Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. marts, 2016
Drukāt

Ko EP deputāti darīs, lai zemnieki varētu saņemt atbalstu? (14)

Foto - Viesturs SprūdeFoto - Viesturs Sprūde

Krišjānis Kariņš, EP deputāts: “Gan Straujumas kundze, būdama premjere, gan Dūklava kungs kā zemkopības ministrs pirms pusgada tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru, tās laikā vienojās par atbalsta mehānismu izstrādi piena nozarei. Arī šobrīd situācijas risināšanā un atbalsta panākšanā ir aktīvi jāiesaistās jaunajam premjeram Kučinska kungam kopā ar zemkopības ministru. Mēs kā EP deputāti savukārt līdzīgi kā citos jautājumos, kas skar Latvijas intereses, vēršam institūciju uzmanību un aktīvi strādājam ar kolēģiem, lai pārliecinātu par atbalstu attiecīgajos komiteju un parlamenta balsojumos.”

 

Inese Vaidere, EP deputāte: “Esmu uzrakstījusi vēstuli lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam, kurā lūdzu pievērst vislielāko uzmanību zemnieku problēmām un nākt klajā ar savu plānu. Lūgšu arī Budžeta komiteju pievērsties šim jautājumam, lai palīdzētu risināt problēmas. Deputāti maz ko var darīt, bet es apņemos darīt visu, lai šo jautājumu risinātu.”

 

Sandra Kalniete, EP deputāte: “Lauksaimniecība Eiropā un Baltijas valstīs piedzīvo īpaši grūtu laiku. Lauksaimniekam, kura saimniecību apdraud bankrots, nepaliek vieglāk, zinot, ka viņa posta cēloņus veido no Latvijas valdības un zemnieka neatkarīgi apstākļi – Krievijas embargo, Ķīnas tirgus attīstības palēnināšanās, vispārēja produktu pārprodukcija globālajā tirgū, kā arī vispārēja ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās pasaulē. Šāds apstākļu salikums apgrūtina iespējas atrast alternatīvus noieta tirgus. 14. martā EK atkal paziņos par nākamo palīdzības priekšlikumu kopumu. Tie būs balstīti uz visu dalībvalstu īstermiņa, ilgtermiņa un strukturāliem ieteikumiem, kā uzlabot tirgus situāciju un pārvarēt krīzi, izmantojot līdzekļus, kas paredzēti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka KLP budžetā paredzēto līdzekļu nepietiek, lai līdzsvarotu lielos zaudējumus, ko piedzīvo Eiropas lauksaimnieki. Tāpēc pieļauju, ka šoreiz EK neizmaksās tiešu un mērķētu atbalstu, kā tas tika darīts iepriekš, kad Latvijas piensaimnieki un cūkkopji saņēma 8,4 miljonus eiro. Tāpat arī nav indikāciju, ka EK piekristu mainīt intervences cenu vai apjomu. Bez papildu finansējuma KLP no ES budžeta būtiski uzlabot situāciju lauksaimniecībā neizdosies, tāpēc Baltijas valstu lauksaimnieku vēstule, tāpat kā citu ES valstu zemnieku organizāciju izmisuma saucieni, ir papildu argumenti komisāra Hogana cīņā par finanšu palīdzību lauksaimniecībai.”

 

Iveta Grigule, EP deputāte: “Šī nav pirmā reize, kad Baltijas valstu zemnieki ir sūtījuši EK lauksaimniecības komisāram lūgumus par atbalstu nozarei. Es ļoti priecāšos, ja kļūdos, bet, manuprāt, uz papildu atbalstu no EK mūsu lauksaimniekiem nav ko cerēt. ES līderi šobrīd demonstrē pilnīgu infantilismu lēmumu pieņemšanā, ko visspilgtāk demonstrē situācija ar Turciju un tās it kā palīdzību bēgļu krīzes risināšanā. Tā vietā, lai stiprinātu ES ārējās robežas, ES vienojas ar turkiem par milzīgu naudas summu iedalīšanu šai valstij. Un šī nauda ir tā, kas varētu tikt izmantota mūsu iedzīvotāju, tajā skaitā lauksaimnieku, labklājības celšanai. Protams, Turcija arī turpmāk turpinās šantažēt ES. Tāpēc mēs varam rēķināties tikai paši ar saviem spēkiem un prasmēm, negaidot palīdzību no Briseles.”

 

Andrejs Mamikins, EP deputāts: “Vēl 2014. gada rudenī mēs kopā ar Ivetu Griguli bijām vienīgie EP deputāti no Latvijas, kuri parakstīja vēstuli jaunajam ES lauksaimniecības politikas komisāram Filam Hoganam, kurā pieprasījām nekavējoties sniegt atbalstu Baltijas valstu zemniekiem pēc Krievijas sankciju noteikšanas. Mūsu iniciatīvu atbalstīja vairāki deputāti no Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Komisārs Hogans savā atbildē apsolīja vismaz 60 miljonus eiro lielu atbalstu Latvijas gaļas audzētājiem, tomēr saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem latvieši nesaņēma pat deviņus miljonus. Šī pieeja no Eiropas Komisijas puses ir klaji diskriminējoša, un tā ir jāizbeidz nekavējoties.”

 

UZZIŅA

* Baltijas valstu lauksaimnieki nosūtījuši vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest atbalsta pasākumus, kas mazinātu smago tirgus krīzi Baltijā.

* Aplēses liecina, ka līdz šā gada augustam Latvijas piensaimnieku un cūkaudzētāju zaudējumi būs sasnieguši 120 miljonus eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Neko nedarīs. Kas gan viņiem būtu jādara. Alga jau no tā nemainīsies.

  2. N€iroparlamen†a depu†ā†i visu nogavņīs!

  3. Uz Briseli nav jābrauc ar traktoriem,bet tur ir jāaizved govis.Nu kādas 1000.Tad lai viņi tur viņas baro,slauc,apkopj,utt.Pienu tad paši varēs strēbt,ko paši būs izslaukuši.Un pie viena varēs domāt kā pārdot,jo to pienu ko govs dienā dod,tie mūļi neizsrēbs.Un tad paši savā starpā lai karo par kvotām.
    Bet lai liek mieru lauksaimniekiem,lopkopjiem.

  4. ES birokrāti un deputāti ir pār vienu kārti metami … “runas vīri”, kas izdarīt neko jēdzīgu tā arī nespēj.

  5. Latvijā ir zemākā piena iepirkuma cena, atgadināšu vēlreiz pati zemākā.

    Piena produkti ne lētāki, kā Vācijā.

    EP deputāti nepilda savu pienākumu un punkts.

  6. Kalniete arī parakstīja ?
    Vai tikai “skaidro” bauriem ??

  7. Būtībā piekrītu Grigules teiktajam…Tikai kā realizēt šo “paļaušanos uz saviem spēkiem”? Kai ir šie mehanismi? Grigule un citi deputāti jau ir šis mehānisms…

  8. Kāpēc Ždanokas viedokli nedzirdam???

  9. “Vēršam uzmanību”, “apņemos darīt visu, lai risinātu”, “papildus argumenti”, “rēķināties ar saviem spēkiem”, “parakstījām vēstuli”…. NOZĒĻOJAMI!!! Rīcības, darbības, izdarīšanas ziņā- PILNĪGI NULLES!!! Lai neteiktu, ka ar mīnusa zīmi! KAUNS! NEGODS! SILTO KRĒSLU BAUDĪTĀJI, NE DEPUTĀTI!

  10. Te nu redzams, ka šie spēj tikai “gudri pļurkstēt” un “purkšķināt zem deķa”. Labākajā gadījumā- uzrakstīt kādu maznozīmīgu vēstulīti. Viņiem taču krēsli gana silti- kāpēc gan jādara, ja var nedarīt neko!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+