Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. aprīlis, 2016
Drukāt

Lauksaimniecības politika ir pakārtota noteiktām vēlmēm, uzsver krīzes menedžere Iveta Grudovska (9)

Foto no Agro Topa arhīvaFoto no Agro Topa arhīva

Iveta Grudovska sevi dēvē par krīzes laika menedžeri. Ilgu laiku viņa veiksmīgi vadījusi LLU MPS Vecauce, būdama šīs specifiskās daudznozaru saimniecības direktore. Tagad viņa ir Zemnieku saeimas lauksaimniecības eksperte.

– Daudzi lauksaimnieki teic, ka šodien nav iespējams runāt ne par piensaimniecību, ne tirgu, nedz par ko citu, apejot politiku. Cik lielā mērā lauksaimniecība ir politizēta?

– Tā kā nepiederu nevienai politiskai partijai, varu izteikties tikai kā privātpersona. Uzskatu, ka politiskā ietekme lauksaimniecībā ir ļoti liela, tas ir nenoliedzami. Lauksaimniecības politika ir ļoti specifiska un pakārtota noteiktām vēlmēm…

– Kā vēlmēm?

– Konkrēti to grūti pateikt. Skaidrs, ka jebkura politika tiek veidota tā, lai kādam būtu izdevīga. Mēs it kā cenšamies strādāt kopīgu mērķu labad, bet, tiklīdz sākas naudas dalīšana, parādās arī konkrētas intereses – vai nu kāda politiskā spēka, sabiedriskās organizācijas vai tās atsevišķu biedru, vai arī tiem tuvu stāvošu cilvēku intereses. Bet ar to negribu teikt, ka šīs intereses vienmēr ir tikai personiskas vai ļaunprātīgas. Ja kāds strādā konkrētā nozarē, tad viņš tāpat tai dod savu pienesumu – apstrādā zemi, ražo produkciju, nodarbina cilvēkus utt. Sliktāk ir, ja, iestājoties par savām interesēm, cenšamies ierobežot vai pat zināmā mērā apkarot cits citu. To dara arī mūsu nevalstiskās organizācijas ar saukli – lai tiem tur tiktu mazāk vai netiktu nemaz. Tas ir nožēlojami.

– Vai tas notiek kādas iekšējās konkurences dēļ?

– Es to nesauktu par konkurenci. Par ko gan mēs savstarpēji varētu konkurēt? Vienīgi par zemi, jo beidzot esam sapratuši, ka lauksaimniecībā tas ir galvenais resurss. Un cīņa par zemi notiek gan nozaru, gan atsevišķu saimniecību starpā. Ja tas notiek uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, tad labi, bet, ja ne, tad tas nepavisam nav labi. Jo, lai cik prātīgi būtu sastādīts biznesa plāns, mums tāpat nākas kapitulēt to lietu priekšā, kuras nevaram ietekmēt.
Kopš 2004. gada, kad iestājāmies ES un mums ir pieejami gan tiešmaksājumi, gan struktūrfondi, notiek arī dažādas fiktīvas darbības, kas imitē lauksaimniecību un ļauj šos maksājumus saņemt. Taču Latvija šajā ziņā nav izņēmums, tas pats notiek arī citās ES dalībvalstīs, tai skaitā – vecajās. Katrs zemes īpašnieks no sava īpašuma visos iespējamos veidos mēģinās iegūt maksimālu labumu. Kāds to gatavs saņemt pastarpināti, savu zemi iznomājot lauksaimnieciskai darbībai, bet kāds ir izrēķinājis, ka viņam izdevīgāk vienkārši nopļaut zāli un par to saņemt atbalsta maksājumu. Un ko viņam var pārmest? Neko! Nosacījumi atļauj, un cilvēki tos izmanto. Un šos ne gluži tīros lauksaimniecības spēles nosacījumus paši esam pieļāvuši.

– Kādas, jūsuprāt, izskatās piena nozares perspektīvas, zinot gan pašreizējo Eiropas attieksmi, gan ministra nostāju? Katrā ziņā situācija šajā nozarē ir ļoti pretrunīga – piena ražotāju potenciāls ne tuvu nav izsmelts, bet tai pašā laikā skan aicinājums slaukt mazāk…

– Tikko piedalījos plašā diskusiju pasākumā tieši par piena nozari. Tajā savos aprēķinos, redzējumā un ierosinājumos dalījās arī Agrārās ekonomikas institūta ekonomists Andris Miglavs. Pirms gadiem desmit, kad viņš šodienas krīzi piena lopkopībā jau prognozēja, viņš faktiski tika izsmiets. Bet nu redzam, ka prognozes lielā mērā ir piepildījušās. Lai gan, protams, šīs prognozes nav tikai viņa personiskais redzējums, bet tapis, spēlējoties ar matemātiskām formulām un vēsturiskām likumsakarību līknēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vai jūs meklējat biznesa aizdevums? personas aizdevums, mājas aizdevums, auto aizdevums, students aizdevums, parādu konsolidācijai aizdevums, nenodrošinātu aizdevumu, riska kapitāls utt .. Vai tu esi bijis atteikts aizdevumu banka vai finanšu iestāde par jebkuru iemeslu dēļ. Mēs esam privāto aizdevēju, aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām ar zemu un pieejamu procentu likmi 2% procentu likmi. Ja ir interese? Sazinieties ar mums šodien pie (fredrickpetersonloan@gmail.com) un saņemt savu aizdevumu šodien
    Sveicieni,
    Fredrick Peterson investīcijas Team

  2. Uzmanību Ikvienam: Es esmu Lucy Mengel, es esmu, izmantojot šo mediju, lai informētu sabiedrību par to, kā mana dzīve got pārveidots es biju meklējot biznesa aizdevumu 30,000.00 $ par pēdējo 2years kā man sāk trūkt naudas par manu biznesu un naudu samaksāt rēķinus, jo nesen es got scammed no 4,560 $ un es teicu sev, ka es nekad pieteikties aizdevumam internetā atkal, maz Vai es zinu, ka aizdevējs, piemēram, Mr James Oskara joprojām varētu atrast internetā. Līdz mans draugs iepazīstināja mani ar Ocean Financials Company. Sākumā es viņam pateicu, man nebija ieinteresēti nevienā aizdevumu darījumu vairs tad viņš mani pārliecināja, ka uzņēmums ir īsta viens, lai gan es nekad ticēja viņam, es izmēģinājuma un es esmu priecīgs I did, man bija dota aizdevumu 50,000.00 $ šis uzņēmums. Iesaku ikvienam, kas prasa patiesu, legit aizdevumu vai jebkādu finansiālu palīdzību, kas var būt uzticams, uzticami un spēj maksāt atpakaļ tajā laikā līdzekļu vajadzētu kontaktēties tos, ja jūs interesē, izmantojot e-pastu: (oceanfinancials.uk.net@gmail .com)

  3. Problēmas ar pienu sastāv no daudzām kompnenetēm. Vispirms jau pienu neražojam par daudz, bet mūsu cilvēku zemā pirktspēja tik dārgu pienu neatļauj pirkt. Ja cilvēki nevar samaksāt par dzīvokli un elektrību, tad viņi nevar atļauties pirkt pienu. Kāpēc lielveikaliem preču iepirkuma cena no to ražotājiem ir vislielākais valsts noslēpums? Tāpēc lai neuzzinātu cik lielu peļņu viņi gūst uz piena ražotāju rēķina. Tātad vispirms ir jārada vismaz pienam brīvais tirgus un jālikvidē lielveikalu monopols. Vēl piena pašizmaksu ceļ dārgā dīzeļdegviela, kuras cenā 45% sastāda PVN. Mūsu ekonomistiem būtu vēl jāmācās, lai saprastu, ka nodokli drīkst iekasēt tikai no uzņēmuma ienākumiem, bet neviss no ieguldījumiem ražošanā.

  4. Ar kādu patiku komentāru rakstītāji apsaukā un metās virsū lielākai daļai intervēto cilvēku… Zvērīga cilvēku nīšana, bet kāpēc? Tāpēc, mūsu valsts iedzīvotāji ir aizmirsuši, ka dzīvo BRĪVĀ tirgus apstākļos, tāpēc ja runājam par konsultācijām un ieteikumiem – dzird un ņem vērā tikai to ko GRIB dzirdēt, toties daļa lauksaimnieku arī piensaimnieku kad tirgos ir labas cenas tad ir klusi un nemanāmi, kad tirgus svārstības tad BRĒC un gānās bet retai ir izrēķinājis , cik viņa saimniecībā dārga ir barība lai saražotu 1kg pienu. Te ir milzīgas atšķirības mūsu piensaimnieku vidu, līdz ar to varbūt nav ko mocītie tiem kas māk tikvien kā lamāt savus līdzcilvēkus un vēl muļķīgāk ir neieklausītie cilvēkos kas pauž objektīvo realitāti.

  5. LABĀK NEBŪTU SAVU DEGUNU BĀZUSI PRESĒ. TU MAZ SAJĒDZ KO NO EKANOMIKAS? EKANOMIKA NAU APZAGT CITUS UN PAŠAI NO TĀ PLAUKT!

  6. Rāmavas izstādē dzirdēju, ka lopkopības aprīkojuma pārdevēji grasās doties pie ministra, jo nu arī viņu bizness sāk svilt zilām liesmām…

  7. Cik ilgi mēs lauksaimnieki gaidīsim pēc īstiem “Mērnieku laikiem” apnicis uz zemes plāniem kriesajā pusē lasīt VZD precizitāti līdz 20m unmežos pēcTV līdz 80m ?

  8. Redzot,ka ļoti strauji visi sāk audzēt gaļas liellopus-vai šī nozare nebūs nākošā,kura kliegs pēc pabalstiem?

  9. Kādi tik mums nav padomdevēji un menedžeri un visi kaut ko iesaka, bet ar to arī viss beidzas. Šī dāma arī iemācījusies veikli runāt, tomēr ir taču vajadzīga nevis runāšana, bet konkrēta darīšana. Un praktisko darītāju mums ir visai maz, jo neviens nezina, ko darīt ar pienu tā pārprodukcijas apstākļos. Eksportēt ? Uz kurieni? Ja visi potenciālie piena tirgi jau aizņemti! Ja jau esi krīzes menedžere, tad arī konkrēti dari, nevis gaidi lai citi dara tavā vietā, bet tu tikai “ieteiksi” un gudri parunāsi kādā saietā. Un par saviem ieteikumiem nenesīsi nekādu atbildību. Tieši Miglavs ar saviem “ieteikumiem” ir novedis nozari tur kur tā ir šodien, bet atbildību neviens nenes. Ne tā kā Dānijā, kur konsultants par saviem ieteikumiem nes arī personīgu atbildību. Un atsaukties uz krīzēm tur nenozīmē, ka kāds noņems no viņa atbildību. Piena nozare ir bankrota priekša, bet mēs turpinām BEZATBILDĪGI pļāpāt!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+