Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. janvāris, 2012
Drukāt

Mūsu attiecības ir veiksmes stāsts. Saruna ar Hītu Beiliju

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

ASV vēstniecības padomnieks politikas un ekonomikas jautājumos Hīts Beilijs, kurš astoņu mēnešu laikā iemācījies latviešu valodu un tajā runā tekoši, intervijā stāsta par ASV un Latvijas uzņēmēju līdzšinējiem projektiem, iespējām un izaicinājumiem. H. Beilijs atgādina, ka vienmēr ir gatavs tikties ar Latvijas uzņēmējiem, lai apspriestu idejas un savestu kopā ar partneriem ASV.


 

– Kāda jūsu vērtējumā ir Latvijas un ASV ekonomisko attiecību izaugsme?

Hīts Beilijs: – Svarīgi ir runāt nevis par apjomu, bet par virzienu, kurp dodamies. Mēs vēlamies, lai attiecības augtu, tādēļ mums šeit, ASV vēstniecībā, ir komerclietu nodaļa. Mūsu ekonomiskās attiecības ir veiksmes stāsts. Pēc jaunākajiem datiem, Latvijas eksports pērnā gada 11 mēnešos uz ASV audzis par 97 procentiem, arī Amerikas eksports uz Latviju auga – tie bija apmēram 65 procenti. Tas apliecina, ka esam rīkojušies pareizi, taču jāiegulda daudz darba, lai izaugsme būtu vēl lielāka.

– Kādas ir ASV galvenās eksporta preces un sadarbības projekti Latvijā?

– Uz ielām redzam ASV ražotas automašīnas. Latvijā zemnieki izvēlas ASV uzņēmuma “John Deere” ražotos traktorus. Ļoti priecājos tos redzēt Latvijas laukos, turklāt uzņēmumam ir sena vēsture un tos lieto arī amerikāņu fermeri. Baltijas valstīs tā esot populārākā traktoru marka.

Pēdējos divus gadus esam aicinājuši 40 uzņēmējus no Latvijas apmeklēt enerģētikas tehnoloģiju izstādes ASV. Tajās uzņēmēji uzzina jaunākās tendences šajā jomā, kā arī veidojas kontakti ar ASV uzņēmējiem. Viens veiksmes stāsts ir par spēkstaciju, kura darbojas ar kokmateriāliem, – tai turbīnas ir ražojusi ASV kompānija “Pratt & Whitney”. Esmu dzirdējis par ieceri Latvijā būvēt vēl vismaz trīs līdzīgas spēkstacijas, kurās plānots izmantot šīs turbīnas.

 

Priecājamies, ka Latvijas valdības izsludinātajā konkursā par tehnoloģijām elektroniskajām identifikācijas kartēm uzvarējuši ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumi “IBM” un “Datacard” sadarbībā ar saviem Latvijas partneriem.

 

Svarīga ir arī Latvijas valdības un uzņēmumu griba paplašināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari Latvijā, un šajā ziņā ASV var piedāvāt lielu skaitu potenciālo sadarbības partneru.

– Pastāstiet, kas ir aktīvākie ASV uzņēmumi Latvijā?

– Aizkrauklē darbojas ASV durvju ražotāja “Jeldwen” fabrika. Savukārt ASV ķīmijas produktu uzņēmums “Cytec” Latvijā izvietojis Eiropas administratīvās pārvaldes centru. Pieredze uzņēmumam šeit bijusi tik laba, ka jau pēc gada viņi sāka paplašināt savu darbību šeit. Nākotnē arī viņiem ir iecere šeit augt. Veiksmīgi Latvijā darbojas arī ASV uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un nekustamajiem īpašumiem.

– Kā Latvijā ir ar ASV finanšu sektora klātbūtni? Vai ASV bankas kreditē kādus projektus Latvijā?

– Sadarbība starp Latvijas un ASV bankām ir laba un aktīva. ASV kapitāla banka Latvijā ir “Ge Money Bank”, kam gan šeit ir neliela tirgus daļa, taču tā ir aktīva un stabila, turklāt sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Projektu finansēšanā vēlos izcelt ASV eksporta un importa banku “ExIm Bank”, kas ir liels resurss cilvēkiem ārpus ASV, ja viņiem ir vēlēšanās attīstīt kādus projektus, kurus ir grūti finansēt un kuru īstenošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, pakalpojumi vai citi ASV produkti.

– Kāda ASV redzējumā ir Latvijas biznesa vide, un vai tā ir draudzīga investīcijām?

– Kopumā situācija ir uzlabojusies. Par to liecina tas, ka Latvija Pasaules bankas “Doing Business” indeksā, kuru vērtējot biznesa iespējas ņem vērā arī uzņēmēji ASV, pēc pēdējiem datiem, ieņēmusi augsto 21. vietu. Tas ir apliecinājums, ka Latvijas valdība daudz darījusi situācijas uzlabošanai.

Gribu minēt arī vienu problēmjautājumu. Latvija vēlas attīstīt informācijas ekonomiku, taču ir svarīgi aizsargāt intelektuālo īpašumu. Vēstniecība ir atbalstījusi neformālu darba grupu, kurā piedalās Latvijas un ASV uzņēmumi un kura savā pirmajā tikšanās reizē sprieda par to, kā veicināt progresu šajā jomā.

 

Latvijā situācija ir labāka nekā pirms desmit gadiem, taču šeit vēl joprojām 53 procenti programmatūras ir pirātiskas izcelsmes, un šis skaitlis ir divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā. Ja kāds ASV uzņēmums uzzinās, ka viņa potenciālais partneris lieto pirātiskas programmas, var rasties šaubas par turpmāko sadarbību.

 

Vēl viens izaicinājums ir tas, ka Latvijā tiesas samērā ilgi izskata komercstrīdus. Salīdzinoši vienkārša lieta var ilgt pat trīs vai četrus gadus. ASV uzņēmumiem jāzina, kā var risināt problēmas un šim procesam jābūt vieglākam.

– Cik liela loma Latvijas un ASV ekonomiskajās attiecībās ir Ziemeļu apgādes tīklam uz Afganistānu?

– Ziemeļu apgādes tīkls (NDN) ir viens no labākajiem piemēriem Latvijas un ASV sadarbībai. Jāatceras, ka mūsu attiecības nav tikai ekonomiskas, lielu lomu spēlē attiecības aizsardzībā un politikā – mēs esam sabiedrotie Afganistānas misijā. NDN ir devis ekonomisko labumu Latvijai, pēc pēdējiem datiem, pateicoties tam, caur Latvijas tranzīta sistēmu izgājuši 30 000 konteineru ASV armijas vajadzībām un tas ir liels devums Latvijas ekonomikai. Sadarbība šajā jautājumā turpināsies un augs.

Latvijā tagad tiek spriests par Ziemeļu apgādes tīkla izmantošanu arī kravas plūsmām no Afganistānas, taču ASV amatpersonām vēl būs jāpieņem lēmums par preču nosūtīšanas no Afganistānas sākšanu.

– Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar produktu piegādi ASV armijai?

– Kopā ar ASV aizsardzības un loģistikas aģentūru 2010. gadā vēstniecībā rīkojām konferenci, kurā uzņēmēji no Latvijas varēja uzzināt, kā piedalīties ASV valdības rīkotajos konkursos. Daži Latvijas uzņēmumi ir piedalījušies veiksmīgi, piemēram, “Dobeles dzirnavnieks” piegādājis miltus 250 000 ASV dolāru vērtībā uz Afganistānu. Ir arī citi uzņēmumi, kas piedalījušies šajā procesā. Preces piegādēm uz Afganistānu ASV iepērk, izmantojot iepirkuma procedūras.

 

asvtab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asvtab2

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+