Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. februāris, 2016
Drukāt

Ministri ignorē deputātu jautājumus, “taciņa uz Saeimu būtu jāiestaigā pamatīgāk” (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Parasti ministriem atvēlētās vietas Saeimas namā stāv tukšas. Tās tiek aizņemtas vien valsts budžeta pieņemšanas reizēs, bet arī tad valdības locekļi ļoti kūtri iesaistās debatēs, kaut viņiem ir tādas tiesības. Vēl negribīgāk viņi ierodas atbildēt uz deputātu jautājumiem. Attēlā no kreisās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, priekšplānā labklājības ministrs Jānis Reirs.

Uzziņa

Kā deputāti iztaujā ministrus

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Atbilde var būt gan rakstiska, gan mutiska. Ja sniegtā rakstiskā atbilde deputātus apmierina, jautājums uzskatāms par atbildētu. Ja neapmierina, tad amatpersonai jāierodas Saeimā sniegt mutvārdu skaidrojumu. Šajā gadījumā atbilde nedrīkst būt garāka par divām minūtēm. Jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papild­jautājumus.

Līdz šim 12. Saeimas deputāti ministriem uzdevuši 121 jautājumu. No tiem 60 gadījumos deputātus nav apmierinājusi rakstiski sniegtā atbilde, bet ministri vilcinājušies ar mutvārdu atbildes sniegšanu. Visbiežāk ar atbildēm kavējās bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ekonomikas ministre Dana-Reizniece Ozola. Tiesa gan, viņas abas arī visbiežāk tika iztaujātas. Visneērtākais bijis pagājušā gada septembra sākumā premjerei Straujumai iesniegtais jautājums "par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā". Rakstiskā atbilde deputātus neapmierināja, bet ne valdības vadītāja, ne ministre četrus mēnešus nevarēja atrast laiku ierasties Saeimā mutvārdu skaidrojumiem. Kopumā jautājuma izskatīšana tika atlikta 15 reizes un galu galā, sesijai noslēdzoties, deputātiem nācās samierināties tikai ar rakstisko atbildi.
Ministru iztaujāšanas prakse pastāvēja arī starpkaru perioda Saeimā. Turklāt tolaik atbilstoši parlamentāras republikas būtībai ministri klātienē piedalījās Saeimas sēdēs un pēc tās sniedza atbildes uz deputātu jautājumiem. Tolaik netika noteikts ne papildu jautājumu skaits, ne arī ierobežots termiņš jautājumu un atbilžu sniegšanai. Bija pat pieļautas deputātu debates par iesniegtajiem jautājumiem.

Ar katru parlamenta sasaukumu valdības ministri arvien retāk ierodas Saeimas namā, lai pildītu savu Satversmē noteikto pienākumu – atbildētu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Valdības locekļi pēdējā laikā pat vairs necenšas izdomāt kādu attaisnojumu, bet vienkārši informē deputātus, ka neieradīsies uz atbilžu sniegšanu. Tādēļ Saeimas Juridiskā komisija šodien plāno veidot darba grupu, kuras uzdevums būs pilnveidot Kārtības rulli, lai nepieļautu šādu “bastošanu” no valdības locekļu puses.

Ministru prezidenta un ministru pienākums atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem noteikts Sa­tversmes 27. pantā. Savukārt Saeimas Kārtības rullis precizē kārtību, kā iztaujāšana notiek. Opozīcija norāda, ka šādas jautājumu un atbilžu sesijas esot teju vienīgais mehānisms mūsu politiskajā iekārtā, kas ļauj opozīcijas pārstāvjiem diskutēt ar valdības locekļiem. “Ja mēs paskatāmies uz šābrīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka un sliktāka. Gadījušās pat tādas situācijas, ka ministrs deviņas reizes pēc kārtas neierodas sniegt atbildes. Ja nereaģēsim uz to, mēs īstenībā radīsim draudus parlamentārismam. Tas ataino ministru uzskatu, ka parlaments nav nekas,” sašutumu neslēpa deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”). Savukārt Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) norādīja, ka ministri, neierodoties uz atbilžu sesijām, vienkārši novelk laiku līdz kārtējās Saeimas sesijas beigām, jo šie jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti. Turklāt pa to laiku tas jau var būt zaudējis aktualitāti vai arī valdības lēmums ir pieņemts un nav vairs labojams. Deputāti arī vērš uzmanību uz strikti formalizēto mutisko atbilžu sniegšanas kārtību. Proti, ministriem atbildēšanai ir dotas tikai divas minūtes, bet deputātiem ļauts uzdot vien pāris papildjautājumu. Tādēļ nereti valdības locekļi gluži vienkārši divas minūtes “kuļ tukšus salmus”.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), lūgta novērtēt valdības locekļu attieksmi pret deputātu jautājumiem, izteicās diplomātiski: “Premjeram un ministram taciņa uz Saeimu būtu jāiestaigā daudz pamatīgāk.” Iepriekšējās valdības laikā I. Mūrniece koalīcijas padomes sēdēs vairākkārt vērsusies pie toreizējās premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”), lūdzot viņu nodrošināt ministru pārstāvniecību jautājumu un atbilžu sesijās. Diemžēl, spriežot pēc internetā pieejamā deputātu jautājumu saraksta, šis lūgums vai nu netika sadzirdēts, vai arī Straujuma nespēja mobilizēt savus ministrus. Tādēļ Mūrniece šo jautājumu vienā no pirmajām tikšanās reizēm pārrunājusi arī ar jauno Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un pauda cerību, ka jaunais premjers kā komandas vadītājs spēs motivēt ministrus sadarbībai ar parlamentu.

Taču opozīcijas pārstāvji vairs īpaši necer uz valdošo politiķu atsaucību. Tādēļ pagājušā gada novembrī viņi sagatavoja Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, paredzot, ka jautājumu un atbilžu sesijas tiek rīkotas 30 minūtes pēc katras Saeimas sēdes un ministriem uz tām būtu jāierodas obligāti (vienīgais pieļaujamais kavējuma iemesls būtu komandējums vai slimība). Tomēr valdošais vairākums šos priekšlikumus noraidīja. Deputāte Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) debatēs atzina, ka būtu nepieciešama diskusija par ministru iztaujāšanas kārtību, bet Kārtības rullis ir viens no svarīgākajiem valsts normatīvajiem aktiem, tādēļ tā grozījumi esot vispirms jāvērtē Frakciju padomē, nevis jāliek uz Saeimas balsojumu. Pagājušonedēļ Frakciju padome vienojās šos un citus Kārtības ruļļa grozījumus nodot Saeimas Juridiskajai komisijai. Savukārt Juridiskā komisija šodien plāno izveidot īpašu darba grupu šo grozījumu izvērtēšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ja nebūs opozīcijas sapratne, bet tikai populisms un valsts varas vājināšanas centieni, kārtējā varas krīze un neticība varai būs neizbēgama. Formālisti, birokrāti, attopieties un negraujiet Latvijas valsti !

  2. Es no sirds ieteiktu autoram pabūt ministra ādā pāris diennaktis un tad izmērīt viņa psihiku un vēlmi pie neizskatītiem papīriem, lēmumiem, žurnālistu interviju pieprasījumu lavīnas katru reizi atrasties Saeimas sēžu zālē. Tā rakstīt var autors, kurš absolūti nezina valsts vadošo amatpersonu slodzi un ikdienu. Redz tikai apsaukāšanos.

    • Es no sirds ieteiktu politiķiem bez partijas palīdzības pamēģināt nodrošināt sev iztiku.

    • Tad ja psihe nav kārtībā,kāpēc jāstrādā darbs ar kuru netiek galā.Kāda tad ir psihe lauku iedzīvotājiem-dzīvojot bez naudas,bez darba,bez medicīnas.Visi kliedz darbu var atrast.Tad piedāvājiet lūdzu darbu 150-200 km no Rīgas un + vēl 25 km no centra,kur kaut kāda darba iespēja pastāv.Tad tālāk vēl lielāko ties alga ir minimālā .Līdz tam darbam ir jātiek,ceļa izdevumi nav nekādi mazie.Ja tev bērns slims vai nez kas vēl.Kāda psihe tad ir tiem ļautiņiem.

    • Tādēļ jau arī ir tā lielā alga ministriem,lai viņi strādātu,ne tikai iejustos ,,ādā”.

  3. Un kāpēc gan deputātiem maksā pilnu algu,ja reiz neierodas darbā tad arī alga mazāka

  4. tas jau apsveicami, ka neplātās ar savu nekompetenci un koruptīvajiem darījumiem

  5. Laba bilde ministrej

  6. kāda jēga teātrim, katrs dara savu, vieni savāra ziepes otri tās realizē. Parunāties jau var mājās

  7. Vienīgais kam ministriem ,arī deputātiem ir jāatskaitās ir savu partiju sponsoriem un melnajiem kardināliem.Var arī atskaitīties kā to darīja ,,ome,, ,teikdama ka to es no galvas neatceros vai tad es biju Ķīnā un kas pa to laiku notika Latvijā nezinu teikt.

  8. Vai deputāti ir patiesi griboši uzklausīt ministru par tā darbiem un nedarbiem. Ja tā un ministrs negrib – tad vajag uzteikt darbu atbrīvojot… Tikai vai patiesi grib uzklausīt?

  9. Nesaprotu laika ierobežojumus. Tādēļ taču ir tautas vēlēti deputāti un ministri, lai jautājumus ,,izvēt;itu“, līdz problēma ir atrisināta un jautājums atbildēts. Kur tautas pārstāvjiem steidzīgi jādodas, ka nespēj darīt darbu, kādēļ viņi ir ievēlēti saeimā? Ministri ir tādi tikai gan laikam vārda dēļ; neierasties uz jautājumu sesiju kavē nezināšana, ko atbildēt. Lai no nepatikšanām izvairītos, ērtāk

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+