Tehnoloģijas

Latvija – dronu lielvalsts. Lidoņus arvien vairāk izmanto praktiskiem mērķiem3

Publicitātes foto

Varēs izmantot arī zemnieki

Autori: Raivis Šveicars, Ilze Kalve

“Drones technology”, “UAV Factory”, “Rīgas dronu fabrika”, “UAV Tools”, “AirDog”, “Aerones” – tik daudzi mazajā Latvijā nodarbojas ar lielāku un mazāku bezpilota lidaparātu jeb dronu ražošanu, kuru iespējas ir neticami plašas.

“Sanktpēterburgā dronam uzliek multispektrālo kameru, kas lauksaimniecībā samazina izdevumus par 40% un paaugstina ražīgumu par 15%. Drons nolido lauku un multispektrālajā kamerā ierauga, piemēram, kur ir par maz minerālu, kuras vietas ir par daudz vai par maz apūdeņotas, kur ir kādas slimības. Pēcāk attiecīga programma ģenerē failu, ko ar parastu zibatmiņu nogādā lauksaimniecības tehnikā, kas minerālus izmet tieši tur, kur vajag. Šādā veidā var noteikt arī ražīgumu un īsto brīdi, kurā vislabāk novākt ražu,” stāsta “Drones technology” izpilddirektors Reinis Točelovskis, minot piemēru, kas jau šobrīd varētu būt aktuāls arī Latvijas lauksaimniekiem.

Jāgaida jaunais dronu regulējums

Publicitātes foto
Pagaidām visi ražotāji vairāk koncentrējas uz ārvalstu tirgiem, tomēr arī Latvijā šādas tādas darbības noris, ko gan ierobežo novecojuši Ministru kabineta (MK) noteikumi, piemēram, nav atļauts lidot netiešās redzamības attālumā. Kā norādīja R. Točelovskis, ir pamats domāt, ka izstrādē esošais jaunais regulējums būs saprātīgs.

Dronus izmanto jau vismaz divas pašvaldības – Krustpils un Rēzeknes –, kas iegādājušās pa vienam dronam zivju resursu aizsardzībai pašvaldības ūdenstilpēs. Vienkārši sakot, maluzvejnieku dzīvi jaunie droni saldāku nepadarīs. Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts skaidroja, ka par 3425 eiro iepirkto lidaparātu saņēmuši decembrī. “Pagaidām vēl mācāmies to izmantot, nejūtamies tik droši, lai izmantotu drona maksimālās spējas. Tas kalpos izlūkošanai un teritoriju apsekošanai, lai noķertu maluzvejniekus. Drons lido klusi, un cilvēks nemaz nemana tā esamību,” stāsta I. Luksts, minot, ka vasaras vidus varētu būt laiks, kad drons Krustpils novadā lidināsies pilnvērtīgi. Tam pašam nolūkam, tikai nedaudz dārgāk (4228 eiro, no tiem 3968 eiro Zivju fonda finansējums) dronu iegādājusies arī Rēzekne.

Mazos lidaparātus testē arī telekomunikāciju uzņēmums “Tele2”. Tehniskā direktore Līga Krūmiņa uzsvēra, ka “Tele2” testē dronus tīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības mērķiem. “Ideja izmantot dronus radās esošo bāzes staciju apsekošanas un tīkla plānošanas apjomīgā darba dēļ. Droni varētu palīdzēt strādāt efektīvāk, ietaupīt laiku un cilvēkresursus, kā arī samazinās risku, veicot darbu augstumā,” norādīja L. Krūmiņa.

R. Točelovskis papildināja, ka droni palīdz tieši bāzes staciju antenu apsekošanai, kuras vēja un laika apstākļu ietekmē mēdz izkustēties par dažiem grādiem, ko no zemes ar aci nevar noteikt. Tāpat var redzēt erozijas veidošanos, ļaujot laikus plānot apkopes un remontus. Viņš arī sacīja, ka tikko noslēgusies projektu iesniegšana “Latvijas valsts mežu” konkursā, kas ar droniem plāno veikt karjeru monitoringu, arī “Sadales tīkls” arvien aktīvāk runā par dronu iespējām. Rudenī par vairāk nekā 17 000 eiro savus dronus vajadzētu saņemt Valsts vides dienestam, kas arī grib cīnīties ar maluzvejniekiem.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvis Uldis Sprukts pavēstīja, ka dienests dronu iegādājies pirms gada, lai atvieglotu un uzlabotu darbu klientu īstenoto projektu pārbaudēs uz vietas, kas būtiski samazina patērēto laiku, ja nepieciešams apsekot, piemēram, meliorācijas grāvjus, dzērveņu purvus, meža ugunsdzēsības torņus u. c. grūti pieejamas teritorijas.

Latvijā dzimst jauns sporta veids?

Foto – kadrs no video

Viens no interesantākajiem un pēdējā laikā globāli atpazīstamākajiem projektiem ir “Aerones” drons, kas var pavilkt līdz 37 kg lielu svaru. Latviešu puikas jau sacēluši pamatīgu vētru sociālajā vidē, dronu sakombinējot ar snovbordistu, iespējams, radot jaunu sporta veidu – dronbordingu, turklāt drons var vilkt arī skeitbordistu, kaitbordistu u. c. “dēļus”.

Interesanti, ka “Aerones” radītāji aktīvi strādā pie pavisam jauna milzu drona radīšanas, kas varētu pacelt līdz 100 kg svaru, paverot plašas iespējas cilvēku glābšanā un lauksaimniecībā. Bez visa minētā dronus var izmantot arī naftas vadu, mežu platību novērošanā, vienkārši izklaidei, arī filmu uzņemšanā un video veidošanā, kas nav svešs arī Latvijā.


Ko Lielbritānijā drīkst un ko ne?

Foto – AFP/LETA
Britu likumdevēji jau krietni sen ir pieņēmuši virkni ierobežojumu bezpilota lidaparātiem, kas ik pa brīdim tiek mainīti un uzlaboti, jo tehnoloģijas attīstās nepārtraukti.

Droniem visbiežāk ir piestiprināta kamera, ar ko iespējams fotografēt vai filmēt, tātad ir diezgan vienkārši dabūt kadrus, piemēram, ar Kembridžas hercogieni, kura, neko sliktu nenojaušot, sauļojas savā lauku īpašumā bez bikini. Tehniskas vai cilvēciskas kļūmes dēļ droni var uzgāzties uz galvas. Lielākā daļa dronu katrā lidojuma reizē dabū ciest no nemākulīgas piezemēšanās vai koku zariem, nemaz nerunājot par baterijas darbības izbeigšanos, kad lidonis bez ceremonijām gāžas lejā, vai GPS signāla pazaudēšanu, kad drons patvaļīgi dodas tālēs zilajās.

Lielbritānija ir valsts, kur jebkas, kas saistīts ar cilvēku drošību un privātuma ievērošanu, tiek uztverts ārkārtīgi nopietni. Latvijā bieži vien droni ir redzami filmējam dažnedažādos pasākumos, turpretim Lielbritānijā tas var notikt tikai ar speciālu CAA (“Civial Aviation Authority”) atļauju, turklāt komerciālai dronu izmantošanai jāiegūst speciāla licence, kas maksā ap 2000 eiro, kā arī jābūt civiltiesiskai apdrošināšanai.

Ja drons ir tikai un vienīgi paša priekam, tad jāatceras, ka nedrīkst pietuvoties tuvāk par 150 metriem apdzīvotai vietai un cilvēkiem, nedrīkst arī lidot pāri. Tāpat nedrīkst pielidot tuvāk par 50 metriem transporta līdzeklim vai mājai, ja vien tie nepieder pašam drona lidinātājam. Nedrīkst pietuvoties jebkuram cilvēkam tuvāk par 50 metriem, turklāt dronam visu laiku ir jābūt redzamības robežās. Par lidošanu lidostas tuvumā paredzēts pat cietumsods.

Ja lidojuma laikā personas, kas ir safotografētas vai nofilmētas, ir atpazīstamas, tad pirms jebkāda veida ieraksta publicēšanas ir jāsaņem atļauja no šīm personām. Ja cilvēkus identificēt nevar, tad atļauja nav vajadzīga. Citi noteikumi ir CAA reģistrētajiem un īpaši apdrošinātajiem profesionāļiem, viņi drīkst filmēt un fotografēt, kā arī izmantot dronus apdzīvotās vietās un pasākumos. Dronus novērošanai izmanto arī policija, taču tas notiek tikai īpašos gadījumos, lielākoties priekšroka tiek dota tradicionālām un pārbaudītām vērtībām – policijas helikopteriem.

Ko ar droniem dara amatieri?

Publicitātes foto

Izrādās, ka ar tiem ļoti labi var izklaidēt kaķus un suņus. Internetā atrodams ne viens vien video, kur mājdzīvnieki cītīgi dzenā dažāda kalibra lidoņus. Vēl ar dronu var makšķerēt, var izmantot grilam kā ventilatoru vai tracināt putnus, kuri dronu uzskata par ienaidnieku. Var filmēt sportošanu.

Lielbritānijā droni nav pat īsti bērnu vai tīņu rotaļlieta, tur ar lidošanu aizraujas pieauguši vīrieši. Īpaši kotējas pašbūvēti sacīkšu droni, ir veikali un interneta veikali ar rezerves daļām, ir daudz interešu grupu, notiek dažādas sacensības. Bērni stāv malā un skatās, kamēr tēvi lidina savus lolojumus, tādēļ ir saprotams, kādēļ paši dronu entuziasti aktīvi iesaistās lidojumu drošības standartu izveidē, kā arī aktīvi popularizē un uzmana to ievērošanu.

Noteikumi citās valstīs

Saistītie raksti

Publicitātes foto

Taču nebūt nav tā, ka Lielbritānijā visi cītīgi ievēro noteikumus. Dažāda veida lidojošos brīnumus var nopirkt pat lielveikalā, taču lielākoties pirmo izmēģinājumu laikā tie tiek sadauzīti un nolikti atpakaļ kastēs.

Eiropas aviācijas eksperti ir nobažījušies, ka šobrīd Ķīnā ražotus dronus var nopirkt pat par 15 eiro, tādēļ tos bieži vien izmanto cilvēki, kuriem nav ne jausmas par civilās aviācijas noteikumu eksistenci. Ir ideja noteikt īpašas dronu aizliegumu zonas, ko varētu iestrādāt dronu programmnodrošinājumā. Arī reģistrācija diez vai palīdzēs, jo vispirms dronu vajag noķert. Nīderlandē policija ir sākusi apmācīt ērgļus dronu ķeršanā, taču bail pat domāt, kādas sekas nabaga putnam varētu nodarīt, piemēram, neliela, bet ar spēcīgiem motoriem aprīkota ātrumsacīkšu drona propelleri. Ir idejas par signāla bloķēšanu, taču atļauto frekvenci 2,4 GHz entuziasti gaužām vienkārši var pārlikt uz citu.

LA.lv