“Šai naudai ir jānonāk Ukrainā…” ES atklāti pretojas ASV mēģinājumiem pārņemt kontroli pār iesaldēto aktīvu izmantošanu 0
ASV amatpersonas apgalvo, ka šie resursi ir nepieciešami, lai nodrošinātu miera līgumu starp Kijivu un Maskavu, un tos nevajadzētu izmantot kara turpināšanai, informē ārzemju medijs.
Amerikas Savienotās Valstis lobējušas Eiropas Savienību (ES), lai tā bloķētu bloka plānus izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus kā nodrošinājumu milzīgam aizdevumam Ukrainai. ASV amatpersonas norāda, ka šie aktīvi ir būtiski potenciālam miera līgumam starp Kijivu un Maskavu un tos nevajadzētu izmantot kara paildzināšanai, vēsta Eiropas diplomāti.
ASV arguments: aktīvi kā miera veicināšanas līdzeklis
Eiropas diplomāti, kas runāja anonīmi, norāda, ka ASV amatpersonas uzstājušas: šie aktīvi ir jāsaglabā kā nozīmīgs instruments iespējamam miera līgumam ar Krieviju. To izmantošana Ukrainas finansēšanai šobrīd, viņuprāt, varētu paildzināt jau tā ilgo konfliktu.
Diskusijas notiek Ukrainai esot ļoti kritiskā brīdī, jo Kijiva izjūt pieaugošu spiedienu no ASV puses saistībā ar iespējami nelabvēlīgu miera vienošanos. Pēc tam, kad Trampa administrācija ir pārtraukusi lielāko daļu Amerikas palīdzības, Ukraina riskē nākamā gada sākumā palikt bez līdzekļiem, tādēļ galvenais finansiālais slogs gulstas uz Eiropas pleciem.
ES šonedēļ nāca klajā ar priekšlikumu izmantot iesaldētos aktīvus kā nodrošinājumu 90 miljardu eiro aizdevumam Ukrainas ekonomiskajām un militārajām vajadzībām nākamo divu gadu laikā.
ES teritorijā šobrīd iesaldēti Krievijas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā.
Vašingtona miera sarunās ar Maskavu saredz šos aktīvus arī kā potenciālu līdzekli ASV vadīto pēckara investīciju finansēšanai. Aktīvi joprojām ir viens no galvenajiem strīdu punktiem – tāpat kā Ukrainas teritoriju statuss un drošības garantijas Kijivai.
Eiropa pretojas ASV spiedienam
Eiropas līderi uzsver, ka jautājums par aktīvu izmantošanu esot pārsvarā Eiropas ziņā, jo lielākā daļa līdzekļu glabājas tieši Eiropā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš stingri atbalsta Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā, ceturtdien sacīja:
“Mēs nekādā gadījumā nevaram atstāt līdzekļus, ko mobilizējam, Amerikas Savienoto Valstu rīcībā. Amerikas valdība to zina, un tāda ir arī Vācijas valdības sarunu pozīcija. Tā ir vienprātība Eiropas līmenī – šai naudai ir jānonāk Ukrainā. Tai ir jāpalīdz Ukrainai.”
Mercs plāno doties uz Briseli uz sarunām ar Beļģijas premjerministru Bartu De Vēveru un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, lai panāktu kompromisu ar Beļģiju, kas līdz šim iebilst ES plānam.
Papildus ASV spiedienam ES saskaras arī ar iekšējo pretestību, sevišķi no Beļģijas, kur glabājas lielākā daļa iesaldēto aktīvu. Beļģija pieprasa garantijas, ka tai nebūs jāmaksā par iespējamajām juridiskajām sekām, ja Krievija nākotnē uzvarētu tiesvedībās par aktīvu atgūšanu.
Saskaņā ar ES priekšlikumu aizdevums tiks nodrošināts ar bloka budžetu vai dalībvalstu divpusējām garantijām. Aktīvi paliks iesaldēti, un Kijiva aizdevumu atmaksās tikai tad, ja Krievija piekritīs finansēt Ukrainas atjaunošanu un kompensēt nodarītos zaudējumus.
Šiem plāniem iebilst arī Ungārija, bet Slovākija ir paziņojusi, ka neatbalstīs priekšlikumus sniegt Ukrainai militāru palīdzību.
Priekšlikuma apstiprināšanai nepieciešams tikai kvalificēts dalībvalstu balsu vairākums. Atgādinām, ka saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem Eiropas Komisija jau agrāk ierosinājusi aizdot Ukrainai 140 miljardus eiro, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, taču Beļģija tam ir kategoriski iebildusi.
Beļģijā glabājas lielākā daļa šo aktīvu, jo tie atrodas finanšu depozitārijā “Euroclear”. Brisele baidās, ka tā varētu tikt saukta pie atbildības par jebkādām Krievijas iesniegtajām juridiskajām vai finansiālajām prasībām. Tāpēc Beļģija aicina visas ES dalībvalstis kopīgi garantēt aizdevumu.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, tad Lielbritānijas valdība plāno nodot Ukrainai astoņus miljardus sterliņu mārciņu (aptuveni 9,3 miljardi eiro) no Krievijas aktīviem, kas iesaldēti valstī kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā, vēsta laikraksts “The Times”.
Saskaņā ar valdības avota teikto precīzs mehānisms, kā atbloķēt Krievijas aktīvus Lielbritānijā un nodot tos Ukrainai, vēl nav saskaņots.
Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere atbalstīja ideju par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, sakot, ka ir nepieciešams “koordinēts plāns”, lai “paustu Krievijai nepārprotamu vēstījumu”.
“[Krievija] nevar vienkārši nogaidīt un domāt, ka var kaut kā ekonomiski dominēt,” norādīja Kūpere.
“Būtiskais finansējums” Ukrainai varētu piespiest Krieviju sākt sarunas, pauda ministre.
