×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
29. marts, 2018
Drukāt

Meklē ieročus pret viltus ziņām (9)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Veidi, kā Krievija komunicē, kļūst arvien rafinētāki, līdz ar to kļūst arvien grūtāk nošķirt propagandu, viltus ziņas un dez­informāciju no leģitīmām vārda brīvības izpausmēm – secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā “Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā”. Sabiedrības tracināšana ar viltus ziņām ir labi zināms hibrīdkara elements, tādēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti kopā ar ekspertiem meklēja tiesiskos mehānismus dezinformācijas ierobežošanai elektroniskajos medijos.

Latvijas likumos samērā skaidri definētas tādas noziedzīgas darbības informatīvajā telpā kā naida kurināšana, aicinājumi uz vardarbību, bērnu pornogrāfijas izplatīšana. Krimināllikumā paredzēta atbildība arī par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Tomēr attiecībā uz klaji melīgām viltus ziņām mūsu policija ir nevarīga. Tādēļ autori tādiem sacerējumiem kā “vesti.lv” publicētais “Latvija gatavojas pensiju atcelšanai” paliek nesodīti.

“Lai virzītos uz viltus ziņu kriminalizēšanu, mums jāatrisina vismaz divi pamatjautājumi. Pirmkārt, likumā skaidri jānošķir, kura informācija ir laba un kura ir slikta. Otrkārt, jānosauc tā institūcija, kura būs tiesīga šo informāciju šķirot,” deputātiem skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Visticamāk, informācijas šķirošana un vērtēšana būtu jāuztic Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), bet neviens no tās pārstāvjiem nebija atsaucies aicinājumam apmeklēt šo komisijas sēdi. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere vēlāk aģentūrai LETA skaidroja, ka padomes locekļi bijuši aizņemti citā pasākumā. “Pirmdien plkst. 14 no komisijas bija atsūtīts uzaicinājums ierasties trešdienas sēdē, bet jau pirms mēneša šajā trešdienā plkst. 10 mums bija ieplānots tikties ar Valsts valodas centru. Līdz ar to mēs nevarējām atrasties divās vietās vienlaikus,” paskaidroja Ķezbere. Viņa arī norādīja, ka Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likumā nav tāda tiesiskā regulējuma, kas būtu vērsts uz dez­informācijas ierobežošanu. NEPLP pārstāvji gan ir gatavi par šo tematu runāt.

Bez NEPLP tālākai diskusijai īpaši nebija jēgas un deputāti tikai līdzdalīja savus priekšlikumus, kā būtu jāpilnveido cīņa ar dezinformāciju. Piemēram, Kārlis Seržants (ZZS) sprieda, ka policijā varētu veidot atsevišķu nodaļu, kurā iekļautu arī ekspertus dezinformācijas ierobežošanai. Piemēram, šī nodaļa varētu brīdināt interneta portālus par pretlikumīgas informācijas publiskošanu un attiecīgi rīkoties, ja brīdinājumi netiek ņemti vērā. Savukārt Veiko Spolītis (“Vienotība”) aicināja ieviest personalizētu piekļuvi internetam. Bet Edvīns Šnore (NA) žēlojās, ka Krievijas televīzijas skatās gadiem ilgi un vairākkārt rakstījis NEPLP sūdzības par novērotajiem dezinformācijas gadījumiem, bet netiekot uztverts nopietni. Deputāti arī vairākkārt atsaucās uz Vācijas piemēru, kur ir pieņemts likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos.

Kā uzsvēra Saeimas Analītiskā dienesta vadītāja Inese Grumolte-Lerge, viltus ziņu tiesiskie ierobežojumi ir tikai medaļas viena puse. Liela loma ir arī sabiedrības izglītošanai jeb medijpratībai, kā arī pētnieciskajā žurnālistikā balstītām iniciatīvām. Analītiskā dienesta pētījumā uzslavēti dažādi analītiskās žurnālistikas projekti viltus ziņu atmaskošanai, tostarp arī “Latvijas Avīzes” projekts “Atmaskots”.

“Šāda diskusija nepieciešama, jo viltus ziņas kā hibrīdkara elements var radīt bīstamas sekas. Piemēram, ziņa par pensiju atcelšanu provocē sabiedrības neapmierinātību, netieši mudina uz protesta akcijām, kur var sekot jau tālākas provokācijas un situācijas destabilizēšana. Tādēļ nepieciešami mehānismi, lai izskaustu viltus ziņas un jau saknē nepieļautu šādu scenāriju attīstību,” teica Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Vakar gan nekāds lēmums vēl netika pieņemts, bet viņa vadītā komisija turpināšot diskusiju par viltus ziņu apturēšanu kopsēdē ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, NEPLP un drošības dienestu pārstāvjiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vot, vot, un kaa pirmo par visaam shiim izdariibaam – viltus zinjaam, dezinformaaciju, naida kurinaashanu, apmeloshanu, utt. iesaku ieseedinaat britu maati Tereezi, jo tas jau paliek aizvien smiekliigaak Skripalju indeeshanas lietaa. Krievija, Krievija, Putins, Putins !!! Ko tad iisti tas Putins dariija ? Kaa jau vecs chekists vinjsh izfunktiereeja, kuru auto Skripala meita iziirees, un iebeera taas ventilaacijas sisteemaa novichoku vai veljas pulveri vai veel kaut ko . Peec tam ( tas peec naakamaas versijas ) droshiibas noluukos aizgaaja un nosmeereeja ar novichoku Skripala maajaas aardurvju rokturi ( naakamaa versija ). Un tagad ir paraadiijusies veel viena versija, ka Putins ir gaajis veel taaalaak. Vinjsh ir saindeejis Skripala brokastu biezputru ar novichoku, Peec vienas apakshversijas brokastu paarslas par 1 maarcinju, peec otras apakshversijas – grikju biezputru. Un taa kaa smagi cieta arii policists, tad jaasecina, ka vinjsh pabrokastoja kopaa ar Skripaliem ar indigo biezputru vai paarslaam, kaa nu kuram labaak patiik, tad atveera un aizveera peec Skripaliem durvis un kopaa ar vinjiem aizbrauca ar mashiinu uz High street (Haistriitu). Ja nebuutu cietushi 3 cilveeki, tad vareetu to uztvert kaa laiciigi sagatavotu 1.apriilja joku, kad 1. apriilii visas Krievijas diplomaatus izraidiijushaas valstis korii sauktu Vova, aprill, aprill…
    Shobriid gribas teikt – trakaa britu premjere, vai tieshaam tik ljoti gribas izraisiit 3. pasaules karu ? Un taam idiotiskajaam vinjas liidzskreejeeju valstiim, juus apjeedzat, ko daraat, vai arii tajaas pusdienaas juus kaads ar haalucinogeenaam seeneem sabaroja ?

  2. slīcēja glābšana slīcēja rokās Atbildēt

    Un tāpat jau skaidrs, ka pie ziņu škirošanas sēdēs tieši tie, kurus tautā sauc par “āži par dārzniekiem“. Jo karā (un šeit taču apgalvots, ka hibrīdkarš notiek) jau nepieļaus, ka tautai kāds teiks patiesību. Tā, ka “Cilvēki – esiet modri!“, kā aicināja gudri ļaudis jau patālajā vēsturē. Vienkārši – sijājiet informāciju, neesiet akli, iemācieties paši atšķirt melus no īstenības, draugus no ienaidniekiem, tukšu runu plūdus no sakarīgas informācijas.

  3. Latvieši taču nelasa krievu ziņas , bet krievi nelasa “atmaskojumus” latviešu valodā …… tātad – kur problēma , un kam ?

  4. Bet viltus ziņas taču nav ziņas par to, ka cilvēki no Latvijas ar koferiem rokās spiesti bēgt neatskatīdamies, jo nevar iztiku noelnīt? Bet viltus ziņas taču nav ziņas par korumpēto valsts varas varzu? Jautājumu daudz…..

  5. Visi Krievijas propagandisti var “stāvēt pie ratiem”, kad Saeimā uzstājas vai savas atziņas izklāsta LV tiesībsargs: Juris Jansons: Satversmē ierakstītie principi un ideāli ir piesmieti.
    LV portālam (17.11.2016.): JURIS JANSONS, tiesībsargs.

  6. Vai tad nav nolemts dibnāt Patiesības ministriju? Tā nodeklarēs pareizos viedokļus, pareizos datus/faktus, patieso/pareizo vēsturi….

  7. Visas negatīvās ziņas par Dziesmu svētku biļetēm ir viltus ziņas? Tās provocē latviešu kultūras mīļotājus?

  8. Tiešām? Būs iestāde, kas vērtēs vai informācija laba/slikta? Kur tas būs? Dienvidkorejā?

  9. Tiešām? Būs iestāde, kas vērtēs vai informācija laba/slikta? Kur tas būs? Dienvidkorejā?

Draugiem Facebook Twitter Google+