Kultūra
Mūzika

Latvieši pielūdz krievu zvaigznes, liecina mūzikas tirgus 25


Laima Vaikule
Laima Vaikule
Foto – Ieva Leiniša/LETA

Vietējā mūzikas tirgus spēlētāji turpina apgalvot, ka tirgus ir pārsātināts un klausītāju maciņi tam netiek līdzi. Tikmēr cīņa par klausītāja brīvo laiku notiek, kā varētu domāt, ne tikai starp latviešu un Rietumu māksliniekiem. Būtisks tirgus dalībnieks ir virspusē krietni neredzamāks, bet gana jaudīgs spēlētājs – Krievijas estrādes zvaigžņu koncerti.

Arī šovasar to ir daudzveidīgs birums – piemēram, jau šonedēļ no 19. līdz 22. jūlijam Dzintaru koncertzālē notiks par “Jaunā viļņa” reinkarnāciju dēvētais festivāls “Laima Randez Vous Jūrmala”. Visus šos koncertus, izrādās, naski apmeklē arī latviski runājošā auditorija.

 

Mazāk Krievijas zvaigžņu

Precīza pētījuma, kādu mūzikas pasākumu tirgus daļu aizņem šis segments, nav, taču tas noteikti ir vērā ņemams gan pēc vidē un mediju telpā klātesošo krievu estrādes māk­slinieku reklāmu biežuma, gan vienkārši papētot koncertvietu un koncertaģentūru afišas – krieviski runājošu mākslinieku piedāvājums ir raibs un plašs. Tiesa, šogad, kā norāda “Arēna Rīga” pasākumu menedžeris un konsultants Aivars Hermanis, sakarā ar  Dziesmu svētkiem koncertu latviešu auditorijai ir nesalīdzināmi vairāk nekā “parastajos” gados. “Piemēram, 2016. gadā “Arēnā Rīga” notika desmit koncerti krievvalodīgai publikai un tikai viens latviešu.” Tā ekonomikas daļa, kuru veido koncertu rīkošanas industrija kopā ar valsts dotētajiem koncertiem, pēdējos “parastajos” gados (pirms Dziesmu svētkiem – A.K.) bijusi aptuveni 40 miljonus liela, lēš A. Hermanis. Viņaprāt, krievvalodīgo koncertu daļa Rīgā varētu būt aptuveni 20 procenti kopējās industrijas vērtības.

Intensīvākā šīs vasaras Krievijas un NVS valstu zvaigžņu koncentrācija ir Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, kas darbojas kā koncertzāles telpu nomātājs. Pēc “LA” aprēķiniem, astoņpadsmit Krievijas māk­slinieku koncerti veido ceturto daļu jeb aptuveni 26 procentus no šīs vasaras muzikālo pasākumu kopējā repertuāra, neskaitot dažādus konkursus. Krievijas zvaigznes uzstājas arī Liepājas Olimpiskajā centrā, Rīgas Kongresu namā, “Arēnā Rīga” un Latgales koncertzālē “Gors”, piedāvājot vidēji vienu Krievijas mākslinieka koncertu mēnesī.

“Ja paskatāmies uz mūsu sabiedrības spektru, izklaides žanrs ir vajadzīgs jebkurai tās daļai – ja tā pieprasa šāda veida pasākumus, tie ir jāpiedāvā,” norāda Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis. “Tomēr mūsu repertuārs kopumā ir sabalansēts, un Krievijas mākslinieku īpatsvars ir gājis mazumā,” viņš skaidro.

 

Latvieši iecienījuši Krievijas humoru

Ne vienreiz vien publiskajā telpā izskanējis apgalvojums, ka dzīvojam divkopienu, attiecīgi divu valodu, sabiedrībā, kas viena otru parasti nesatiek. Šim apgalvojumam piekrīt A. Hermanis, iemeslu saskatot sadalītajā mediju patēriņā un izglītības līmenī. “Krievvalodīgā auditorija tiecas patērēt tos kultūrproduktus, ko tā redz un par ko lasa krievvalodīgajos medijos. Latvijas krievvalodīgie gandrīz nemaz nepatērē latviešu valodā vēstošos medijus, tādēļ abas kopienas ir maz informētas par notiekošo vienas vai otras kopienas populārās mūzikas koncertdzīvē. Tā gan nevarētu teikt par akadēmiskās, džeza, pasaules vai starpžanru mūziku, ko pārsvarā patērē abu kopienu labāk izglītotā un intelektuālākā daļa,” novērojis A. Hermanis. Viņš piebilst – mazāka auditorijas dalīšanās pēc valodas pazīmēm vērojama visjaunākajā auditorijas daļā.

Tikmēr atsevišķi koncertu rīkotāji apgalvo – tas esot mīts, ka Krievijas dziedātāju un grupu koncertus apmeklē tikai krieviski runājoša auditorija. Visvairāk to nosaka tieši koncerta žanrs (pops, šansons, reps), nevis valsts, no kuras atbraucis mākslinieks, vai valoda. To, analizējot informācijas pieprasījumu un biļešu servisu un reklāmas mediju datus, secinājusi koncertaģentūra “Bravo Events”, kuras šīs vasaras piedāvājumā ir tikai Krievijas estrādes zvaigžņu koncerti (12) – pēc savām aplēsēm, viņi apkalpo vērā ņemamu daļu (10%) kopējā koncertu tirgus Latvijā. Gan latviešu, gan krievu auditorijā joprojām nepārspēti ir ar humoru saistītie šovi, īpaši pieprasīts Maksims Galkins un šovs “Novije russkije babki”, tāpat arī Aleksandra Maļiņina un Nikolaja Baskova koncerti, kurus apmeklē līdz pat 40 procentiem latviešu publikas, norāda “Bravo Events” pārstāve Danute Vareikaite.

Atšķirīgs ir Guntara Ķirša novērojums – lai arī esot skaidrs, ka ir gan latviski, gan krieviski runājoša sabiedrības daļa, kura patiešām koncertos nesatiksies nekad, tikmēr akadēmiskā žanra koncertus apmeklē plašs dažādās valodās runājošo loks. “Pozitīvs pārsteigums bija, piemēram, grupas “DaGamba” koncerts,” piebilst G. Ķirsis. Viņaprāt, izšķirīga ir koncerta kvalitāte. “Ja runājam par tādiem māksliniekiem kā Maksims Galkins vai Grigorijs Ļepss, viņi savā jomā ir ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, un šajos koncertos ir novērojami arī ļoti daudz latviski runājoši cilvēki,” vērtē G. Ķirsis.

 

Paaudze, kas nemainās

Iespējams, lielāka rentabilitāte ir pasākumiem, kuriem izdodas piesaistīt dažādās valodās runājošas auditorijas. Vesela plejāde Krievijas un NVS estrādes sastopama dziedātājas Laimas Vaikules rīkotajā festivālā “Laima Randez Vous Jūrmala” – līdzās tādiem Krievijā pazīstamiem latviešu māksliniekiem Intaram Busulim, Markusam Rivam, Igo vai grupai “DaGamba” dižojas arī krievu estrādes karalis Filips Kirkorovs, komiķis Aleksandrs Reva, Jeļena Vaenga, Grigorijs Ļepss un komēdiju šovu zvaigzne Marina Kraveca.

“Vienot, nevis šķelt,” šādu ideālu, kas tikpat labi varētu būt veiksmīga biznesa formula, pauž festivāla patronese, dziedātāja Laima Vaikule. Viņa ir pārliecināta, ka ne jau tautība vai valoda, bet personības talants un popularitāte nosaka vietējās publikas izvēli. “Ir personības, mākslinieki, kas apvieno abas auditorijas. Viens no tādiem ir Intars Busulis no Latvijas vai Nino Katamadze no Gruzijas – viņa tā dzied, ka apvieno visus klausītājus.” Dziedātāja arī novērojusi, ka publika viņas pašas koncertos nesenajā Latvijas koncertturnejā bijusi gatava uzgavilēt gan viņas dziesmām krievu, gan latviešu valodā, tomēr nenoliedz, ka gaumes veidošanā nozīme ir arī, piemēram, piederībai konkrētai paaudzei.

 

Rietumu mākslinieki iecienītāki

Nevar nepamanīt, ka biļešu cena Krievijas estrādes mākslinieku koncertos vidēji ir lielāka nekā Rietumu vai vietējo zvaigžņu koncertos – apmeklējuma intensitātes un, retāk, arī statusa dēļ.

Par Krievijas tautas mākslinieku dēvētā Aleksandra Maļiņina koncertu var skatīties par 20 līdz 70 eiro, Stasa Mihailova vai krievu repera Timati sniegums baudāms, šķiroties no 30 līdz 100 eiro, bet Allas Pugačovas atvases, “nopelniem bagātās” Krievijas mākslinieces Kristīnas Orbakaites “pasaules klases šova programmu” var baudīt par līdzīgu samaksu (17 – 85 eiro). Vēl dārgāks ir Grigorija Ļepsa jubilejas koncerts – 40 eiro par stāvvietu, un 200 līdz pat 500 eiro par galdiņu. Absolūts rekordists ir jau minētais festivāls “Laima Randez Vous Jūrmala” – te par galdiņu trim dienām iespējams samaksāt arī divus tūkstošus eiro. Tomēr, šķiet, tas nav šķērslis, kas liek domāt, ka Jūrmalas pasākuma prestižs kopš “Jaunā viļņa” laiku galdiņu astronomiskajām cenām noteiktā auditorijas daļā ir gana augsts. Piemēram, biļetes uz tā paša Ļepsa koncertu Dzintaru koncertzālē šobrīd ir tikpat kā izpārdotas.

Tikmēr vietējo un Rietumu mūzikas grupu koncertu biļetes ir lētākas. Maciņam tīkamākās būs “The Sound Poets” (10,60 – 45,60 eiro), “Mesa” (15 – 25 eiro), “Prāta vētra” (25 – 40 eiro). Kaut kur cenu līknes vidusdaļā apgrozās rietumnieki: “AHA” (39 – 49 eiro), “Arcad Fire (45 – 59 eiro), Džeks Vaits (61 eiro). Rietumu mākslinieki pulcē vairāk apmeklētāju, un koncerti notiek lielākās koncertu vietās, tādēļ rīkotāji var atļauties zemāku biļešu cenu, tādā veidā nosedzot koncerta izmaksas, kas ir ļoti augstas, vērtē “Bravo Events” pārstāve.

 

Konkurē visi ar visiem

Vai Krievijas estrāde rada konkurenci vietējiem māksliniekiem un Rietumu mūziķu piedāvātājiem, ja reiz daļa auditorijas pārklājas? “Pieļauju, ka kopējā tirgū viņi savu naudas daļu aizvirza uz savu pusi, jo, kā saka – ārzemju arbūzs ir arī vietējā kāposta konkurents, tomēr kā koncertu rīkotājs un mūziķis praktiski ikdienā šo segmentu īsti nejūtu,” saka grupas “Labvēlīgais tips” mūziķis un arī pasākumu rīkotājs Ģirts Lūsis. Tiesa, viņš atzīst, ka auditorijas īpatnību dēļ Krievijas zvaigznes paša rīkotajos pasākumos, kas orientēti uz latviešu publiku, neaicinot. “Protams, auditorija ir sadalījusies, tomēr, nav noslēpums, pats reizēm aizeju uz kādu austrumu kaimiņa koncertu,” pauž mūziķis, norādot, ka par vietējo mākslinieku pozīcijām ir gana drošs. “Vietējais produkts ir vietējais, un cilvēki vienmēr izvēlēsies arī to.”

Pēdējos gados izklaides segmentā konkurence starp rīkotājiem ir nemainīgi spēcīga, novērojuši “Bravo Events”. “Daži spēlētāji aiziet, daži atnāk, taču kultūras pasākumu, koncertu skaits īpaši nemainās,” norāda Danute Vareikaite. Reizē viņa teic, ka pasākumu skaits Latvijas tirgum ir lielāks, nekā apmeklētāju maciņi to varot uzturēt. “Tāpēc par konkurentiem varam uzskatīt ikvienu koncertu, pasākumu rīkotāju.”

“Latviešu mākslinieku koncertus pamatā apmeklē latvieši, krievu mākslinieku koncertus – krievvalodīgie,” lakonisks ir A. Hermanis. Viņš arī novērojis, ka atsevišķu Krievijā populāru mākslinieku koncertus, piemēram, “BI-2”, Borisu Grebenščikovu, “Mumy Troll”, apmeklē abu valodu grupu apmeklētāji. Savukārt Raimonda Paula, “Prāta vētras”, Intara Busuļa, Laimas Vaikules koncertus apmeklē arī liela daļa krievvalodīgās auditorijas. “Domāju, ka privātās industrijas rīkotie koncerti pēc valodu grupu pazīmes savstarpēji nekonkurē. Nozīmīgu konkurences deformāciju rada publiski finansēto koncertu lielais īpatsvars latviešu valodas industrijas daļā.”

 

Krievijas mākslinieku koncertus piedāvā (2018)

* “Bravo Events”

* “Grupa L”

* “YOU ARE events agency”

* “Baltijas Ritmi”

* “Melo Mania”

* “IZO Art”

 

Interesē cita veida mūzika

Ilona Turkovska (28, Rīgā): “Neapmeklēju ne Krievijas, ne citu valstu popmūziķu koncertus, mani interesē cita veida mūzika. Manuprāt, Krievijas estrādes mākslinieku koncerti lielākoties interesē vecākā gadagājuma krievvalodīgu auditoriju. Manas vecāsmātes tādus koncertus skatās televīzijā, bet, ja biļetes būtu finansiāli pieejamas, tad labprāt ietu arī dzīvajā.”

Matīss (25, mūziķis): “Neapmeklēju Krievijas estrādes zvaigžņu koncertus, jo esmu dzirdējis, ka viņu koncertos skan fonogrammas, bet es atbalstu dzīvo skanējumu. Sirdī ir daudz tuvāki žanri, kas ir muzikāli patiesāki.”

Antonija (57, Rīgā): “Ja ir iespēja, reizi vai divas gadā apmeklēju kādu krievu dziedātāja koncertu, bet biļetes ir dārgas, tāpēc labāk skatos tos televīzijā. Īpaši patīk Meladzes daiļrade.”

LA.lv