LNSO pagājušo gadu beidzis ar 2842 latu peļņu 0
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 2012.gadu beidzis ar 2842 latu peļņu, kas ir ievērojami lielāka nekā gadu iepriekš, liecina orķestra 2012.gada pārskats. 2011.gadu LNSO beidza ar 483 latu peļņu.
Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, orķestrim bijis lielāks arī finansiālais atbalsts. Pērn LNSO valsts budžeta finansējums bija 1 009 835 lati, turpretī 2011.gadā tie bija 982 664. Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursu finansējums pagājušajā gadā bija 4600 lati, bet 2011.gadā – 3400 lati.
LNSO pašu ieņēmumi 2012.gadā bija 397 786 lati, tostarp koncertdarbībā Latvijā 334 047 lati, koncertturnejās ārzemēs – 63 739 lati. Savukārt gadu iepriekš orķestra pašu ieņēmumi bija 334 117 lati, tostarp koncertdarbībā Latvijā 299 339 lati, koncertturnejās ārzemēs – 34 778 lati.
Aizvadītajā gadā LNSO uzstājās 70 koncertos, kas ir par deviņiem koncertiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2010.gadā orķestris uzstājās 81 koncertā. LNSO koncertus Latvijā un ārvalstīs pagājušajā gadā apmeklēja 43 573 klausītāji.
Pagājušā gada laikā notikušas minimālas pārmaiņas orķestra mūziķu sastāvā, toties izmaiņas notikušas LNSO mākslinieciskajā vadībā līdz ar galvenā diriģenta Karela Marka Šišona atkāpšanos no amata.
Orķestra valdes locekle Ilze Paidere-Staķe sagatavotajā 2012.gada pārskatā min, ka patlaban orķestrī valda liela neziņa par nākotni, jo galvenā diriģenta atrašana prasīs laiku, kā arī nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par finansējumu šai pozīcijai.
Tāpat satraucošs joprojām ir mūziķu atalgojuma jautājums, kas rada vairumu problēmu gan nokomplektēt orķestra sastāvu konkrētām programmām, gan arī nodrošināt kvalitāti un, pats galvenais, motivēt mūziķus.
Pēdējos gados sasniegtie mākslinieciskie mērķi spēcīgi disonē ar finansiālajām iespējām, taču atkāpšanās no pašu uzstādītajiem mākslinieciski augstajiem mērķiem radītu haosu un demotivāciju LNSO kolektīvam. Tādēļ ir vitāli nepieciešams tieši tagad radīt mūziķiem gaismu tuneļa galā, iezīmējot pozitīvākas nākotnes aprises gan algu jautājumā, gan arī orķestra darbības attīstībā un finansējumā.
Paidere-Staķe akcentē, ka ir svarīgi saglabāt starptautisko apriti, aicinot augstas raudzes viesdiriģentus, solistus un vieskoncertmeistarus. Tāpat ir jāturpina pasūtīt latviešu komponistiem jaundarbus tieši simfoniskajam orķestrim.
LNSO valdes locekle uzskata, ka pagaidām LNOS saglabā līdera pozīcijas Baltijas valstu reģionā, taču to turpmāka saglabāšana prasa politisku un drīzu izšķiršanos par turpmāko LNSO ceļu.
Jau ziņots, ka Šišons LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatu atstāja šā gada sākumā. Tagad atlūgumu Kultūras ministrijai iesniegusi arī Paidere-Staķe. Viņas pēdējā darba diena LNSO būs 23.augusts.
