Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. septembris, 2012
Drukāt

Nekvalitatīvām programmām augstskolās gadā tiek tērēti 6,3 miljoni latu

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini liecina, ka nekvalitatīvām programmām augstskolās gadā tiek tērēti 6,3 miljoni latu, 23.septembrī ziņoja telekompānijas “TV3” raidījums “Nekā personīga”.

Augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā – no 74 programmām mazāk nekā puse jeb 33 ir kvalitatīvas, 30 – ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz un tur jau pašlaik bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 000 latu budžeta naudas.

Starp visām 854 programmām tikai 589 (25 465 studenti, vairāk nekā 50 miljoni latu no budžeta) ir pārliecinoši kvalitatīvas, 210 (3585 studenti, 5,596 miljoni latu no budžeta) – tādas, kur nepieciešami uzlabojumi, bet 55 (616 studenti, 740 000 latu no budžeta) – tādas, kas būtu jāslēdz.

Sanāk, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti 6,3 miljoni latu, norāda “Nekā personīga”. Ministrs šo naudu vēlētos novirzīt kvalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

“Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, un ir grūti teikt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un, principā, nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties,” saka Ķīlis.

Viņš piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Turpmāk to veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa, un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada. Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur divām trešdaļām locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus, kas novērstu pasniedzēju savtīgumu un rektoru autoritārismu.

Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās. Jāpanāk, ka pēc nepilniem diviem gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%, rosina ministrs.

Doktorantūra un lielā mērā arī maģistru studijas notiktu angliski, kas ļautu palielināt vietējo studentu konkurētspēju ārvalstīs. Līdz 2014.gada 1.septembrim valsts dibināto augstskolu un koledžu skaits samazinātos uz pusi.

Zinātnes jomā pēc pusgada līdzīgi kā augstskolas būs izvērtēti neproduktīvie institūti, nosakot, kurus no tiem valsts vairs nefinansēs. Toties pārējie – labi strādājošie – saņems vairāk naudas un doktorantus pilnībā apmaksās tikai no valsts līdzekļiem, iecerējis Ķīlis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+