Latvijā nabadzības riskam pakļauti 38,1% iedzīvotāju 0
Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 38,1% iedzīvotāju ‒ no Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur trūkums uzglūn attiecīgi 41% un 42% iedzīvotāju, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2010.gadu.
Skaitliskā izteiksmē mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku.
“Eurostat” dati ļauj secināt, 2010.gadā Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars palielinājās ‒ vēl 2009.gadā šis rādītājs bija zemāks jeb 37,4% no iedzīvotāju kopskaita.
Turklāt dati rāda, ka mūsu valstī vissmagākajā situācijā ir bērni vecumā līdz 17 gadiem ‒ šajā vecumā nabadzības risks uzglūn 42% cilvēku. Vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem trūkuma riskam pakļauti 37%, bet vecumā no 65 gadiem ‒ 37,7% Latvijas iedzīvotāju.
Lietuvā nabadzības riskam 2010.gadā bija pakļauti 33,4% ļaužu (1,109 miljoni skaitliskā izteiksmē), bet Igaunijā ‒ 21,7% iedzīvotāju (289 tūkstoši). Igaunijā situācija salīdzinājumā ar 2009.gadu uzlabojās, bet Lietuvā pasliktinājās. 2009.gadā Igaunijā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 23,4%, bet Lietuvā ‒ 29,5%.
No 27 bloka valstīm vismazāk tādu ļaužu, kam uzglūn trūkums, 2010.gadā bija Čehijā ‒ 14%. Salīdzinoši zemā līmenī šis rādītājs bija arī Zviedrijā un Nīderlandē (15% katrā no abām valstīm), kā arī Austrijā, Somijā un Luksemburgā (17% katrā no trim valstīm).
ES vidēji nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 2010.gadā palielinājās līdz 23,4%, kas atbilst aptuveni 115 miljoniem cilvēku, pretstatā 23,1% gadu iepriekš.
Saskaņā ar “Eurostat” metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
“Eurostat” dati arī rāda, ka smagā materiālajā atstumtībā (deprivācijā) aizpērn Latvijā dzīvoja 27,4% cilvēku. Vēl lielāks īpatsvars tādu cilvēku bija tikai Rumānijā (31%) un Bulgārijā (35%). Lietuvā dziļu trūkumu cieta 19,5%, bet Igaunijā ‒ 9% iedzīvotāju.
Vēl 2008.gadā Latvijā smagā materiālajā atstumtībā dzīvoja krietni mazāk jeb 19% cilvēku.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, iekļaujot deviņas lietas ‒ spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa un zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu un automašīnu. Ja vismaz četras no minētajām deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā atstumtība.
2010.gads ES bija pasludināts par gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību, taču vairāki eksperti norādījuši, ka ES desmit gadu ilgā cīņa pret nabadzību ir cietusi fiasko. Tagad nabadzības apkarošana ir iekļauta stratēģijā “Eiropa 2020”.
