Latvijā
Sabiedrība

NATO bataljons ierodas – ar saviem pavāriem un hokeja inventāru 11

Ar saviem pavāriem un hokeja inventāru

Jau sestdien Latvijā ieradīsies pirmā Kanādas karavīru grupa, kas ietilps daudznacionālā NATO kaujas bataljonā. Ziņa, ka sākotnēji viņiem nāksies dzīvot “telšu pilsētiņā”, ieguva plašu publicitāti. Iztēlē parādās aina no kāda tūristu kempinga, kur starp daudzām mazām, krāsainām teltīm žāvējas veļa un uz ugunskura vārās zupa. Tomēr tā ir pilnīgi aplama, patiesībā apstākļi karavīru pagaidu mitekļos drīzāk līdzināsies nelieliem dzīvokļiem. Rudenī viņi pārvāksies uz jaunajām kazarmām Ādažos.

Bataljonā būs arī karavīri no Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Albānijas, un bataljons miera laikā iekļausies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā un pakļausies tās komandiera pavēlēm. Svinīgā operācijas atklāšanas ceremonija Ādažu bāzē paredzēta 19. jūnijā ar augstu valsts un arī ārvalstu militāro personālu.

Lielāko daļu no bataljona veido NATO Paplašinātās klātbūtnes operācijā iesaistītie Kanādas bruņoto spēku karavīri. Uz Latviju nosūtīti 450 sauszemes spēku karavīri no mehanizētā kājnieku bataljona, izlūkvadu un atbalsta vienības no Edmontonas princeses Patrīcijas pulka. Viņi Latvijā uzturēsies sešus mēnešus un pēc tam tiks nomainīti ar karavīriem no citām sauszemes spēku vienībām.

“Salaveča teltis mūs nebiedē”

Kanādai karavīru nosūtīšana uz Poliju un Baltijas valstīs NATO bataljona sastāvā, kā arī fregates nosūtīšana uz Eiropu un četru Kanādas gaisa spēku lidmašīnu F-18 izvietošana Islandē gadā izmaksās 132 miljonus (87,22 milj. eiro) Kanādas dolāru. No bruņojuma, kas tiek nosūtīts uz Latviju, jāmin sestās paaudzes LAV III jeb “Kodiak” vieglie sauszemes spēku riteņu bāzes bruņutransportieri, kuriem ir trīs cilvēku apkalpe un kuri spēj pārvadāt vēl sešus cilvēkus. Kanādas karavīri dzīvos Ādažu bāzē, kur pašlaik šīs valsts militārie inženieri uzcēluši pārvietojamo mājokļu pilsētiņu. Parasti medijos tiek lietots jēdziens “telšu pilsētiņa” un apgalvots, ka karavīri dzīvos “teltīs”, tomēr šis jēdziens ir maldinošs un nepasaka lietas būtību. Kā stāsta Kanādas bruņoto spēku pulkvedis Džošs Meidžors, sākumā kanādieši un daļa pārējo sabiedroto dzīvos pārvietojamajos mājokļos. Vienā šādā mājoklī var ietilpt 12 cilvēki, un katrā no tiem pieejama elektrība un apkure. Netālu no mājokļiem pilsētiņā atsevišķos nodalījumos  pieejamas gan tualetes, gan dušas. Jēdzienu “telts” savos propagandas materiālos izmanto Krievija, piemēram, sociālajos tīklos izplatīta kolāža, kuros redzams Salavecis apsnigušas telts priekšā un jautā tajā dzīvojošiem: “Kā tev klājas, natovieti, kā tev klājas, sarkanais?” Uz ko atskan drebelīga atbilde: “Silllti, Sallllliņ! Silllti!” Parādu šo attēlu Dž. Meidžoram, kurš pasmīn un dod savu vērtējumu. “Attēlā redzamās teltis ir līdzīgas tām, kurās ikviens Kanādas bruņoto spēku karavīrs ziemā ir dzīvojis vismaz četrus mēnešus arktiskā treniņa laikā. Šādās arktiskajās teltīs ar krāsniņu var satilpt desmit karavīri. Tā ka arī šādas Salaveča teltis mūs nebiedē. Taču kopumā šis attēls un jēdziens “telts” mūsu situācijā Latvijā ir maldinošs.”

Kanādiešu uzceltā pārvietojamo mājokļu pilsētiņa arī pēc bataljona karavīru pārvākšanās uz kopmītnēm palikšot bāzē. Tā tiks izmantota gadījumos, kad notiek kontingenta karavīru rotācija, sabiedrotajiem ierodoties uz mācībām, kā arī karavīriem, kas ceļā uz Igauniju piestāj Latvijā. Dažādi ieguldījumi no Latvijas puses infrastruktūrā periodā no šā gada līdz 2019. gadam izmaksās 86 miljonus eiro. Finansēšanā iesaistīsies arī NATO, Kanāda un citas alianses valstis, piemēram, Luksemburga.

Kopmītnēs karavīri dzīvos numuriņos, kuros ir vieta diviem vai četriem cilvēkiem. Numuriņā būs nodrošinātas visas labierīcības, tostarp arī tehnika, ar kuru pagatavot maltīti. “Ja karavīram ir kas atvests no mājām vai veikala, viņš droši var uztaisīt sev ēst, nav jau tā, ka viņiem jāiet tikai uz mūsu piedāvātajām vakariņām,” skaidro NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš. Latvijas NBS karavīriem un zemessargiem dzīve būtiski nemainīsies, viņi kopmītnes izmanto tikai mācību laikā, bet tajās nedzīvo pastāvīgi, jo atbilstoši profesionālā dienesta tradīcijai dzīvo savās mājās vai dzīvokļus un uz bāzi katru dienu ierodas kā uz darbu. Piemēram, blakus esošajā Kadagā daudzi Latvijas NBS karavīri īrē vai ir nopirkuši sev mājokļus.


Pakļausies komandierim no Latvijas

Kanādas vadīto daudznacionālo bataljonu komandēs Princeses Patrīcijas vieglo kājnieku pulka 1. bataljona komandieris Veids Rūtlends, kurš nesen viesojās Latvijā kopā ar 41 karavīru, piedaloties mācībās “Summer Shield”. Viņš laikrakstam “Edmonton Journal” paudis uzskatu, ka bataljona ierašanās pastiprināšot Latvijas iedzīvotāju uzticību un drošību. “Viņi zina, ka pastāv draudi no tuvumā esoša kaimiņa puses,” saka V. Rūtlends. Daudznacionālais bataljons iekļausies NBS Sauszemes spēku mehanizētās brigādes struktūrā, un operacionālā subordinācija sabiedroto spēku bataljonam miera laikā būs brigādes komandierim pulkvedim Ilmāram Atim Lejiņam.

NATO bataljoni Baltijā un Polijā atrodas agresijas atturēšanas un aizsardzības nolūkos. Saspringta situācija būs rudenī notiekošajās Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās “Zapad–2017”. Jau iepriekš izskanējis pieļāvums, vai Krievijas karaspēks, kas šajā laikā ieradīsies Baltkrievijā, tur nepaliks ilgāk. Aizsardzības ministrija “Zapad–2017” kontekstā uzsver, ka tās tikšot novērotas ar dažādiem paņēmieniem, tomēr pašlaik tajās nesaskata tiešu militāru apdraudējumu, bet pastāv risks, ka tuvāk NATO robežām tiks pievilkti Krievijas spēki.

Pirmais vienības komandiera jautājums parasti ir: kādus militāros vingrinājumus veiksim? Tos plānos 
I. A. Lejiņš un V. Rūtlends kopā ar pārējo valstu komandieriem, lai stiprinātu spēju savietojamību un savstarpējo komunikāciju. “Mēs mācīsimies strādāt komandā. Sešas valstis no kaujas grupas strādās ar septīto – uzņemošo valsti – Latviju. Laika apstākļi un ainavas īpatnības Kanādā ir ļoti līdzīgas Latvijai. Mūsu karavīriem tie nebūs sveši. Ziemā Edmontonā –15 grādi pēc Celsija dienā ir ierasta temperatūra, reizēm tā ziemā nokrītas līdz –30 un pat –35 naktī. Arī odi vai citi insekti vasarā mums netraucēs pildīt misiju. Dažādas grūtības padara karavīra mugurkaulu stiprāku,” teic Dž. Meidžors. Vingrinājumus bataljona karavīri kopā ar ieroču brāļiem no Latvijas veiks Ādažu poligonā, kurš ir paplašināts un kurā vienlaikus mācības var veikt divi bataljoni, netraucējot viens otram. Poligonā izveidota arī smagās tehnikas novietne un tiks celts sporta un atpūtas komplekss, kuram finansiālu ieguldījumu dos arī kanādieši. Tāpat sabiedroto karavīri un tehnikas vienības izmantos arī poligonu Meža Mackevičos pie Daugavpils un Lāčsila poligonā pie Alūksnes. Tāpat karavīriem būs iespējas trenēties Skrundas militārajā pilsētiņā. “Mums paveicās, ka bijusī Skrundas pilsētiņa ir saglabājusies ar visām ielām. Varam tajā trenēt karadarbību pilsētas vidē. Zinu, ka citas valstis šādas pilsētiņas ceļ, bet mums jau ir,” saka L. Kalniņš.

Katra valsts, kas piedalās misijā, atvedīs arī savu tehniku un zināšanas. Vairāki “Leopard” tanki būs Spānijas kontingenta sastāvā, to pat Latvijas pārstāvji tehnikas ziņā sauc par “smagāko” bataljona vienību, Polija, kurai ir lielākais tanku parks Eiropā starp NATO valstīm, uz Latviju sūtīs tanku rotu, bet Itālija – vienību ar bruņumašīnām. Kā uzsver L. Kalniņš, būtiski treniņu laikā būs noskaidrot, cik dažāda kaujas tehnika ir piemērota Latvijas purvainajiem un mežainajiem apstākļiem, kāda ir tās spēja pārvarēt šķēršļus, un, protams, tiks pārbaudītas Latvijas rīcībā esošās vieglās bruņumašīnas, NBS komandieris norāda, ka šajā operācijā Latvijas armija nav tikai patērētāja, piemēram, varam sniegt savas zināšanas par darbību Latvijas apvidus apstākļos, dot ekspertīzi par atmīnēšanu, kā arī trenēties bataljona dislokācijā, kas esot grūta operācija.

Ņems līdzi hokeja ekipējumu

Katra valsts līdzi sev ņems arī savus pavārus. “Būs dažādi ēdieni no katras kultūras – kādu dienu spāņu, kādu dienu latviešu, kādu dienu itāliešu un albāņu, citu dienu – mikslis. Karavīriem tas būs patīkams pārsteigums, jo arī šādi var iepazīt citas kultūras. Viņi ne tikai kopā trenēsies un mācīsies, bet arī iepazīs dažādas kultūras un izkops savstarpējo izpratni par saviem dienesta biedriem,” teic Dž. Meidžors. Kanādieši brīvajā laikā iecerējuši spēlēt hokeju, un uz šo sadarbības veidu lielas cerības liek arī NBS. Arī pulkvedis Meidžors pats spēlē amatieru hokeju. Nesen notikušajā Pasaules hokeja čempionātā viņš cerējis, ka Latvija uzvarēs Vāciju un tad ceturtdaļfinālā satiksies ar Kanādu. Brīvajā laikā kanādieši iecerējuši veidot ciešākas saites ar Latvijas sabiedrību, un daļa no šā procesa notiks ar hokeja starpniecību. “Mūsu kontingentā būs karavīri, kuri spēlē amatieru hokeju. Zinu, ka 20 – 25 karavīri no bataljona līdzi ņems hokeja ekipējumu. Viņiem ir dažādi spēles prasmes līmeņi, nav jau tā, ka sūtām labākos Kanādas spēlētājus uz Latviju bataljona sastāvā. Ceram, ka mūsu karavīri varēs uzspēlēt hokeju ar dažādām komandām no Latvijas. Līmenis mūsu karavīriem hokejā ir ļoti labs, tomēr ar Rīgas “Dinamo” nevarēsim mēroties spēkiem,” piebilst Dž. Meidžors. Zināms, ka, piemēram, ASV karavīri, kuri atrodas Latvijā operācijā “Atlantic Resolve”, mēdz sniegt palīdzību dažādu sociālās aprūpes centru un bērnunamu sakārtošanā, piemēram, zāģējot malku un darot citus darbus. Kā būs ar kanādiešiem? “Kopā ar sabiedrotajiem kaujas grupā sanāksim un lemsim, kā varam dot pienesumu Latvijas sabiedrībai un kur varam palīdzēt,” sola Dž. Meidžors. Arī Latvijas karavīri spēlējot hokeju amatieru komandās, saka L. Kalniņš. No kanādiešiem esot izskanējis aicinājums aukstā ziemā uzliet ledu un spēlēt uz dīķa. Bataljona karavīru atpūta Latvijā tikšot organizēta no NBS puses, tiks aicinātas arī tūrisma firmas, lai izrādītu bataljona karavīriem Latvijas skaistākās vietas.

Sniegt palīdzību bataljona karavīriem būs gatavi arī NBS kapelāni, ja būs tāda nepieciešamība. Kā norāda NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš – katra valsts ieradīsies ar saviem kapelāniem, kuriem vienības ticīgie cilvēki uzticas, un, ja kāds no bataljona valstu bruņoto spēku kapelāniem nebūs uz vietas, tad garīgo aprūpi varēs veikt arī jebkurš no Latvijas NBS kapelāniem. E. Pļaviņš atceras, ka viņam kādu mācību laikā Lielvārdē bijusi šāda situācija, kad ASV karavīrs lūdzis viņam palīdzību, jo bijusi nepieciešama garīgā padomdošana attiecību jautājumos. Pamatā armijā karavīri pie kapelāniem nākot ar trim jautājumiem – tie ir attiecību jautājumi, par karavīra misiju un aicinājumu, kā arī par atkarībām.

Kanādas sabiedrība atbalsta spēku nosūtīšanu

Mēneša sākumā respektablā Vašingtonas “Pew Research Center” veiktā aptaujā atklājies, ka kanādieši NATO tur augstā cieņā. Aptaujā 58% izteikuši atbalstu, ka konflikta gadījumā ar Krieviju NATO ir jāiesaistās sabiedrotā aizstāvēšanā, kuram tiek uzbrukts. Vēl augstāks rādītājs ir tikai Nīderlandē (72%), Polijā (62%) un ASV (62%). Kopumā dalību NATO atbalsta 66% kanādiešu, tiek norādīts aptaujā. Tas ir uzlabojums par desmit procentpunktiem kopš aptaujas, kas veikta 2015. gadā, un pieaugums vērojams visās demogrāfiskajās grupās. Pozitīvs skatījums uz NATO valda arī pašreizējā Kanādas premjerministra Džastina Trudo Liberālās partijas atbalstītāju vidū (75%), bijušā premjera Stīvena Hārpera (74%) un arī starp Jaunās demokrātiskās partijas atbalstītājiem (65%). Gan Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, gan Kanādā dzīvojošais latvietis M. Sausiņš norāda, ka kanādieši ir atbalstoši attiecībā uz spēku nosūtīšanu uz Latviju. “Neesmu vēl saticis nevienu, kas teiktu ko negatīvu par šo lietu. Es gan vairāk uzturos starp vecākiem cilvēkiem un ar daļēji konservatīviem uzskatiem. Tomēr par šo jautājumu runā maz. Kanādas karavīri ir dažādās vietās pasaulē, un tagad Latvija ir viena no šīm daudzajām vietām,” komentē M. Sausiņš.

Tomēr Kanādas medijos parādās arī kritiski raksti par Kanādas operāciju Latvijā. Laikraksts “The Chronicle Herald” nesen viedokļrakstā uzsvēra, ka Kanādas operācija Latvijā esot bezjēdzīga, lieki tiekot kacināta Krievija un daudznacionālie bataljoni kā kaujas spēks neesot efektīvi. Halifaksā iznākošā dienas laikraksta, kurš pēc Kanādas apjomiem varētu būt piektajā vai sestajā vietā, publikācija bija dāvana Krievijas propagandas mašīnai – tas tika tulkots krievu valodā un Krievijas medijos pasniegts gandrīz vai kā visas Kanādas iedzīvotāju viedoklis. A. Osērs atsaucas uz “Pew Research Center” pētījumu un norāda, ka vairākums Kanādas iedzīvotāju ir atbalstoši operācijai Latvijā. “Mūsu valstī ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Preses brīvība ir viena no mūsu nācijas lielākajām vērtībām. Jūs vienmēr atradīsiet rakstus, kas vērsti pret pastiprināto klātbūtni un NATO, tomēr dzīvojam demokrātijā un turam viedokļu dažādību augstā cieņā,” piebilst A. Osērs.

Avoti Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda, ka Krievijas propagandai esot grūti atrast “saskarsmes punktus”, lai izplatītu nomelnojošu informāciju par kanādiešiem, tomēr jau tagad tiekot mēģināts parādīt, ka Kanādas armija ir vāja. Saprotams, ka starptautiski par Kanādas iesaisti starptautiskajās operācijās Eiropā dzirdēts maz, tā viņiem būs pirmā šāda operācija Eiropā pēc Otrā pasaules kara.

Kanādas vēstnieks uzsver, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas ir papildu izaicinājums. “Esam arī šādām situācijām gatavojušies ilgu laiku, strādājam kopā ar latviešu un NATO kolēģiem, lai reaģētu uz viltus un sagrozītām ziņām. Mums vēstniecībā ir cilvēki, kas ik dienu veic mediju monitoringu Latvijā, mēs zinām, kas ir rakstīts dažādos Latvijas medijos par NATO paplašināto klātbūtni. Tomēr mums nav tikai jāreaģē uz ziņām, bet arī jāstiprina pašu tēls,” teic A. Osērs.

Kanādas latvieši palīdz sagatavoties

Nākamajā Kanādas karavīru rotācijā misijā dosies arī latvietis Aleksandrs Sausiņš, kurš dien Kanādas bruņoto spēku militārajā policijā. Arī viņa tēvs – Latviešu nacionālās apvienības Kanādā biedrs Mārtiņš Sausiņš savulaik dienējis Kanādas armijā un dienestu  beidza leitnanta pakāpē. Tagad M. Sausiņš palīdz Kanādas kontingentam ar informāciju par Latviju. Nesen viņš Edmontonā lasīja lekciju Kanādas karavīriem, kuri dosies operācijā uz Latviju. Tas ir neliels ieskats Latvijas vēsturē, sākot ar sendienām un beidzot ar jaunākajiem laikiem, sadzīvē, kultūrā, tostarp Dziesmu un deju svētkiem, podniecību un rotu kalšanu. “Karavīriem stāstīju par to, ko latvieši dara brīvdienās, piemēram, sākot ar bērzu sulas tecināšanu un beidzot ar sēņošanu. Pastāstīju arī par mūsu galvaspilsētu Rīgu un tajā aplūkojamo,” stāsta M. Sausiņš. Viņš teic, ka par Kanādas bruņoto spēku karavīriem radies labs priekšstats kā par profesionāļiem un viņiem ir izpratne par situāciju Austrumeiropā un par “Krievijas uzmākšanos” Baltijas tautām. “Viņiem šī misija ir jāpilda, tā ir daļa no viņu darba, un par to nav ko čīkstēt, un neviens to arī nedara. Jau iepriekš kanādiešu karavīri ir bijuši Latvijā, un viņiem palicis labs iespaids par mūsu tautiešiem un ieroču brāļu – Latvijas NBS karavīru – profesionalitāti,” piebilst M. Sausiņš. Lekcijās karavīri esot interesējušies par sadzīvi – kādi ir latvieši un ko viņi dara brīvajā laikā – un centušies saprast, kā būs dienēt plecu pie pleca ar kolēģiem no Latvijas. M. Sausiņam tagad esot daudz darba, jo pirms došanās uz Edmontonu viņš esot uzstājies arī Kingstonā, Ontario provincē. Tur atrodas karavīri, kurus paredzēts sūtīt uz atlases bāzi, lai izlemtu, vai viņi dosies uz Latviju vai Kuveitu.

LA.lv
LA
LA.lv
Latvijā
Ķengargā taksometrs uzbrauc gājējai; policija aicina atsaukties aculieciniekus
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
No populāra veikala plauktiem liek izņemt attēlā redzamos auskarus; cilvēkus aicina atgriezt preci
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Vecrīgā pieķertais taksometra šoferis cenšas vainu uzvelt klientam
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Atlaistā Jelgavas ziedu veikala pārdevēja no firmas vēlas piedzīt 5201 eiro
4 minūtes