Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. aprīlis, 2016
Drukāt

“Saplēstā krūze” profesionāļi atzinīgus vārdus nevelta, sanākusi bezgaumīga melodrāma (62)

1. "Čau, meitenes!"

1no5
Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šosestdien Latvijas Televīzijas 1. programmā meksikāņu seriāla cienīgas kaislības latviešu izpildījumā būs beigušās – “Saplēstajai krūzei” pienākusi pēdējā sērija. Vairs nekādu slepkavību, bērnu slīcināšanu vai brēcināšanu, mīlas sāpju, krāpšanas un nodevību, vārdu sakot – miers mājās. Laiks izvētīt, kas no režisores Intas Gorodeckas un viņas radošās komandas ražojuma sanācis. Skatītāju skaits – vidēji 130 – 170 tūkstoši (TNS dati) sestdienas vakaros pie tālrāža un vieta visvairāk skatīto raidījumu divdesmitniekā. Palasot komentārus tiem dažiem rakstiem, kas drukātajos vai interneta medijos veltīti “Saplēstajai krūzei”, prieka par latviešu seriāltaisītāju veikumu pamaz. Ja pajautā profesionāļiem – kino un teātra kritiķiem, režisoriem un scenāristiem, tad… Lasiet nu paši!

“Latvijas Avīzē” ar savu vērtējumu par LTV seriālu “Saplēstā krūze” – kinokritiķe Anita Uzulniece un Kristīne Simsone, teātra kritiķe Valda Čakare, prozaiķe, dramaturģe Māra Svīre un režisori – Dzintra Geka-Vaska un Jānis Streičs.

Līdzība ar Dienvidamerikas “ziepjeņu” ražojumiem nākusi prātā režisorei Dzin­trai Gekai-Vaskai, viņa arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekle, kas darbojas mediju uzrauga NEPLP paspārnē. Vērtējums seriālam nav pozitīvs – pēc meksikāņu šnitēm piegriezts, visu laiku līķi un nemotivētas darbības. Taču viņa to skatās, jo jāredz taču, kas Latvijas sabiedriskajā televīzijā par tautas naudu saražots. Runā, ka LTV šim projektam iztērējusi ap 600 tūkstošiem eiro (katra sērija apmēram 50 – 60 tūkstoši eiro). Gekas-Vaskas dzīvesbiedrs komponists Pēteris Vasks dusmojas gan par laika šķiešanu pie televizora, gan dīvaino pasauli, kurā dzīvo “Krūzes” varoņi – gandrīz neviens tur nestrādā! “Var jau būt, ka mēs ar Pēteri neesam šī seriāla mērķauditorija,” nosmej Dz. Geka-Vaska.

Seriāla režisore – inscenētāja Inta Gorodecka – intervijās uzsver, ka par pamatu ņemts oriģinālscenārijs (autore – Gunta Kalniņa, līdzautores – I. Gorodecka un Inta Bernova) ar “maziem motīviņiem” no Alfrēda Dziļuma romāniem “Saplēstā krūze” un “Vilka zobs”. Viņas fokusā – stāsts un cilvēku attiecības, kam modelis taču vienmēr bijis viens un tas pats, bet laiks un vide – stilizēta, tāda kā 30. gadu jeb retro noskaņa.

“Ja skatāmies pēc brunču garuma, tad varētu būt pirmskara Latvija, ja spriež pēc plandošajiem matiem, kas tolaik nebija piedienīgi, jo meitenei bija jābūt sapītiem vai īsiem matiem vai pat lakatiņam galvā, tad tās ir mūsdienas, bet pēc cilvēku attiecībām – absolūti nesaprotams laiks,” spriež rakstniece Māra Svīre, kura sestdienas vakarus “Saplēstajai krūzei” velta tikai tāpēc, lai pavērtētu, līdz kādām aplamībām veidotāji spēj nonākt.

Stilizācija seriāla veidotāju izpratnē ļauj ignorēt vēsturiskas detaļas vidē un apģērbā, bet attiecībās un dialogos lietot arī mūsdienīgu valodu. “Čau, meitenes!” vai “Tu, ko!” ir tikai dažas stila ogas no retro dialogu dobes.

“Ļoti grūti izprast varoņu darbības motivāciju – ja tas viss izskatās kā stilizētas mūsdienas ar retropiesitienu, tad ticamības moments, lai no sirds varētu seriālam dzīvot līdzi un ļauties tajā atainotajiem pārdzīvojumiem, pamatīgi zūd,” norāda “Ir” kinokritiķe Kristīne Simsone, viena no retajām profesionālēm, kas pievērš uzmanību arī pašmāju seriāliem. Līdzīgi domā arī teātra kritiķe Valda Čakare un kinokritiķe Anita Uzulniece. Autoru izvēlēto žanru – melodrāmu – V. Čakare novērtē kā visnotaļ piemērotu, taču tas nav izmantots gaumīgi un skatījums uz lietām un parādībām sanācis nekonsekvents. “Pretenzija uz pirmskara Latviju neiztur kritiku leksikas dēļ, ja cilvēki tur runā kā mūsdienu jaunieši.” Tuvinot notikumus un attiecības mūsdienām, seriāla veidotāji ir pārrēķinājušies, ir pārliecināta A. Uzulniece. “Jo personiskāk un patiesāk autors veido materiālu, jo plašāks cilvēku loks var ar šo darbu identificēties. Stilizācija par katru cenu šajā gadījumā skatītājam materiālu padara mazāk ticamu, un seriāls zaudē,” atzīst kinokritiķe.

  1. "Čau, meitenes!"
  2. Emociju kalkulators
  3. Raudošs mazulis un ļaunuma iemiesojums
  4. Pavirši pret skatītāju
  5. VIEDOKLIS

Pievienot komentāru

Komentāri (62)

  1. Sirdi plosoša filma ,prfesionāļi neskaužiet

  2. Lasot komentārus top skaidrs, cik zemas prasības ir vairumam publikas. Tik paviršs darbs sen nav redzēts, un ir jābūt aklam, lai neredzētu atšķirību starp šo haltūru un Likteņa līdumniekiem. Pat, ja pieņemam norises bez-laiku, tad varoņu nemotivētās darbības, sižeta līniju neesamība, notikumu loģikas trūkums stāsta vai nu par elementāru zināšanu trūkumu par scenārija veidošanu vai arī totālu necieņu pret skatītāju. Lai gan – kā redzam no komentāriem, skatītājs jau ir degradēts tiktāl, ka gardu muti apēdīs jebko.

  3. Filma skatītājiem patika. ar nepacietību gaidīju nākamo sēriju. Protams daudz kas galīgi neatbilda vecajiem ulmaņlaikiem, bet filma bija interesanta. Tajos laikos tādas MARIJAS būtu nomētātas ar vecām olām, bet savu lomu tēloja izcili. Kritiķi dara savu maizes darbu……. bet, suņi rej karavāna iet tālāk…….

    • Nuja,kritiķi un spriestspējīgi skatītāji būtu tie rejošie suņi,bet karavāna-lepnā vīzdegunībā gatavie norīt ij kaķa kaku ” mākslas pazinēji”… 🙂 Jau tas vien,ka Latvijā sabiedrība spējīga norīt ” Ugunsgrēku”, liecina par šis sabiedrības divkroku smadzenēm,es atvainojos. Un Gorodecka,radusi sabiedrību barot ar asinsstindzinošiem slepkavibu skatiem ” Ugunsgrēka”,nu nekādi vairs nav spējīga iziet no sava ampluā…tā teikt,jo trakāk,jo labāk,galu galā,muļķa skatītājs norīs un pat neaizrīsies… Viss jau būtu jauki,tikai,naudiņa ši murga radīšanai nāk no nodokļu maksatāju kabatas,un nav ko par nodokļu maksataju naudu ražot sēnalas!

  4. Katrs redz,ko grib ieraudzīt…Tā jau ir-latvietis labāk pateiks 10 fui,nekă 1labu vērtību ieraudzīs.Kur Jūsu patriotisms? Liels,liels PALDIES visiem filmas veidotājiem !Man ļoti patika!Un arī draugiem , ğimenei…Paldies! Gaidam jaunas latviešu filmas.

  5. A man patika , no atjaunotās Latvijas seriāliem atceros un augstu novērtēju “Likteņa līdumnieki” un “Saplēsto krūzi” Tā turpināt !

  6. Ko var gribēt no Gorodeckas. Brīnos par LTV, kura šai uzticēja seriālu. Sanāca kārtējā Gorodeckas haltūra.

  7. Aktieri jauki, spēlēja labi, uz sīkumiem nepievērsu uzmanību….patika ļoooti. Paldies!!!

  8. Pie mums seksa nav, cilvēki mīklaini nepazūd, bērni neraud, slepkavības nenotiek. Nekas nenotiek un nekad nav noticis. Tikai strādājām un raudājām. Rādiet mums darbu, darbu, dien un nakti. Nez kur tie bārenīši radās, cilvēki nemira?

  9. Vilhelms 1. maijs, 2016 00:37 Atbildēt

    Vēl maigi uzrakstīts. Patiesībā vāji satrākelēta Gorodeckas haltūra. Ar absolūti amatierisku scenāriju, kas nav graša vērts. Jautājums ir: vai un kā tika rīkots konkurss uz šo nodokļu maksātāju naudas tērēšanas pasākumu? Kas to vērtēja un kas pieņēma lēmumu? Kas nes atbildību par šo brāķi? Ja nozares profesionāļi šo vērtē, kā izgāšanos, tad vai būs kādas konsekvences?

  10. Bērns ēd. Laukos bērnam maize bez sviesta?! Un tomāti bez krējuma? Cīsiñi bija tajos laikos? Bet vispār patika. Tādas blusiñas var atrast daudz un daudz kur.

  11. Man loti loti patika! Pie peedeejiem kadriem saucu-veel, veel!

  12. Nu Dziļums jau arī nebija nekāds svētais.Vācijā,aprecējās otreiz.Kaut Latvijā palika sieva un divi dēli.

    • kāds "noziegums" Atbildēt

      Dziļums tik samaitāts..viņam taču visu dzīvi līdz nāvei vajadzēja dzīvot vienam un celibātā,jeb braukt uz latviju pie ģimenes un tad taisnā ceļā ar visu ģimeni uz skaisto Sibīriju.cik stulbs joks!

  13. Piekrītu,nebija tur viss perfekti,taču bija baudāms!

  14. Man gan patika, redzeet paziistamaas vietas, sižets man likās ļoti sakarīgs, vis notika nosacītos periodos. Gribētos vēl kādas sērijas.

  15. Padomājiet gan par diagnozi, ko NN jau 2001.g. saskatīja. Diemžēl tagad šī diagnoze Saplēstajā krūzē ģeometriskajā progresijā augusi. Būs jau kas priecāsies, bet kā režisorei, kas ķeras pie klasikas NN precīzi pateicis:

    …Tādēļ nav jābrīnās, ka «motīvētā» J.J. varoņu mutēs skan mūsdienu specifiskā netīrā leksika, par kuras lietājumu pirmavota autors, iespējams, kapā grozītos kā vilciņš. Tāpat attēla vaļības (vide, atribūtika, kostīmi: plastmasas plēves, dzelzsbetona būves, gumijas riepas ratos, padlaiku kafijtases un sintētiskie tērpu audumi… šīs lietas, ko nepazina tajos laikos, par kuriem it kā vēsta seriāls), kas iesākumā šokē un šķiet attaisnojamas tikai ar sīkbudžetisko paviršību, tak vēlāk saproti – nav tik vienkārši! Izskatās, ka Indes garšas autori ir veidojuši filmu par «Latvijas laukiem vispār», pilsētas TV lūriķī spītīgi radot iespaidu par savveida paradīzi, kas joprojām ir tepat blakus. Laiks, kurā dzirkstī un sprēgā seriāla varoņi, ir pietiekami abstrakts un, atvainojos, vienlaikus «vēsturisks», lai Saldā indes garša kļūtu par romantizēta, idealizēta Latvijas lauku koptēla zīmi (iespējams, lauku cilvēkiem smieklīgi «neticama»). Tā ir reklāmvide, kurā jaunsaimniekiem nemaz tik sūri nav jāstrādā, var ļauties visādiem mīlas priekiem. Uzkrītoši speciālais erotisms pirmajās trijās sērijās patiesi lika domāt – mī un žē, vai Jaunsudrabiņš nu būtu īstais erotomāns, kurš pelnījis tādu – tik vaļīgi demonstrētu puskailu cilvēku sekspozu enciklopēdiju, latvisko kamasutru?! Un, loģiski, vaicājumu: pa kuru laiku šie cilvēki ar laukus, slauc govis, baro cūkas, sēj labību, ja jau dienas un naktis pavada gultā, pļavā, ezerā mīlējoties? …

    • Kritizētājiem – latviešiem bija pa pieci, seši bērni, tos no māliem nemīcīja, bet taisīja gan gultā, gan siena pļavā, gan kūtsaugšā. Neesam nekādi nīkuļi, palasiet nerātnās dainas! Vai anekdotes, tās stiprākās.

  16. Man gan seriāls ļoti patika. Un bija jauki atklāt jaunus un profesionālus aktierus. Paldies visiem!

  17. Man patika, žēl, ka kritiķi tik slikti izsakās. Katrā ziņā skatīties par mūsu ne tik seno vēsturi ir interesanti. Vienīgi Eriks, gan tajos laikos noteikti nebija ar tik mūsdienīgām grimasēm, skatieniem u.t.t.

  18. Man patika. Un es esmu bišku zem 30. Ja nesanāca pabūt pie tv, tad noteikti noskatījos internetā. Vīrs ar beigās sāka skatīties. Zinu draudzenes, kuras ar interesi skatās.
    Ak un zinot to, ka no grāmatas tur maz, atradu kur nopirkt grāmatu, jo vēlos izlasī kā nu bija domājis grāmatas autors. Un lai vēl padarītu visu pozitīvāku-ibook.lv(nezinīšiem-tur var iegādāties lietotas grāmatas) Saplēstā krūze ir meklētākā grāmata.
    Visi mums ir tādi kritiķi un tik ļoti tikumīgi, ka slikti paliek. Paskatieties savā ģimenes vēsturē un tad tik tēlojat tikumības iemiesojumus.

  19. no pensionāra skata Atbildēt

    Žēl ka tās kazas vairāk netika rādītas. Bet didaktiskā puse man imponēja: gan par kāršu spēlmani – redzam kā šim beigās, gan par to ka mūsu meitenes ir cīnītājas. Raksturi cilvēkiem gan tādi shematiski it īpaši vīramāte un vedekla. Bet liels labums ka ātri beidzās.

  20. Raksturošu tikpat prasti,kā autori vēršas pie skatītāja ar veikumu: di.sā darbs un materiāls. Patiesi žēl.Prasti un vulgāri.

  21. Piekrītu visiem profesionālajiem vērtētājiem. Argumentēti. Paldies LA.

  22. Ļoti patīk seriāls.Protams ka tajā laikā cilvēki ģērbās citādi un izturējās citādi,bet šeit jāsaprot ka tas norāda kā viņi jūtas,kādas viņu kaislības.Man liekas, ka ļoti veiksmīgi ar apģērbu ir atklāti raksturi.Ar identisku vidi man liekas tas nebūtu uztverams tik pārliecinoši.Raiņa sapņus taču mēs tēlojam ka saprotam.Pateicība seriāla veidotājiem.

  23. Es skatos no pirmās sērijas…Man ļoti, ļoti patika šis seriāls! Patiesībā, es sen nebiju jutusi līdzi ne vienam seriālam, bet šis nez kāpēc mani ļoti uzrunāja. Esmu kategorijā virs 30 zem 40. gadu vecuma, kuri parasti brīvos sestdienas vakarus pavada savādāk, nevis pie tv. ekrāniem, bet skatoties šo seriālu centos savus brīvdiena plānus pakārtot šai izklaidei, vai skatījos atkārtojumus Ltv1. mājaslapā.

  24. bet man patika! Interesanti izdomāts.

  25. Nav skatāms ne ugunsgrēks,ne arī Saplēstā krūze !!!

  26. Es gribu teikt tā–ja režisores nevarēja izdomāt jaunu seriālu,tad ķerties klāt cita rakstnieka labam darbam un to -rupji sakot-izcūkot,tad lai nu labāk nodarbojas ar ko citu–pilnīgi neskatāms seriāls…brīnos,kā tas vispār tika līdz ekrāniem.Karikatūra !!!

  27. Ir gan svarīgi, kam tērē naudu. Ja filmu uzņemšanai eksperti vērtē pieteikumus, tad arī TV to vajag darīt. Un nauda patiešām šeit spēlē lomu, tāpēc jau arī vienā stilā “patīkošie” komentāri. Sadrukāti pēc vienas šnites.

  28. Nesaprotu kāpēc jāskatās, ja tik ļoti nepatīk, un pēc tam vēl jākritizē,katram savs. Man patika ļoti, un nav svarīgi, cik nu tās naudas tērētas.Vai labāki meksikāņu seriāli, brr…

  29. man loti patik- aktierspele laba… zel, ka pedeja serija…

  30. Vairāk tik labu latviešu seriālu. Labi aktieri. Nav žēl izlietotās naudas.

  31. Ko lai dara, ja patīk jēlības un bezgaumība? Veldzējieties!

  32. Labākais latviešu seriāls,kāds līdz šim bijis!

  33. Komunikācijas risku analītiķe Rita Eva Našeniece savā atsauksmē par Saplēsto krūzi rakstīja apmēram tā, ka tur ir tik daudz dzeršanas un slaistīšanās, ka atliek tikai secināt: 1940. gada okupācija nākusi kā atpestīšana no briesmīgās dzīves 30. gadu Latvijas laukos.

    Kam bija vajadzīgs 30 gadus Latvijā parādīt tik izkropļotā veidā? Taču padomājiet.

  34. Kaut kas tik labs sen nav bijis

  35. Seriāls degradē skatītāju. Nepatīk nekas, žēl aktieru.

  36. Nepatika,tā arī nesapratu ar kādu mērķi kaut kas tāds ir radīts un nauda iztērēta.

  37. man ļoti patīk šī filma! aktierspēle laba,viena no skatāmajām,kas pēdējā laikā Latvijā uzņemta

  38. Ko jūs visi te kritizējat? Pirmkārt tas nav seriāls bet gan daudzsēriju filma! Grāmatu neesmu lasijusi var jau būt ka nav kā grāmatā lai gan pati režisore rakstija ka daudz kas ir mainīts….Es ar ģimeni skatos katru sēriju un ar nepacietību gaidam nākamo sēriju. Ļoti žēl ka viss beidzas filmu tiešām skatījāmies ar interesi un ļoti patika.

  39. Abi bezjēgā – gan Ugunsgrēks, gan Saplēstā krūze.

  40. 100 reizes labāks seriāls par idiotisko ,vājprātīgo UGUSNSGRĒKU.kritiķi lai ietun vienreiz PAKARAS.

  41. Seriāls ir pilnīga katastrofa. No Dziļuma Saplēstās krūzes tur nav nekā, tā drīzāk parāda mūsdienas.Tikai nesaprotu kāpēc bija jāsabojā šis jaukais romāns. ļoti žēl, ka par šāda slima sunīša murgiem vējā izsēta tik liela naudiņa, par kuru varētu uzņemt kaut ko nopietnāku, tāpat veltīgi izšķiesta naudiņa par Skutelis studijā. Pilnīgi nebaudāmi.

  42. Bezgaumīgi un vāji.

  43. TIEM ,,GUDRAJIEM KRITIĶIEM,,NEPATIKA,BET TOMĒR IR LŪRĒJUŠI.Tas ir vienīgais ko 1 kanālā varēja skatīties.Divi ĀKSTI no rītiem ziņās jau kuro gadu mažģij mēles un šausmīgie MĪLAS seriāli,cik tur tērē naudiņu,ko man zināmie ļautiņi neviens NESKATĀS…………..

    • Pirms kaut ko kritizēt, tas ir jānoskatās, jānovērtē. Jo tāda kritika, kas būtu teikta bez seriāla skatīšanās, būtu no sērijas “viena tante teica…” Jūs jau arī neiesiet teikt namamātei, ka zupa pa sāļu, pirms to esat pagaršojis?

  44. Tieši Saplēstā krūze pietuvojusies meksikāņu seriālu primitīvajam līmenim. Starpība tikai tā, ka notikumi risinās Latvijā.
    Precīzi M.Svīre:
    Dažu tēlu raksturojumā pietrūkusi mēra un labas gaumes sajūta. Trīskāršajā atraitnē Lūcijā (Skaidrīte Putniņa) scenārija autores sakoncentrējušas vai visus pasaulīgos grēkus – ar airi kundzīte no laivas iegāž ūdenī dzirnavnieku (Aivars Krancmanis) tik viegli kā kad ar avīzi nosistu mušu, bet mazo brēkuli grib novākt ar dēla Kārļa (Imants Strads) rokām, nolūkojot nožņaugšanai košu prievīti no savas mantu lādes. “Tas ir pāri visām saprāta robežām – viņa vairs nav dzīvs tēls, bet ļaunuma iemiesojums, kas skatītājam nav interesanti,” novērtē M. Svīre.
    Diemžēl meksikāņu seriāla cienīgas kaislības latviešu izpildījumā.

  45. luk ta vini – bezjega BEZKAUNIGI TERE NODOKLU MAKSATAJU NAUDU////audzina pateretaju bezsmadzenu auditoriju ar kuru manipulet/ kurai melot- ///// banals razojums –

  46. Izskatās, ka te rakstošajiem kritiķiem daudz labāk pie sirds iet visi tie meksikāņu sū… , kurus rāda čupām mūsu kanālos! Protams, apspriest kāda dona žēlabas un kaislības, raudāt nēzdodziņā krokodila asaras par kāda tur felipes žēlabām par kārtējās marijas mīl-nemīl monētas uzmesto pusi ir daudz gudrāk! Bet varbūt lielie gudrie kritiķi, liekat mums mieru! Un labāk audziniet paša tautu kaut ar neprecīzu leksiku, bet vismaz ar tēmu, kas kaut aptuveni tuva Latvijai. Ar dzirnavām, ar ezeriem un mammām, kas valda pār saviem trim dēliem, kā nu prot! Ar tām negatīvajām īpašībām, kas, diemžēl, ir un ir manai tautai, lai kā es to negribētu parādīt. Un lielajiem nokritizētājiem: varbūt parādat saldās indes turpinājumu, labojot visas nosauktās kļūdas! Bez, čau, meitenes! Bez vaļējiem matiem, bet ar bizītēm. Ar mammām, kas saviem dēliem ļauj dzīvot normālu paša dzīvi. Ar jaunām sievietēm, kuras neapmāna vientiesīgos pastniekus, bet pasaka skaidri un gaiši-mīļais, nesteidzies, vai tad tu neredzi, ka neesi mana lidojuma putns:)

  47. NN 2001.g. par Saldo indes garšu Atbildēt

    …Tādēļ nav jābrīnās, ka «motīvētā» J.J. varoņu mutēs skan mūsdienu specifiskā netīrā leksika, par kuras lietājumu pirmavota autors, iespējams, kapā grozītos kā vilciņš. Tāpat attēla vaļības (vide, atribūtika, kostīmi: plastmasas plēves, dzelzsbetona būves, gumijas riepas ratos, padlaiku kafijtases un sintētiskie tērpu audumi… šīs lietas, ko nepazina tajos laikos, par kuriem it kā vēsta seriāls), kas iesākumā šokē un šķiet attaisnojamas tikai ar sīkbudžetisko paviršību, tak vēlāk saproti – nav tik vienkārši! Izskatās, ka Indes garšas autori ir veidojuši filmu par «Latvijas laukiem vispār», pilsētas TV lūriķī spītīgi radot iespaidu par savveida paradīzi, kas joprojām ir tepat blakus. Laiks, kurā dzirkstī un sprēgā seriāla varoņi, ir pietiekami abstrakts un, atvainojos, vienlaikus «vēsturisks», lai Saldā indes garša kļūtu par romantizēta, idealizēta Latvijas lauku koptēla zīmi (iespējams, lauku cilvēkiem smieklīgi «neticama»). Tā ir reklāmvide, kurā jaunsaimniekiem nemaz tik sūri nav jāstrādā, var ļauties visādiem mīlas priekiem. Uzkrītoši speciālais erotisms pirmajās trijās sērijās patiesi lika domāt – mī un žē, vai Jaunsudrabiņš nu būtu īstais erotomāns, kurš pelnījis tādu – tik vaļīgi demonstrētu puskailu cilvēku sekspozu enciklopēdiju, latvisko kamasutru?! Un, loģiski, vaicājumu: pa kuru laiku šie cilvēki ar laukus, slauc govis, baro cūkas, sēj labību, ja jau dienas un naktis pavada gultā, pļavā, ezerā mīlējoties? …

  48. NN 2001.g. par tendencēm I.Gorodeckas darbā Saldā indes garša, kas tagad “izplaukušas” visā plaukumā:

    Tādēļ nav jābrīnās, ka «motīvētā» J.J. varoņu mutēs skan mūsdienu specifiskā netīrā leksika, par kuras lietājumu pirmavota autors, iespējams, kapā grozītos kā vilciņš. Tāpat attēla vaļības (vide, atribūtika, kostīmi: plastmasas plēves, dzelzsbetona būves, gumijas riepas ratos, padlaiku kafijtases un sintētiskie tērpu audumi… šīs lietas, ko nepazina tajos laikos, par kuriem it kā vēsta seriāls), kas iesākumā šokē un šķiet attaisnojamas tikai ar sīkbudžetisko paviršību, tak vēlāk saproti – nav tik vienkārši! Izskatās, ka Indes garšas autori ir veidojuši filmu par «Latvijas laukiem vispār», pilsētas TV lūriķī spītīgi radot iespaidu par savveida paradīzi, kas joprojām ir tepat blakus. Laiks, kurā dzirkstī un sprēgā seriāla varoņi, ir pietiekami abstrakts un, atvainojos, vienlaikus «vēsturisks», lai Saldā indes garša kļūtu par romantizēta, idealizēta Latvijas lauku koptēla zīmi (iespējams, lauku cilvēkiem smieklīgi «neticama»). Tā ir reklāmvide, kurā jaunsaimniekiem nemaz tik sūri nav jāstrādā, var ļauties visādiem mīlas priekiem. Uzkrītoši speciālais erotisms pirmajās trijās sērijās patiesi lika domāt – mī un žē, vai Jaunsudrabiņš nu būtu īstais erotomāns, kurš pelnījis tādu – tik vaļīgi demonstrētu puskailu cilvēku sekspozu enciklopēdiju, latvisko kamasutru?! Un, loģiski, vaicājumu: pa kuru laiku šie cilvēki ar laukus, slauc govis, baro cūkas, sēj labību, ja jau dienas un naktis pavada gultā, pļavā, ezerā mīlējoties?

  49. Nenosodu režisori.Man liekas,ka pirms piešķirt naudu projektam,to attiecīga komisija no kultūras ministrijas izskata,izlasa scenāriju,ja nav pieņemams,tad dod atpakaļ.Izskatās,ka šai komisijai pretenzijas nav bijušas,ja naudu piešķīra.Tāpēc atbildība ir ne tikai režisorei,bet arī tiem,kas piešķīra līdzekļus.. Arī man filmā nepatīk nesodītas vardarbības un vēl dažādi sīkumi ,bet aktieri labi,var skatīties.Tā ir tikai filma!

  50. Skaidrs, ka šis ražojums ir pilnīgs mēsls. Tādā veidā tiek piesārņota Latvijas kultūrtelpa un bezjēdzīgi notriekta nodokļu maksātāju nauda.

    • kauns skatīties

      • Taču neskaties,baltais un pukainais.

        • Man gan patika Un no Dziļuma tur bija pietiekoši daudz.Romānu vēlreiz pārlasiju un nopriecājos,ka filma ir tverta vieglāk.Grāmatā Nate burtiski līkst zem darba smaguma.Nu traģikas gan vairāk

      • Nepatika tas seriāls tik daudz ļaunuma un neīstuma. Neticu ka tajā laikā, kas attēlots romānā cilvēki bija tādi. Skatījos tikai latviešu aktieru pēc. Un brīnījos , kur tādu murgu var izdomāt.

        • Kāds tur murgs.Tas pats jau notiek arī mūsdienās.Tā vīriešu pavedinātāja,mele krāpniece,izmantotāja,liekās,ka paņemta no mūsdienu dzīves.

          • Mūsdienās

            jau notiek,bet filma jau nebija par mūsdienām.Es kaut kad lasīju par to.kā Sibīrijā bija tikusi iestudēta latviešu luga “pūt vējiņi”.Un pēc tā iestudējuma vietējie krievi bija nākuši pie secinājuma,ka latvieši vispār ir izvirtusi ubagu tauta.Tā domāt viņi sākuši noskatoties kādās skrandās bijuši ģērbti un kā darbojušies uz skatuves lomu izpildītāji.Tāpat arī ar Saplēsto krūzi-gandrīz jādomā ,ka to scenāriju ir rakstījuši Saskaņas līderi,lai pierādītu ,ka pirmskara Latvijā vispār nebija nekā pozitīva,tāpēc to vajadzēja “atbrīvot”.

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+