Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Nacionālā identitāte mūzikā – no naudas līdz pavārgrāmatai


Ensemble_modern_4

Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros Rīgā ierodas viens no pasaulē ievērojamākajiem laikmetīgās mūzikas ansambļiem “Ensemble Modern”, lai 4. un 5. oktobrī sniegtu divus koncertus Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē. Projekta “No kurienes? Uz kurieni? – Mīti, nācija, identitātes” ietvaros skanēs arī trīs latviešu komponistu – projekta konkursa laureātu – mūzika. 


 

“Ensemble Modern” kopš savas dibināšnas 1980. gadā ir daudznacionāls veidojums – tā sastāvā ir deviņpadsmit mūziķi no Argentīnas, Bulgārijas, Indijas, Izraēlas, Japānas, Polijas, Šveices un Vācijas. Visi ansambļa mākslinieki ir augstākās raudzes mūziķi, kuriem ir izcila tehnika un plaša tembru palete, kā arī liela pieredze jaunās mūzikas atskaņošanā. Visā tā pastāvēšanas laikā ansamblis sadarbojies ar mūsdienu mūzikas grandiem – Ģērģu Ligeti, Maurisio Kāgelu, Frenku Zapu, Stīvu Reihu, kā arī popularizējis jauno mūziku, bijis daudzu opusu ierosinātājs un pirmatskaņotājs.

Šajā reizē “Ensemble Modern” uz Rīgu atvedis īpašu projektu. Jau 2011. gada maijā pēc Vidusaustrumeiropas Gētes institūta iniciatīvas sadarbībā ar “Ensemble Modern” un “BHF-BANK Stiftung” fondu 28 jauni komponisti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas un Slovākijas tika uzaicināti piedalīties praktiskajā seminārā “Ensemble Modern” mājvietā Frankfurtē. Te katram ielūgtajam komponistam tika dota iespēja iepazīstināt ar kādu savu jau sacerētu skaņdarbu. Iznākumā no astoņu dalībvalstu ekspertu izvirzītajiem 28 kandidātiem patiesi spēcīgā konkurencē uzvarēja arī trīs spilgti Latvijas pārstāvji: Kristaps Pētersons, Jānis Petraškevičs un Andris Dzenītis, līdzās diviem Slovēnijas komponistiem un pa vienam kolēģim no Polijas, Ungārijas un Čehijas.

Projektā jaunie komponisti pievērsās vēsturiskajiem un aktuālajiem mītiem, kas veido un nosaka nacionālo identitāti un piederības izjūtu.

A. Dzenīša “Latviešu pavārgrāmata” (“Latvian Cookbook”) ir mēģinājums meklēt nacionālās ēdienkartes mitoloģijas muzikālo pusi, K. Pētersona “Nauda” (“Money”) ir muzikāla izrāde ar naudas, premjerministra un citu fiskālu elementu piedalīšanos – muzikālo pusi papildina “hepenings”, savukārt J. Petraškeviča “Darkroom – Ein Phantasiestuck” ir smalkas un gudras skaņu domāšanas skaists paraugdarbs.

Līdz ar slovēņa Mateja Bonina, ungārietes Judītes Vargas, poļa Pāvela Hendriha, čeha Františeka Halupkas un slovēnietes Ninas Šenkas darbiem, latviešu komponistu opusi pirmatskaņojumu piedzīvoja pagājušā gada nogalē, Minhenes Mufata zālē. Pirmatskaņojuma muzikālais vadonis Minhenē bija pasaulslavenais Pēters Etvešs, savukārt Rīgas koncertos pie diriģenta pults būs igauniete Anu Tali. 4. oktobra koncerta programmā Latvijas Nacionālajā operā līdzās citiem darbiem skanēs K. Pētersona skaņdarbs, bet 5. oktobrī – A. Dzenīša un J. Petraškeviča opusi.

 

VARBŪT NODER

Koncerti: 4. X 19.00 un 5. X 17.00 LNO Jaunajā zālē.

Biļetes – “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena – Ls 10.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+