Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. janvāris, 2013
Drukāt

“Mēs, pašvaldnieki, esam kļuvuši reālpolitiķi”

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Intervija ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju GATI TRUKSNI.

 

– Pieņemts pilsētas 2013. gada budžets – ir pazīstams modelis “ar Ušakova vērienu” un ir zināms “ar Dombrovska taupību”. Vai vadījāties pēc kāda no šiem paraugiem, vai tapis cits, “jūrmalnieku sabalansētais” budžets?

– Varētu būt trešais variants, jo pa ilgiem laikiem budžets ir ar pieaugumu, pateicoties kaut cik sekmīgai Latvijas makroekonomikas attīstībai. Iedzīvotāji savos maciņos dziļi to vēl nejūt, taču, kā esam cerējuši, budžetu plānojot, 2013. gadā vismaz jūrmalniekiem būs arī reālāki ieguvumi. Šis svarīgākais dokuments pilsētdzīvē ir kā loģisks kompromiss starp sociālā bloka nepieciešamībām un ieguldījumiem attīstībā, objektos, kas nodrošina saimniecisku pelnīšanu. Sociāli būtiskākais ir – šogad, nekustamā īpašuma nodokli ievācot, dosim 70 procentu atlaidi visiem pilsētniekiem, kuri deklarējušies Jūrmalā. Tā ir objektīva nepieciešamība, jo bija izveidojusies situācija, ka ar augstajām nekustamā īpašuma cenām un tirgus aktivitātēm pieauga arī kadastrālā vērtība, no kuras noteic īpašuma nodokli, un praktiski, kamēr citviet Latvijā cilvēks, kam piederēja privātmāja ar zemi, maksāja apmēram 0,3% no īpašuma vērtības, tikām jūrmalnieks bija spiests maksāt pat vairāk kā vienu procentu par savu namu un zemi. Tās bija ļoti lielas summas, tuvāk jūrai līdz 800 – 1200 latiem gadā un vēl vairāk – kas jo sevišķi nepanesamas “vecajiem” jūrmalniekiem. Cilvēki nespēja norēķināties, krājās parādi. Nekustamā īpašuma nodoklis nav tas, no kura izbēgt, māju nepaslēpsi, uz ārzonu neaizvedīsi, kā to dažkārt dara ar peļņu un citām lietām. Tagad pēc domē nolemtā NĪN slogs pilsētā tiks samazināts apmēram uz pusi, tie būs simti latu, kas paliks cilvēku makos. Tajā pašā laikā ir īpašumi Jūrmalā nedeklarētiem ļaudīm, no kuriem viena kārta ir nerezidenti – Krievijas, Ukrainas, Izraēlas u. tml. pilsoņi, kuri te kaut ko iegādājušies. Viņiem par ēkām un zemi jānorēķinās pēc pilnās NĪN likmes – 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Otra īpašnieku kārta ir citur Latvijā deklarējušies – rīdzinieki, tukumnieki, mārupieši un citi. Droši vien Jūrmalā nav viņu vienīgais mājoklis, bet nebija arī stimula no citas mītnes vietas pārdeklarēties uz mūsu pilsētu.

Tagad mūsu piedāvātie atvieglojumi ir nopietns iemesls to darīt, savukārt pilsētai labi pelnoši ļaudis ir ieguvums, krājot lielākas summas no minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pērn to iekasējām par 23 miljoniem, kamēr NĪN devums bija 5,7 miljoni.

Dēļ atlaidēm ieņēmumi samazināsies par miljonu, taču pusi kompensēs bagātākajiem īpašumu pircējiem uzliktā pilnā NĪN likme. Otru pusi, ja ne vairāk, kompensēsim, ņemot vērā iezīmējušos tendenci un “vilinājumus” deklarēt Jūrmalu kā savu mājvietu. Domāju, tā ir pareiza politika – 16 000 jūrmalnieku maksās divreiz mazāku īpašuma nodokli nekā līdz šim, taču summāri budžets no tā necietīs.

Taču man bieži uzdod jautājumu – kāpēc visiem iedzīvotājiem esot tāda domes pretimnākšana, te dzīvojot daudzi miljonāri, kamdēļ bagātniekus arī jāaplaimo ar 70% īpašuma nodokļa atlaidi? Man ir izdruka par 100 vērtīgākajiem namiem Jūrmalā. No tiem tikai 58 īpašnieki ir ar mūsu “pierakstu”, pie tam astoņi no viņiem piedeklarējušies beidzamajā laikā manis minētās politikas iespaidā. Ir svarīgi, lai šie turīgie cilvēki būtu arī turpmāk ieinteresēti pārcelties uz Jūrmalu, reizē pārceļot arī savus nodokļu maksājumus. Lūk, piemērs, kādi pilsētai ir ienākumi no iedzīvotāja ar mēnešalgu 1000 lati – tie ir apmēram 2400 lati ik gadu budžetā. Arī šāds pastāvīgs, krietns nodokļu maksātājs ir pelnījis kādu atlaidi, un to viņam dodam. Otrām kārtām, ja dome noteiktu ienākumu slieksni, virs kura atvieglojumi nepienākas, mūs apraktu ar izziņām, pierādījumiem, kam kas ir un kas nav. Neapkrausim pārējos jūrmalniekus ar lieku birokrātiju pārdesmit vietējo miljonāru dēļ. Iedarbināsim sistēmu, paskatīsimies, kā tā strādā.

– Sakiet, lūdzu, vai Jūrmalas pilsēta pati ir bagāta un turīga?

– Tagad daudzi ieskrējušies ar runām, kādas kurai pašvaldībai iespējas un kāda pretimnākšana iedzīvotājiem. Jā, cilvēkiem tas ir patīkami, un arī Jūrmalas dome apsver katru iespēju atvieglojumiem, sociālai gādībai. Taču – balstoties uz aprēķiniem, vadoties pēc lietderības un aptverot pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku. Tā Jūrmalas sabiedriskajā transportā ne vien pensionāri, bet arī skolēni un studenti brauc par velti. Otra būtiska lieta ir brīvpusdienas skolēniem, līdz 6. klasei ieskaitot – tas kaut nedaudz aptur nepatīkamo tendenci nevēlamai sacensībai bērnu vidū jau no pirmajām klasītēm. Sabiedrība valstī ir visai noslāņojusies, un pat bērni vērtē, kas tev mugurā un kāda modeļa telefons kabatā – mūsu skolās vismaz pie pusdienu galda šīs atšķirības izlīdzinām.

Kas attiecas uz pilsētas turību – jā, esam priekšgalā ieņēmumu ziņā. Procentuāli visvairāk maksājam pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Taču ir situācija, ka valsts uzliek arvien vairāk pienākumu pašvaldībām, nepiešķirot līdzekļus, sak, gan jau tās, vismaz bagātākās, pavilks. Uzturēs trūcīgākās, labos ceļus, nopirks visu skolām vajadzīgo un tā bez gala.

No valsts puses Jūrmala ilgus gadus nav bijusi lutināta. Daudzviet olimpiskie centri un citas būves uzceltas ar valsts atbalstu, tikmēr Slokas stadionu un citas sabiedriskās celtnes mēs būvējām paši par savu naudu. Arī turpmāk esam paredzējuši ieguldīt līdzekļus nepieciešamos objektos, jo vairāk tāpēc, ka ir labvēlīga situācija, lai aizņemtos naudu no valsts kases ar ļoti zemiem procentiem atļautajos ietvaros. Pirmkārt, Jūrmalai vajadzīgais objekts ir Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija. Otrkārt, Ķemeros ceļam jaunu bērnudārzu – un tas ir pareizs signāls Ķemeru atdzimšanai. Treškārt, tās ir nopietnas summas skolu un muzeju renovācijai. Ceturtkārt, svarīga ir mājokļu programma, jo saskaņā ar likumu pašvaldībai jāpalīdz iedzīvotājiem, nodrošinot tos ar dzīvokli. Domāju, ka 2013. gada beigās varēs teikt, ka tāda lieta kā “dzīvokļu rinda” Jūrmalā vairs nepastāvēs, cilvēki būs izmitināti.

– Gada beigās droši vien var novērtēt tūrismā ievākto “ražu”, jo no atpūtniekiem un viņu pienesuma lielā mērā virknējas kūrortpilsētas un tās iedzīvotāju labklājība.

– Sezonu var vērtēt pozitīvi, neskatoties uz to, ka vasarā bija tikai viena karsta nedēļa. Tomēr atpūtnieku skaits pieauga par 15% – salīdzinoši 2011. gadā pieaugums bija par 20%, un tā ir laba tendence, kas panākta, domei aktīvi reklamējot kūrortu un uzklausot vietējo uzņēmēju priekšlikumus viesmīlības veicināšanā. Jūrmalā atpūšas divas viesu kategorijas. Vieni ir rīdzinieki un pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuri vasarā atbrauca, sauļojās un vakarā devās prom – šo atpūtnieku sezonā ir ap četriem miljoniem. Otra apmeklētāju kategorija ir tie, kas apmetas viesnīcā, ņem sanatoriju kūres – iebraucēji vismaz uz četrām diennaktīm. To skaits ir pāri par 130 tūkstošiem, bet pilsētu interesē, lai šis cipars nemitīgi kāptu.

Tūrismam jāattīstās, taču ne akurāt pēc agrāko laiku konveijera principa, kad pludmalē gulēja kā siļķes mucā… Kūrortam nav jākļūst snobiski ekskluzīvam, taču tai ērtībai jābūt, ka ik viesim ir sava privāta vieta pie dabas, nevis atpūta saspiestībā.

– Minētajos 80. gados te iebrauca visa Padomju Savienība – kāda mūsdienās ir ārzemju tūrisma struktūra?

– Būtu brīnums, ja viesu vairākums tomēr nenāktu no Krievijas. Tā ir gan no-stalģija, gan pieejamā apkalpošana krieviski, gan tas, ka krievu vidusslānis ir nu jau diezgan lielā skaitā, lai atļautos paceļot pa visu Eiropu. Taču interesanti, ka vairāk brauc arī citi kaimiņi – lietuvieši, igauņi, baltkrievi. Augšupejoša līkne ir tam daudzumam, kas Jūrmalā ierodas no Skandināvijas un Vācijas, tāpat no Kazahstānas, Ukrainas u. c. NVS valstīm. Mēs meklējam jaunos tirgus, domājam, kā piesaistīt tos, kas līdz šim par Jūrmalu maz dzirdējuši. Jākliedē arī mīti, ar ko apvīta Dzintaru koncertzāle, – itin kā tur notiktu “Jaunais vilnis” un nekas vairāk. Šo konkursu pārraida, par to raksta prese, bet īstenībā Dzintaros vasarā notiek 90 citi pasākumi ikvienai gaumei. Uzstājas baleta zvaigznes, notiek Ineses Galantes “Summertime” festivāls, ir ielīgošana un tautas mūzikas koncerti, spēlē džezu un simfonisko mūziku.

–… bet neizbēgami jums pajautās, vai “Jaunais vilnis” būs 2013. gadā?

– Protams, paliks pasākumi, kuriem ir sava auditorija un kuri ir ar pievienoto vērtību pilsētas uzņēmējiem un kuri reklamē kūrortu pasaulē.

Zinu, ka ir pretinieki “Jaunajam vilnim”, un arī man labāk tīk Ineses Galantes dziedājums, taču katram pasākumam ir sava vieta un attiecīgie fani. Nevajag uz to muļķīgi taisīt politiku. Kamēr “Jaunā viļņa” projekta organizatori vēlēsies šeit rīkot savu konkursu, tikmēr dome līdzdarbosies un pasākums notiks.

– Vai Jūrmalai izdodas pagarināt tūrisma sezonu, roku rokā sadarbojoties ar Rīgu, kur ir paliels viesu pieplūdums?

– Jā, šī “Rīgas–Jūrmalas” pakete darbojas, un daudzi, kuri ieradušies galvaspilsētā, mēdz apskatīt arī Jūrmalu. Pagājušais gads bija iezīmīgs ar to, ka Jūrmalā viesojās arī triju valstu prezidenti, kuri bija vizītē Rīgā. Mēs pārrunājām sadarbības lietas ar Maķedonijas, Gruzijas un Turkmenistānas prezidentiem. Turkmēņu prezidentam Jūrmalā bija 40 minūšu saruna ar mani, savukārt mūsu delegācija nesen atgriezās no Ašgabatas. Viņiem ir pilsēta pie Kaspijas jūras Avaza – agrāk Turkmenbaši, vēl iepriekš Krasnovodska, kurā miris Kārlis Ulmanis. Mūsdienās ir milzīgs projekts Avazu “pacelt” astoņpadsmitstāvu viesnīcās, apzaļumot, radīt smiltīs pie jūras kūrortu. Tur ieguldīs lielu naudu un turkmēņus ļoti interesē mūsu pieredze tūrismā un viesmīlības mākslā, kadru apmācībā un reklāmā.

Tūrisma sezonas pagarināšanai pakalpo kūrortoloģiskās iestādes – tas sanatoriju mantojums ar dziednieciskajām dūņām un minerālajiem ūdeņiem, kā arī jaunās SPA viesnīcas ar skaistumkopšanas procedūrām. Es ļoti cerēju, ka valdībai no nāves punkta izdosies pavirzīt situāciju ar Ķemeru sanatoriju. Mums ir attīstības plāni, izpēte – ja valdība attiecībā uz šo unikālo objektu izdarītu savu darbu, arī mēs tiktu galā. Ķemeru sanatorija jāsaglabā jūrmalniekiem, Latvijas cilvēkiem un ārzemju 
viesiem.

– Trukšņa kungs, jūs ieņemat arī lielo pilsētu asociācijas prezidenta amatu. Pērn no malas izskatījās, ka valsts pārvaldes un pašvaldību attiecības pamazām sarežģījas. No Rīgas esot pārmērīga centralizācija, nevēlēšanās dalīties ar naudu, birokrātija, reizēm pat pazemojoša attieksme pret Pašvaldību savienības ļaudīm – vai piekrītat tādam vērtējumam?

– Situācija ir, ka tagad kā nekad agrāk ir liela plaisa starp politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti valdošajā koalīcijā valstī, un tiem, kuri vada pašvaldības. Iespējams, politiska izlīdzināšanās sekos pēc pašvaldību vai vēlākām Saeimas vēlēšanām. Negribu ticēt, ka valdības politika ir – jo sliktāk pašvaldībām, jo labāk centram.

Bet par naudu vienmēr notiek plēšanās un tirgošanās. Citreiz saudzīgāk, citreiz plēsīgāk – īpaši priekšvēlēšanu gadā. Tā arī ir prasība taisnīgāk pārdalīt guvumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībām nedaudz par labu, kompensēt to, ko valsts uzliek pašvaldību pleciem, bet nedodot ne santīmu to izpildei.

– Interesanti, kādas ir jūsu vēlēšanu prognozes – vai pašvaldības vadīs tie, kas vadījuši, vai nostiprināsies jauni spēki?

– Katrā gadījumā iestāsies stabilitāte uz kārtējiem četriem gadiem. Galvenais būtu mazināt un pārtraukt pretstatījumu – Rīga un province, centrālā un vietējā vara – pēc vēlēšanām.

– Vai pats esat izraudzījies listi, lai startētu pašvaldību vēlēšanās?

– Man bija pašam sev uzdevums – līdz 1. janvārim normāli nokārtot pilsētas budžeta lietas. Jauno gadu sāksim ar jauniem spēkiem – atļaujiet man mazliet vēlāk paziņot savu politisko izvēli. Startēt es startēšu, bet variantus rūpīgi izvērtēšu – tāda ir mana atbilde.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+