Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

LPS vēlas par labu pašvaldībām novirzīt 86% no IIN

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēlas, lai nākamajā gadā notiktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadales proporcijas maiņa, par labu pašvaldībām novirzot 83% no nodokļa ieņēmumiem, lai gan vēlamā proporcija būtu 86%.

LPS sagatavotajā pozīcijā ikgadējam LPS un Ministru kabineta domstarpību un vienošanās protokolam tiek rosināts, ka nākamgad IIN daļai pašvaldību budžetos ir jābūt 83% no IIN ieņēmumiem, kas kompensētu visas nākamajā gadā paredzētās izmaiņas.

Vienlaikus LPS uzskata, ka vēlamā IIN pārdale būtu 86%. Tāpat LPS vēlas, lai 2015.gada budžeta likumā tiktu garantēta IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā katrai pašvaldībai, kā arī būtu jānosaka, ka IIN prognozes ieņēmumi tiek garantēti katru mēnesi kā viena divpadsmitā daļa no gada IIN prognozes.

Finanšu ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka IIN proporcijas maiņa bez speciāla risinājuma apdraud pašvaldību ar visierobežotākajiem resursiem finansiālo darbību un saistību izpildi. Tāpēc tiek piedāvāts saglabāt pašreizējo IIN pārdales starp valsti un pašvaldībām mehānismu, arī turpmāk pašvaldībām atvēlot 80% no IIN ieņēmumiem.

Valdības piedāvātais risinājums paredz mainīt pašvaldību finanšu ieņēmumu sadalījumu starp republikas pilsētām un novadiem no 47/53 uz 48/52 un 2015.gadā palielināt dotācijas novadu pašvaldībām līdz 99% no finanšu nepieciešamības. Tiek rosināts arī republikas pilsētu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai – paredzēt speciālu dotāciju.

LPS neapmierina, ka pašvaldībām joprojām tiek uzlikti jauni pienākumi, neparedzot tiem konkrētu finansējumu. Kā piemērs tiek minēts lēmums pašvaldību valdījumā nodot valsts īpašumā esošās piekrastes un publiskos ūdeņus. Savukārt Medību likums liek pašvaldībām nodarboties ar meža zvēru postījumu apsekošanu un izvērtēšanu, medību koordinācijas komisiju izveidi. Lai veiktu savu funkciju izpildi, pašvaldības ir spiestas maksāt par valsts iestāžu maksas pakalpojumiem, savukārt valsts iestādes dažādos formātos pieprasa pašvaldībām arvien lielākā mērā iesaistīties valsts funkciju pildīšanā, neatlīdzinot izdevumus, pauž LPS.

Tāpat pašvaldību izdevumu palielinājumu ietekmē atsevišķi valdības lēmumi par valsts finansētiem pasākumiem. Piemēram, lēmums par darba samaksas palielināšanu no valsts budžeta finansētiem pedagogiem nozīmē nepieciešamību nodrošināt darba samaksas pieaugumu arī no pašvaldības budžeta finansētajiem pirmskolas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem. Aprēķināts, ka finansiālā ietekme tam ir ap 2,5 miljoniem eiro gadā.

Tāpat būtiska ietekme būs lēmumam par minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada – tie būs 25 līdz 30 miljoni eiro, jo pašvaldībās ir salīdzinoši liels strādājošo skaits ar minimālo darba algu vai nedaudz virs tās.

Ņemot vērā, ka spēkā ir stājušies grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz nodokļu maksātājam tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, LPS vēlas, lai nākamā gada budžetā tiktu paredzēti līdzekļi kā palīdzība pašvaldībām, kurām grozījumu dēļ nebūs iespējas iekasēt vairāk par 10% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes.

Turpinot par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, LPS pauž nostāju, ka 2015.gadā būtu jāparedz budžetā finansējums 29 979 383 eiro apmērā, lai tos piešķirtu pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim. Finansējums būtu nepieciešams arī pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un novadiem finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas paaugstināšanai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Protokolā aktuāls jautājums ir arī par pašvaldību īpašumu iznomāšanu, kur LPS uzskata, ka smagnējais un detalizētais regulējums apgrūtina šo procesu. Pašvaldības nav mierā, ka aprēķinātās cenas nespēj konkurēt ar tirgus cenām, bet smagnējās procedūras dēļ nomas pretendenti atsakās iznomāt pašvaldību īpašumus. Tiek rosināts valstij noteikt tikai principus, dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt savas mantas iznomāšanas kārtību. Tas nodrošinātu pašvaldībām papildu iespēju veicināt ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību savā administratīvajā teritorijā, kā arī efektīvāk rīkoties iedzīvotāju interesēs, teikts protokolā.

LPS joprojām rūp autoceļu jautājums, tāpēc protokolā noteikts, ka 2015.gadā pašvaldību autoceļiem un ielām jānovirza 30% no valsts pamatbudžeta programmā “Valsts autoceļu fonds” paredzētajiem līdzekļiem, bet finansējuma pašvaldību autoceļiem un ielām īpatsvars Valsts autoceļu fondā nevarot būt mazāks par 2014.gada rādītāju – 27,79%.

LPS pēdējos gadus nespēj rast kompromisus par vairākiem jautājumiem, jo abām pusēm ir pretējs viedoklis. Pagājušajā gadā pēc karstām diskusijām LPS izvēlējās neparakstīt domstarpību un vienošanās protokolu, un tas neparakstīts tika iesniegts Saeimā.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+