Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Izrādās, ka Eiropas solidaritāte tomēr iespējama
 (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šobrīd iezīmējas beigas kādam vēstures periodam, kas sākās 1989. gadā ar demokrātiskām pārmaiņām Austrumeiropā, “Baltijas ceļu”, PSRS sairumu, kam vēlāk sekoja Eiropas atkalapvienošanās. Adams Mihņiks 1989. gadā nodibināja laikrakstu “Gazeta Wyborcza”, kurā nesen bija publicēta viņa parakstītā atklātā vēstule (sk. “LA” 31.07.) ar brīdinājumu, ka Eiropas elites vienaldzība pret agresiju Ukrainā atsauc atmiņā laikus, kad “liekulība, muļķība un klusēšana” 20. gadsimtā ļāva izvērsties totalitārajiem režīmiem. Latvijā vēstule īpašas atbalsis neizraisīja, kaut arī mūsu valsts tajā pieminēta gan saistībā ar tās pagātni, gan Putina tagadējās agresīvās politikas sakarā.

Līdzīgas paralēles, piesaucot arī Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā, “Gazeta Wyborcza” galvenais redaktors vilka jau marta sākumā ievadrakstā ar nosaukumu “Kauns­ Krievijai”. Jāpiebilst, ka Adams Mihņiks, pasaulē pazīstams kādreizējais poļu disidents, vēsturnieks un publicists, tiek uzskatīts par visnotaļ pragmatisku, iecietīgu un diskusijām atvērtu cilvēku, kurš savulaik izteicies pret bijušo komunistu vajāšanu un nemīl sabiezināt krāsas. Taču attiecībā uz Putina režīmu viņam nav ilūziju. Visumā Polijas politiķi tās, šķiet, bija “norakuši” jau tad, kad Rīgā vēl pieņēmās spēkā grūti izskaidrojams entuziasms, ko nenomāca ne Krievijas iebrukums Gruzijā, ne Maskavas mūžīgie uzbrēcieni Latvijai par “nacismu”, ne pašā Krievijā vērojamā visu pilsonisko brīvību mērķtiecīga iznīcināšana. Pat ne teorijas par “krievu pasauli” un īpašo “civilizāciju”, kas tika pretnostatīta izkurtējušajiem Rietumiem. Ukrainas teritorijas sagrābšana nozīmēja to, ka Maskava patvarīgi nosaka šīs “civilizācijas” robežas un, kad rodas izdevība, nekautrējas iemērīt sev “krievu zemes”, ko par tādām uzskata. Atkarībā no saviem iekšpolitiskajiem vai ārpolitiskajiem apsvērumiem. Citiem vārdiem, Eiropā atgriežas laiki, kad starptautisko tiesību normas un vienošanās var pārvērsties bezvērtīgos papīros.

Kā rakstījis Mihņiks, “īstā atbilde uz Ukrainas krīzi ir solidaritāte pret Vladimiru Putinu”. Kas, izrādās, ir pat iespējama, kaut sākumā tā vis nelikās un pastāvēja šaubas, kā tai vajadzētu izpausties, zinot, ka militāra iejaukšanās no eiropiešu puses ir izslēgta, bet diplomātija uz Kremli neiedarbojas. Piemērot sankcijas, kuras tikai nupat līdz ar “trešo kārtu” kļuvušas kaut cik nopietnas, neviens nebija ieinteresēts un vismazāk – Eiropas Savienība. Latvijā vieni prasīja stingru rīcību, bet vēlams tā, lai mēs paši pārāk neciestu, otri ieteica labāk turēt muti, bet trešie apgalvoja, ka draudzība ar Krieviju ir svarīgāka par visu. Šlesers stāstīja par Eiropas lielvalstu un Krievijas idilliskajām biznesa attiecībām. Kas tomēr gluži neatbilst patiesībai. Vācija lauza līgumu par militārā poligona celtniecību Krievijā, turklāt Vācijas vicekanclers sociāldemokrāts Zigmārs Gabriels ieteicis atsaukt krievu oligarhiem izsniegtās ieceļošanas vīzas un iesaldēt viņu rēķinus. Jebkurā gadījumā bez Eiropas lielvalstu atbalsta sankcijas nebūtu īstenojamas. Kaut Berlīnē un citur jau aplēš zaudējumus, ko radīs Krievijas pretsoļi. Taču elementārs godaprāts ir nepieciešams pat politikā. Polijas iekšlietu ministra Bartolomeja Senkēviča vārdiem: “Ja iestājas par vērtībām, tad par to vienmēr ir jāmaksā. Mēs maksājam ar āboliem. Labi, ka nemaksājam ar asinīm.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Uldi, vai musu Abrenes un citu teritorialo dalu nelegala aneksija no CCCP legalas pecteces Krievijas – par apsolitam ezelausim, kuras, starpcitu vel nav sanemtas – ta lauzot LR- Padomju Savienibas 1922 abu valstu ratificeto mierligumu/ internacionalas konvencijas, tik nebija tas iesakuma punkts un internacionalo konvenciju un likumu normu un vertibas uzmesanas atlauja Putina triumfalo atgriesanos sodienas Cara loma ..?!

    … Si nokluseta principala Abrenes lietaebija , tik svariga peckara likumigai Eiropas attistibai, tika ar noluku nogremdeta aizmirstiba – un pat vel sodien netiek izlietota ka ilustracija Putina pieaugosai un pasas Eiropas politiku atlautai agresijai. Vai tas nebija ka sakuma punkts vecas Padomju imperijas atjaunosanai …

    … Pateicoties: ne tik vien musu pasu naivajiem un nodevigajiem nomenaklaturas tipiem un eksokupantu politikaniem Saeima un valdiba; tas AM neticami pasivai darbibai nepienemama valsts interesu aizstavibas limeni, ar reprezentaciju iztrukumam internacionalas tiesas un citas institucijas; vel neizskaidrotai nodevigai daudzo deputatu ricibai LR Saeima, kas balsoja par Abrenes aneksiju tadejadi uzmetot musu konstituciju; musu un Eiropas politikanu pasivitatei un patmilibai – viss tas kopuma atlava Kremlim iesakt pakapeniski ta ‘maigo agresiju’ – kas ir novedis pie jau ‘karsta kara’ Kremlim selektivas vietas !

    … Vai si lieta neieies vesture ka LR pastavosas 5. kolonnas un tas lidzskrejeju ieseta Bezabrenes paraugsekla – starptautisko normu un tiesibu uzmesanas nezalei … ?

    … Ja tas ta butu, kas to nezali izraves un steidzigi … jo bez ANO internacionalas tiesas lemumu par LR okupacijas butibu, DDD nepilnibu un tas konsekvencem valsts normalizacija ir neiespejam – teritorijas aneksijas argumentali likumiga, latviesu genocids un ta restitucijas vajadzibas iespejas noliegtas un 5.kolonnas gravejas darbiba turpinosi iespejama, slepjoties zem cilvektiesibu likumu izmantosanas iespeju likumu un tiesibu nesakartota valsti … !

Draugiem Facebook Twitter Google+