Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. februāris, 2015
Drukāt

Spēja iedvesmot sabiedrību – tas ir svarīgi prezidentam. Saruna ar Uldi Pīlēnu (13)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

ULDIS PĪLĒNS neapšaubāmi ir Eiropas mēroga uzņēmējs, un viņa redzējums par sabiedriski politiskām norisēm “Latvijas Avīzes” lasītājiem arvien šķitis interesants, noderīgs. Pašlaik Pīlēna kungs nomainījis operatīvā biznesa vadību UPB holdingā pret uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, lai intensīvāk nodarbotos ar UPB tālākas attīstības stratēģiju, kā viņš pats saka: “būšu spēlējošais treneris”. Ko “treneris” Pīlēns iesaka mainīt Latvijas norisēs, kā skatās uz notiekošo aiz robežām – 
sarunā ar Voldemāru Krustiņu un Egilu Līcīti.

V. Krustiņš: – Krievija pēc sankciju uzlikšanas paliekot vājāka. Tā daži saka, bet vai tā tiešām ir?

U. Pīlēns: – Es nedomāju, ka var likt vienlīdzības zīmi starp rubļa kritumu un Krievijas palikšanu vājākai. Jo būtiski mainās psiholoģiskais klimats Krievijā, tajā skaitā sankciju dēļ. Putins izmanto alibi, ka nevis nesaimnieciskums, nesakārtotā ekonomiskā telpa un korupcija ir Krievijas iekšējo problēmu sakne, bet gan Rietumu vēršanās pret Krieviju no visām pusēm. Tas, ka rubļa vērtība krīt, neietekmē lielu reģionos dzīvojošo sabiedrības daļu ar zemākiem ienākumiem, jo viņu nelielais patēriņa grozs nav atkarīgs no dārgiem importiem un to cenu pieaugumiem. Taču augstā mobilizācija uz impērisko domāšanu, ko propagandē Krievijas vadošie TV kanāli, kā arī Putina atbalsts sabiedrībā dara mūs ļoti, ļoti uzmanīgus. Turklāt Rietumeiropas eksperti prognozē, ka Krievijas kopprodukts pat pēc visām nepatikšanām nekritīs zemāk kā par kādiem četrarpus procentiem. Mēs krīzē zaudējām pat 20 procentus, un tad sākās sāpju robeža, cilvēki bija spiesti aizbraukt. Krievija nosvārstīsies, bet ielās tamdēļ neviens strauji neies. Diezin vai saruks Putina atbalstītāju loks, ja pasliktināsies ekonomiskā situācija un jostas vajadzēs savilkt ciešāk. Putina realizētā iekšpolitika var Krievijas saimniecisko modeli padarīt krietni autoritārāku, tajā skaitā izmantojot piespiedu uzņēmumu nacionalizācijas paņēmienus.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. es redzu tikai vienu prezidenta kandidātu – Imants Lancmanis no Rundāles, bet viņš nekad neies kopā ar zagļiem, un zagļi viņu tāpēc neiacinātu, kad tanī pat laikā kaut kāds žžžžžžžžžžžžž/ds Levitāns raujas ka traks, un ir gatavs ar žžžžžžžž/du metodēm zagļiem solīt da jebko…

  2. pūli iedvesmot stulbumam, hipnotizēt, gudru nevajag, lai Dievs mūs sargā. Tad labāk bez prezidenta kā līdz šim.
    VISUPIRMS PREZIDENTU VAJAG GUDRU UN GODĪGU.

  3. Un Eiropas valsts Somijas galvaspilsētas Helsinku dzīvojamos kvartālus bombardēt varēja? Un kā lai saprot,piemēram,tuviešiem pat nejautājot,PSRS sabiedrotās Otrajā pasaules karā,Tuvas Tautas Republikas aneksiju? Bet,ja šaujamieroču daudzumam nav nekādas nozīmes,tad pacenties to vispirms iestāstīt Krievijai! Vēl lielāku daudzumu nekur vairs neatrast!

  4. “Pats galvenais – emocionāli un intelektuāli mums jābūt Rietumu kultūras sastāvdaļai.”
    – Sex&drugs&rock’n’roll! Ceturtdaļgadsimta laikā 4.maija pīlēnī ir spējuši sasniegt augstu iesaistes līmeni:
    “Traģiski. Latvijas jauniešiem marihuāna kļuvusi par normu.” LETA, 2015. gada 27. janvārī.

  5. Man un banksteriem patīk tādi iedvesmotāji! Mācās, študenti, mācās no tiem, kas latviešus iedvesmoja kredītus ņemt:
    “Mēs esam stipra tauta! Sakiet, lūdzu, visi kopā – mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam ! Ko mēs varam, to mēs darām!
    Mēs iesim un darīsim visi, lai Latvija būtu skaista, lai Latvija būtu dižena, lai Latvija būtu varena, un ne tikai tauta, bet arī valsts! Un ne tikai hokeja spēlēs, bet varbūt arī Dziesmu svētkos mēs varētu teikt: Latvija, Latvija, Latvija! ”
    Runa Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, 2001.gada 29.jūlijā

  6. Bet mani šādi komentāri nepatīkami izbrīna. Pretruna uz pretrunas. Pirmkārt jau, lielos vilcienos Krievijas rīcība ārpolitikā maz atšķiras no ASV rīcības. Pie kam , ja Krievija savu militāro darbību vienā vai otrā vietā cenšas neafišēt, tad ASV to dara visai atklāti. Un kaut kā vienmēr starptautiskā sabiedrība iemanās tam atrast attaisnojumu, pat tad, kad jau konkrēti ir pierādīts, ka ASV rīcība bijusi nepamatota. Gan gadījumā atombumbu izmantošanu(vienīgā valsts pasaulē, starp citu, kas to darījus), gan ar Dienvidslāvijas bombardēšanu, gan ar iebrukumu Irākā. Savukārt, Krievijas intereses un to pamatojums ar ekonomiku vai ģeopolitiku kādā konkrētā valstī ir visai tiešas un saprotamas(piem. bij.pad.sav.republikās un konkrēti Ukrainā kopš pad.sav. ir daudz ražotņu, kuras piegādā produkciju un sastāvdaļas daudzām Krievijai būtiskām jomām), bet ASV savu militāro klātbūtni kādā valstī pamato vien ar vispārīgām frāzēm par demokrātijas ieviešanu.
    Otrkārt. Latvijas un ES reakcija attiecībā uz Krievijas rīcību izskatās visai haotiska un histēriska un ir vien atbilde uz sekām, bet nenotiek cēloņu analīze un novēršana. Piem. kāda jēga no obligātā dienesta un jo īpaši zemessardzes reāla kara vai pat hibrīdkara apstākļos, par ko mums skandina. Jo tajā pašā laikā tiek apgalvots, ka šodien jebkurai valstij daudz reālākus zaudējumus var radīt ar ekonomiskā, propagandas un kiberkara palīdzību. Bet tādos karos ne šaujamieroču daudzumam vai cilvēku fiziskai sagatavotībai ir nozīme, bet gan valsts intelektuālajam potenciālam. Praksē tiek samazināta izglītības pieejamība, likvidējot mācību iestādes. Vārdos tiek teikts, ka pilsoņu lojalitāti valstij un patriotismu var stiprināt vien veicinot cilvēku labklājību un vēlmi strādāt savas valsts labā. Praksē , cilvēku skaits Latvijā strauji turpina samazināties tieši dēļ zemā labklājības līmeņa. Vai šīs pretrunas negribam vai nespējam ieraudzīt?

    • Tā ka tikko piedzimis. Ko raksti savas muļķības? Palasi, par ko tad bombardēja Belgradu un ko tur bombardēja, bet kādi katrā situācijā ir Krievijas mērķi- tev, kā lopam ganībās tā pat neredzēt, ko kautuve gaida.

      • Tāda rupja nozākāšana argumentētas domu apmaiņas vietā var liecināt vien par to, ka nav pretargumentu. Ja jūs zināt, ar ko var attaisnot Eiropas valsts galvaspilsētas bombardēšanu bez kara pieteikuma, padalieties savās zināšanās.

      • Starp citu, par amerikāņu metodēm problēmu risināšanā ar bombardēšanas palīdzību tieši šodienas NRA intervija ar Irākas pārstāvi.

  7. Es nebūtu pretī, ja Pīlena kā kandidātu apsriestu publiski uz prezidenta posteni, vai premjera. Šodienas premjere un valsts prezidents Latvijai ir tīrais murgs, Vai tiesām mēs esam tikai to penījusi, kādi šodien ir mums premjērs un prezidents, un arī viens otrs ministrs.

  8. Pietiktu tikai ierosināt ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa un samazinātu PVN pārtikai,kā citās ES valstīs!

  9. From February 13 to February 15, 1945, during the final months of World War II -KO PILENS DOMAA PAR TO UN VAI 1976-77 KA STUDENTS TO VISPAR ZINAJA?

  10. Tiešām labs komentārs.

Draugiem Facebook Twitter Google+