūtu pārliecību par stabilitāti un drošību), bet gandrīz trešā daļa – 30% – uz palikšanu Latvijā neatgriezīšoties nekad.

“Pēc atbildēm redzam, ka lielākā daļa joprojām jūtas piederīga Latvijai, piederīga savai tautai,” uzsvēra I. Mieriņa. “Aizbraukušie nav Latvijai zuduši, viņi jūtas kā mūsu tautas daļa, taču ļoti strauji asimilējas bērni, reizēm pat pret vecāku gribu.” Septiņdesmit procentiem svešumā dzīvojošo latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi pārvalda latviešu valodu, 21 procents vēlas, lai bērni to prot vismaz sarunvalodas līmenī.

Izrādījies, ka mūsu valstspiederīgie ārzemēs jūtas laimīgāki nekā bijuši Latvijā. Lūgti novērtēt desmit baļļu sistēmā sešas pozīcijas, respondenti ārzemēs apmierinātību ar dzīvi raksturo ar astoņām ballēm, kamēr Latvijā tā bijusi tikai 6,5; tāda pati ir apmierinātība ar mājokli. Apmierinātība ar darbu citur vērtēta ar 8 ballēm, Latvijā – 7,3; un tikai apmierinātība ar ģimenes dzīvi un personiskajām attiecībām Latvijā bijusi lielāka nekā svešumā – attiecīgi vērtēta ar 8 un 7,7 ballēm. Tikt galā ar ikdienas tēriņiem jeb savilkt kopā galus citās mītnes zemēs esot daudz vieglāk nekā Latvijā.

“Būtiski, ka redzam: mīts par Latvijas emigrantiem kā zemu kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess. Ir ļoti daudz speciālistu, kas profesionāli sevi spēj parādīt ārpus Latvijas, un mūsu valstspiederīgie strādā ļoti dažādās profesijās,” teica I. Mieriņa. Tiesa, 24% strādā zemāk kvalificētā profesijā nekā agrāk šeit. Taču kopumā daudzi iegūst jaunas zināšanas un pieredzi, kas nākotnē var noderēt Latvijā.

Pētniece Inese Šūpule intervējusi tos, kuri atgriezušies Latvijā: “Atgriežas, pirmkārt, tie, kas saglabājuši Latvijas pilsonību un kas uzturējuši ciešas emocionālās saites ar Latviju un kam te ir tuvinieki; kā arī svarīgi, ka saglabājuši īpašumus – māju vai dzīvokli.”

Ģimene vai tuvi draugi – tas ir viens no visbiežāk minētajiem “vilcējspēkiem” atpakaļ.

atgriezties

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tu laikam esi viens no tiem prātvēderiem, kas daudz muld un maz kaut ko praktiski dara. Tādi kā tu arī ir tie lielie ņaudētāji un prom braucēji. Kāpēc pārējai sabiedrības daļai būtu jums jāgādā darbs? Man un tev šīs iespējas strādāt vai nestrādāt šajā valstī ir pilnīgi vienādas, gan pilsētā, gan laukos. Ja jau tu apgrozies šajā pasaulē, tad kustini savas smadzenes un rokas, lai tev ir ko ēst un ir jumts virs galvas, nevis staigā apkārt ar izstieptu roku un klaigā. Vismaz tā es esmu darījis visu mūžu un vienmēr gan darbs, gan iztikšana ir atradusies. Arī šodien, vajag tikai gribēt! Laukos vispār darbs dzenas pakaļ tiem, kas grib to darīt. Bet tiem, kam vienmēr nekā nav, nekad arī nebūs un vienmēr būs slikti.

  2. “Nevaru atrast darbu, nav pietiekams sociālais pabalsts” – tipiskas apgādājama cilvēka atbildes! Esam izaudzinājuši paaudzi, lielu daļu cilvēku, kas nav spējīgi bez valsts vai cita uzņēmīga cilvēka palīdzības patstāvīgi nodrošināt savu ekonomisko dzīvi un paši sev sagādāt eksistences līdzekļus. Jautājums ir: kāpēc vienādos apstākļos un pie vienādām iespējām, kādi ir Latvijā, VIENI TO VAR UN IR SPēJīGI nokārtot savu ekonomisko dzīvi, bet OTRI NAV SPēJīGI to izdarīt? Kur ir kļūda? Audzināšanā – ģimenē, skolā, izglītības programās, attieksmē, vai kur citur? Brīnos, ka ne politiķi, ne žurnālisti, ne sociologi par šādu skatu uz problēmu nemaz nerunā, bet pēc inerces runā tikai par to, kā vēl vairāk izdabāt šiem apgādājamiem: lai tikai valsts gādā darba jaunas vietas un izdomā jaunus sociālos pabalstus!

    • jā, patiešām, kāpēc vieniem ir darbs, bet citi tikai sēd un raugās pa lodziņu, vai sociālais darbinieks jau atnesis pārtikas paku! cilvēki ir slinki, lūk arī īstais iemesls, aizbraukušie ir pabalstu tūristi, kas grib dzīvot sabiedrībai uz kakla. tā kā Latvijas sabiedrība ir nabadzīga, tad jāmeklē kāda bagātāka sabiedrība.

    • Jāni, tu zini cik skolas un slimnīcas ir aiztaisītas? Cik dzelzsceļa sliežu nolikvidētu? Cik autobusu vairs neiet nolikvidēto vilcienu vietā? Cik lauku sētas ir sagruvušas? Cik cilvēku katru gadu nosalst? Cik pakaras vai zutaisa pašnāvības? Un pasaki – vai tu esi Rīgas iedzīvotājs vai arī Lauku iedzīvotājs? Šīs avīzes oriģinālnosaukums bija Lauku Avīze… ja neesi no laukiem, tad ej uz delfiem un komentē tur cik vien patīk.

      Ja nav transporta, bērnudārza, poliklīnikas normālā attālumā arī ārpus lielo pilsētu centriem, tad nevar vispār runāt par kaut kādu normālu dzīvošanu. Vispār, varbūt TU ESI SPĒJĪGS BEZ VALSTS ATBALSTA DZĪVOT LAUKOS? Ja neesi, tad interesanti ko esi salietojies, ko citiem piedāvā un ko pats nedari.

Draugiem Facebook Twitter Google+