Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. marts, 2014
Drukāt

Māra Libeka: Latvijas sadzīves nebūšanas Ukrainas aizsegā (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Cilvēki piedalās Latvijas Pensionāru federācijas rīkotajā Vislatvijas pensionāru akcijā "Par pensionāru tiesībām" Strēlnieka laukumā.

Ja nebūtu traģisko notikumu Ukrainā, tad politiķi nebremzētu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Pensionāru federācijas vadība nesāktu runāt par atkāpšanos no ieceres rīkot protesta akciju, uzņēmēja Baiba Rubesa neaicinātu atcelt leģionāru piemiņas pasākuma rīkošanu 16. martā pie Brīvības pieminekļa… Pat firma “Little more”, kas māca angļu valodu pirmsskolas vecuma bērniem, vardarbības Kijevā un Krimā dēļ atcēlusi angļu valodas klubiņa nodarbību 8. martā un pasludinājusi savā uzņēmumā klusuma nedēļu… Esmu pārsteigta, ka koalīcija šā iemesla dēļ tomēr nav nolēmusi nevirzīt uz lidostas valdi ekspremjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku un nav atdevusi Veselības ministrijai pārstrādāt savu brāķi – Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kurš visu laiku tiek plivināts gar sabiedrības acīm kā sarkana lupata vērsim.

Koalīcija pēkšņi nolemj atlikt elektrības tirgus atvēršanu, jo, “ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitikā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokācijas riski”. Kaut gan pirms tam bija vienojusies par gluži pretēju soli. Nu nevar taču atklāti paziņot, ka mūsu pozīcijas pirmsvēlēšanu gaisotnē nav diez ko stabilas, tāpēc būs pieņemamāk, ja mēs līdz vēlēšanām nebojāsim nervus saviem vēlētājiem. Vai arī, kā uzskata sociologs Aigars Freimanis, atzīt, ka pie vainas ir politiķu un ierēdņu profesionālā nekompetence jeb nespēja veikt aprēķinus, lai mājsaimniecībām ar mazāko elektroenerģijas patēriņu nebūtu lielākais tarifa pieaugums. Labklājības un Ekonomikas ministrijas ar līkumu apgāja savas domstarpības par to, kurai tad būs jāsniedz valsts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai. Savstarpējais strīds netika atrisināts, un valdība šo jautājumu uzkrāva strīdā klāt neesošajām pašvaldībām. Ukrainas aizsegā patlaban šajā lauciņā ir iestājies relatīvs miers līdz brīdim, kad tiks ievēlēta jaunā Saeima.

Pēc sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš palicis pavisam domīgs, ka diezin vai ir prātīgi rīkot 13. martā iecerēto pensionāru protesta akciju. Ja jau otra augstākā valsts amatpersona norāda, ka šis nav īstais brīdis, lai pensionāri celtos kājās, jo situācija Krimas pussalā varot izprovocēt to, ka pikets pāraug ielu vardarbībā. Tiesa, ja valstī ir tik vārga Drošības policija, tad, iespējams, Saeimas priekšsēdētājas brīdinājums ir vērā ņemams, un Siliņa kungs pēc sarunas ar Āboltiņas kundzi masu medijiem atzinis, ka esot pietiekami daudz pat ekstrēmu piedāvājumu un izteikumu par Latvijas Maidanu. Pensionāri par to esot noraizējušies un vairs tik naski neapsverot iespēju iziet ielās, lai cīnītos par sava dzīves līmeņa uzlabošanu. Ja arī elektroenerģijas nosacītais tirgus tomēr tiktu atvērts kā plānots – no 1. aprīļa, jāšaubās, ka Siliņa kungs uzdrošinātos ignorēt parlamenta spīkeres aicinājumu.

Latvijas sadzīves nebūšanu piesegšana uz Ukrainas traģisko notikumu fona iegūst arvien komiskāku pieskaņu, par ko gan negribas smieties. Patiesībā situācija ir daudz nopietnāka un to nosaka pasaules lielvaru ģeopolitiskās intereses, nevis mūsu politiķu centieni krāt punktus, izspēlējot Ukrainas kārti.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Precīzi un skumji!

  2. Pilnībā piekrītu. Ukrainas notikumus valdība izmanto, lai piesegtu savu nevarību. To, ka jau gadiem ilgi mēs esam spiesti maksāt par kreivu propogandas kanāliem, kas iekļauti Lattelekom u.c. TV pakās – to Drosības policija nebija pamanījusi. Tāpat kā to, ka laikā kad pkupētas valsts Tibetas pārstāvis Dalailama viesojas Saeimā, Āboltiņa smaidot fotografējas ar okupantu valsts Ķīnas pārstāvi. Tāpat arī Āboltiņas smaidošo seju “saimnieka valsts” Baltkrievijas oficiālo pārstāvju mačā ar NA “puišiem”. Toties tagad naski izrīko, kuram uz kura iela stūra stāvēt un kuram ne.

  3. AR cepuri rokā nepaliek vien jaunie, bet ari savu darbu labi zinošie un strādāt varošie speciālisti!? Latvijai vēl pagaidām NEVAJAG ZINOŠI UN VAROŠI DARBINIEKI, BET GAN VIDUVĒJĪBAS UN GUMIJAS STIEPĒJI, KURI VEIKLI SASTĀJUŠIES DAŽĀDĀS PARTIJĀS UN KO DARĪT – SAVĒJIEM DARBS IR JĀNODROŠINA… Savā laikā bija tieši tāpat – savējie tika celti mākoņos un uzteikti kā LABĀKIE DARBA DARĪTĀJI, bieži NEPELNĪTI saņēma uzslavas un citus labumus caur partijas piederību… NEKAS JAU NAV MAINĪJIES!?? CITA KULĪTE UN JAUNI VĒZĪŠI…Vecāku iesētā sēkla turpina dīgt…

  4. Tādi dūšīgi pensionāri kā Siliņš, kuri ir gatavi pa ielām dauzīties, varētu labāk pameklēt kādu darbiņu lai palielinātu savus ienākumus, nevis kūdīt sabiedrību.

  5. Māras kundz, a kapēc neviens vārds par Sadales tīkla cenām – tas ir īsts monopols un liek maksāt tik, cik liek un neviens šo neregulēja un neregulēs, arī konkurences nekādas?

  6. Pastāvošā vara sprādzien bīstamo situāciju valsī uzskata par nebūšanām.Ja tiks sasniegta ,,kritiskā masa,, un notiks tas kam jānotiek valdošiem būs jāmūk ,jāpārkrāsojas vai kā tautā saka ,,jāmet kažoks,, uz otru pusi,kam pieredze ir ,bet vai tas būs šoreiz līdzēts.

  7. Vai partija Vienotīva varētu atļauties izbeigt lelektrības tirgus bīdīšanu draugu lokam it īpaši ka paša tirgus nav un paredzami tikai starpnieki dažādu puķkopju personā…Šeit es neko nesaku par elektrocenu sakārtošanu – bet kāpēc man jāpārmaksā par kaut kādu mistisko zaļo energīju?

  8. Labs raksts, it sevišķi par to, ka savējos ar labi atalgotu darbu neaizmirst nodrošināt. Neskatoties uz to, ka psiholoģe lidmašīnu lietās ir tā pati ,kas, ministra Matīsa vārdiem sakot, lidmašīnu putekļu slaucītaja no padomju laikiem, to iebīda siltā vietā. Totis jaunie, profesionālie, spējīgie- tie paliek pie pašvaldībām ar cepuri rokās.

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildībaIzmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+