Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
19. februāris, 2016
Drukāt

Kā piensaimnieki vērtē iespēju pārorientēties uz gaļas ražošanu? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Rihards Valtenbergs, z/s “Valti”: “Gaļas nozare nav tik ienesīga. No vienas piena govs ienesīgums ir līdzvērtīgs divām vai pat trim gaļas govīm. Ja cilvēki grib laukos dzīvot, tad skaidrs, ka gaļas nozare būtu viena no tām, uz ko pārorientēties, bet šajā nozarē arī viegli neiet. Tā visiem līdzekļiem mēģināts panākt, lai nedarbojas Liellopu izsoļu nams. Par to, ka gaļas nozarē neiet viegli, liecina tas, ka gaļas cenas ir divas līdz trīs reizes mazākas nekā ieguldītais. Kautuve par bulli maksā divus eiro/kg kautsvarā. Lai vienu kilogramu gaļas saražotu, jāiegulda četri līdz seši eiro. Pienu valstī saražojam divreiz vairāk, nekā spējam patērēt, bet vietējam tirgum vajadzīgi aptuveni 300 gaļas šķirņu buļļi, un vairāk mums nepieprasa. Tas ir dīvaini, jo visu laiku gaļa tirgū ir pieejama, tikai paliek atklāts jautājums par tās izcelsmi. Krīze jau mūžīgi neturpināsies, bet šobrīd gan piena, gan gaļas cenas ir viszemākās Eiropas dalībvalstu vidū. Ilgi tā turpināties nevar. Vajadzīgs valsts atbalsts.”

 

Sandra Vitkovska, z/s “Pļaviņas”: “Rudenī likvidējām septiņas govis, kas ražoja ap 30 tonnu piena gadā, jo nevienam pienu nevajadzēja. Novembrī tika izsludināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai tām mazajām saimniecībām, kas pārstrukturizējas, un mūsu projekts ir apstiprināts. Taču pagaidām vēl neesam sākuši tā īstenošanu, jo turpinās saskaņošana starp vairākām instancēm. Kad saņemsim naudu, pirksim minitraktoru un tad rudenī jābūt skaistai trušu mājai un rudens avenēm. Paralēli esam sākuši saimniekot bioloģiski.”

 

Dace Pastare, LPKS “Māršava” vadītāja: “Ja cilvēks laukos grib strādāt, tad atradīs veidu, kā to darīt. Zemnieks spēj pielāgoties un atrast veidu, kā darboties. Nopietni runājot, jautājums ir par to, cik spītīgi zemnieki spēs turēties pretī iznīcības vilnim. Nedomāju, ka gaļas nozare būs glābiņš. Latvijā joprojām ir liels procents kontrabandas gaļas. Jāņem vērā, ka gaļas lopa izaudzēšana ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process, tā nav ne vista, ne trusis un pat ne cūka. Kas varētu izvilkt nozari? Tas būtu daudznozaru profils – graudi vai kas cits. Dažs varbūt pārdos savu zemi graudkopjiem. Saimniecības izvilks kāda specifiska niša vai produkts, ko paši ražo. Lielu daļu saimniecību glābs tas, ka tās darbojas stabilos kooperatīvos. Un, jo lielāka saimniecība, jo lielākas iespējas tai būs izdzīvot.”

 

Ieva Rutkovska, z/s “Vītoliņi” saimniece: “Katram jāpieņem savs lēmums. Ja cilvēks jūtas vienlīdz labi kā piensaimnieks un gaļas lopu audzētājs, tas ir apsveicami. Bet katram jāizvērtē riski. Ja pārorientēšanās ir valstisks piedāvājums, tad jāsaprot, kādi katram bijuši ieguldījumi un ko atļauj Eiropas regulas. Savulaik jau cukura nozari likvidējām. Vai Latvijas zemē, kur zāle spiežas cauri asfaltam, ir prātīgi neslaukt pienu? Domāju, ka valstiski piedāvājumiem un lēmumiem ir jābūt ļoti pārdomātiem. Es tikai vienu nevaru saprast – ja mēs ražojam vislētāko pienu Eiropā, kādai jābūt uzņēmumu vadībai, lai šo pienu nevarētu pārdot tālāk pasaulē?”

 

Ilze Aizsilniece, LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja: “Šobrīd intensīvi jāturpina meklēt jaunus noieta tirgus, kuros pārdot Latvijā saražoto piena produkciju. Tas ir jādara ne tikai katram piena pārstrādes uzņēmumam individuāli, bet arī atbildīgo ministriju līmenī. Tieši tādēļ, ka nav iespēju, kur saražotos piena produktus eksportēt, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu. Papildus jāatzīmē, ka arī Latvijā šobrīd netiek izmantoti visi potenciālie piena produkcijas patērētāji – skolas, bērnudārzi un cietumi, kur galvenokārt izmanto lētākā iepirktā produkta politiku, nevis dod priekšroku Latvijā ražotajam.”

 

Uzziņa

* Kopējais liellopu ganāmpulku skaits gada laikā ir samazinājies par 7,9%: 2014. gada decembrī reģistrēti 21 977 liellopu ganāmpulki; 2015. gada decembrī – 20 233 liellopu ganāmpulki. No šiem ganāmpulkiem 2014. gadā pienu pārstrādei realizēja 8352, bet 2015. gadā – 8086 ganāmpulki.

* Slaucamo govju skaits laikā no 2014. gada decembra līdz 2015 gada decembrim sarucis par 3415 dzīvniekiem: 2014. gadā bija reģistrētas 165 878 govis; 2015. gadā – 162 463 govis.

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pilnīgi piekrītu Ievai Rutkovskai, z/s “Vītoliņi” saimniecei par to ka ražojam lētāko pienu, bet tirgus nevar atrast. Loģiski liekas ka pārstrādātāji pieraduši uzdzīvoties uz zemnieku rēķina.
    Kam ir spēcīga ietekme ZM? Zemniekiem vai pārstrādātājiem….

    • Tieši tā! Skaidri redzams, ka pārstrādātāji diktē toni ZM un tāpēc lēmumi ir tādi, kādi tie ir. BET mazos zemniekus tikmēr piegriež, pienu jau pat vairs neņem, jo tas nav vajadzīgs. Nu kā tā var būt? Gribas jautāt – kad beigsies tie drūmie laiki un zemnieki kļūs svabadi?

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+